Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 12. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 12.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Klementjeva, B.Cileviča, I.Ribakova, V.Orlova un V.Agešina jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (Jautājumu reģistra nr.72)
“Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
(Atbildes dok.nr.4714)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, S.Fjodorova, I.Solovjova un M.Bekasova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (Jautājumu reģistra nr.73)
“Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, A.Tolmačova, A.Aleksejeva, V.Buzajeva un N.Kabanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (Jautājumu reģistra nr.74)
“Par darba grupas izveidi priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 10.oktobrī

Pielikums

Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā

God. S.Āboltiņas kundze!
No VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieku sūdzībām ir kļuvis zināms, ka Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra darbinieki joprojām veic prettiesiskās valsts valodu zināšanu pārbaudes strādājošo darbavietās, neskatoties uz to, ka šie darbinieki likumā noteiktajā kārtībā ir nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudes un saņēmuši attiecīgas apliecības.
Tā šā gada septembrī Valsts valodas centra “eksaminācijai” darbavietās tikuši pakļauti “LDz” Ģenerālās direkcijas darbinieki un Infrastruktūras pārvaldes darbinieki. Pēc minēto struktūrvienību darbinieku teiktā, Valsts valodas centra inspektori pēc sarunās konstatētā “nepietiekošā valsts valodas zināšanu līmeņa” atsevišķiem darbiniekiem uzliekot naudas sodus, citiem pieprasot iziet atkārtotu pārbaudi pēc 3 mēnešiem.
Kā Jums tas noteikti ir zināms, Valsts valodas centra funkcijās neietilpst strādājošo “valsts valodas zināšanu pārbaudes darbavietās” un administratīvos sodus minētā centra darbinieki var uzlikt vienīgi par konkrētiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem – valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Valsts valodas centra inspektori veikto “pārrunu” rezultātā nav tiesīgi konstatēt šādus pārkāpumus un uzlikt sodus vai apšaubīt valsts valodas zināšanu apliecības atbilstību.
Šādas tiesības Valsts valodas centram neparedz ne Valsts valodas likums, ne Valsts valodas centra nolikums, un šāda prakse ir tiešā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, kurā tiesa norāda, ka šāda Valsts valodas centra lietotā pārbaudes procedūra būtiski atšķiras no Ministru kabineta noteiktās valsts valodas prasmes pārbaudes procedūras un piešķir pārmērīgas pilnvaras atsevišķiem ierēdņiem, kā arī nav savienojama ar to, ka pārbaudāmajai personai jau ir atbilstoša Valsts valodas prasmes apliecība, kuras derīgums netika apšaubīts. (“Latvijas Vēstnesis”, 21.05.2002.)
Analoģiskus pārkāpumus Valsts valodas centra darbībā konstatējusi ANO Cilvēktiesību komiteja, izskatot A.Ignatānes sūdzību (LV, 25.10.2001.), sakarā ar ko Ministru kabinets 2002.gada 6.novembrī noteica, ka Valsts valodas centram ir “tiesības atkārtoti pārbaudīt, vai valsts valodas zināšanu apliecības ir īstas un izsniegtas likumā noteiktajā kārtībā, izslēdzot iespēju veikt atkārtotu valodas zināšanu pārbaudi personai, kam jau ir likumīgi iegūta apliecība”. (LV, 07.11.2001.)
Šajā sakarā lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Kura amatpersona ir ierosinājusi veikt masveida valsts valodas zināšanu pārbaudes VAS “Latvijas dzelzceļš” struktūrvienībās un kāds ir šo pārbaužu faktoloģiskais un juridiskais pamatojums?
2. Kura amatpersona ir noteikusi šo pārbaužu veikšanas kārtību un apjomu, un kādas pilnvaras ir piešķirtas Valsts valodas centra inspektoriem?
3. Cik “LDz” darbiniekiem un ar kādu pamatojumu ir sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli pēc APK 201.26 panta par valsts valodas nelietošanu un kādi sodi viņiem uzlikti?
4. Cik “LDz” darbiniekiem ir noteikta atkārtota valsts valodas zināšanu pārbaude un kāds normatīvais akts pamato šādas atkārtotas pārbaudes? Saskaņā ar kādu procedūru darbavietā tiek veiktas šādas “pāreksaminācijas”?
5. Kuras Tieslietu ministrijas amatpersonas ir atbildīgas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā “I.Podkolzina pret Latviju” iekļauto vērtējumu ievērošanu Valsts valodas centra darbībā, kā izpaužas ministrijas kontrole pār šī sprieduma izpildi?
6. Kādus pasākumus Tieslietu ministrija plāno veikt, lai novērstu iespējamos pārkāpumus Valsts valodas centra darbībā VAS “Latvijas dzelzceļš”?

LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, B.Cilevičs,
 I.Ribakovs, V.Orlovs, V.Agešins

2005.gada 21.septembrī

Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā

Kā liecina fakti par jaunā mācību gada sākumu, virknē mazākumtautību skolu ir problēmas ar bērnu apmācīšanu latviešu valodā.
Vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 124.panta, lūdzam:
1. Informēt par skolēnu apgādi ar mācību grāmatām latviešu valodā.
2. Informēt par skolotāju apgādi ar pedagoģisko literatūru.
3. Informēt par skolotāju, kuri māca latviešu valodā, sertifikāciju. Lūdzam informēt, cik skolotājiem nav šāda sertifikāta.
4. Lūdzam informēt, kādi ir ministrijas plāni, lai ieviestu vajadzīgo kārtību mazākumtautību skolu audzēkņu apmācībai latviešu valodā.

LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

 S.Fjodorovs, I.Solovjovs, M.Bekasovs

2005.gada 5.oktobrī

Par darba grupas izveidi priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augtākajā izglītībā

God. I.Druvietes kundze!
No masu mediju izplatītās informācijas mums ir kļuvis zināms, ka jūsu vadītajā ministrijā ir izveidota darba grupa priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā, sakarā ar to lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Uz kādu normatīvo aktu pamata tiek īstenota šādas grupas darbība?
2. Vai šajā grupā ir iekļauti privāto augstskolu administrācijas un mācību spēku pārstāvji?
3. Kāds ir patiesais šādas grupas izveidošanas nolūks?
4. Kurā no Eiropas Savienības valstīm tiek regulētas valodas proporcijas privātajās augstākajās mācību iestādēs?
5. Vai ārzemju studentiem arī būs jāmācās latviski, gadījumā ja tiks ieviestas zināmas valodas proporcijas privātajās augstskolās?

LR 8.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, A.Tolmačovs,

A.Aleksejevs, V.Buzajevs, N.Kabanovs

2005.gada 6.oktobrī