Par EP Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāja vizīti Latvijā

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 19.oktobrī, Rīgas pilī tiekoties ar Eiropas Padomes (EP) Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Ģerģu Frundu, pauda stingru nostāju, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā nav diskutējams un sabiedrības integrācija Latvijā ir process, kas turpinās un ir valsts prioritāte harmoniskas sabiedrības attīstībai. Prezidente uzsvēra naturalizācijas procesa nozīmi un tā sniegtās iespējas visiem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību un saistīt savu nākotni ar šo valsti. Prezidente aicināja Ģ.Frundu, veidojot priekšstatu par situāciju Latvijā, balstīties uz reālo situāciju un esošiem likumiem.
Ģ.Frunda informēja prezidenti par savu vizīti Latvijā. Viņš pauda sapratni par Latvijas politiku izglītības jautājumos saistībā ar mācību valodu.
Sarunā Ģ.Frunda arī atzina Valsts prezidentei, ka kļūdījies, intervijā “Latvijas Avīzei” (publicēta š.g. 17.oktobrī) apgalvojot, ka Latvijā ir “likums, kas aizliedz nepilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu 200 kilometrus no valsts robežas”. Sarunā viņš nevarēja atcerēties un nosaukt avotu, kur guvis šo kļūdaino informāciju.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedres

Otrdien, 18.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Ģerģu Frundu.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica Ģ.Frundu Saeimas namā un uzsvēra, ka Latvijas lepojas ar saviem sasniegumiem, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. “Šis process ir noritējis sekmīgi, un savā darbībā esam konsultējušies ar starptautiskajiem ekspertiem un ņēmuši vērā viņu rekomendācijas,” teica V.Muižniece. Viņa arī norādīja, ka sabiedrības integrācijas jautājumi ir valdības prioritāte – par to liecina gan pieņemtie tiesību akti, gan arī darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta, kur būtisks finansējums paredzēts Naturalizācijas pārvaldei, Sabiedrības integrācijas fondam, Valsts valodas programmai, kā arī citiem integrācijas projektiem.
Ģ.Frunda informēja, ka vizītē Latvijā ieradies pirmo reizi, un atzinīgi novērtēja jau notikušās sarunas ar izglītības un zinātnes ministri, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci. Viņš atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas parlaments ratificējis Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, un izteica cerību, ka laika gaitā varētu tikt atsauktas atrunas, kas skar daļēju aizliegumu izmantot minoritāšu valodu ielu nosaukumos un liegumu to izmantot valsts un pašvaldību institūcijās. Komitejas priekšsēdētājs arī minēja iespējamos grozījumus Pilsonības likumā, kurā varētu tikt ietverts lojalitātes kritērijs.
V.Muižniece informēja, ka diskusija par lojalitāti aizsākās pagājušajā gadā un tās pamatā ir konkrēts atgadījums, kad cilvēks, kurš devis solījumu būt lojālam Latvijas valstij, publiski aicinājis uz pretējo. “Šī diskusija tāpat kā savulaik debates par mazākumtautību konvencijas pieņemšanu dos pozitīvus rezultātus, jo notiek demokrātiski, tajā iesaistīti gan eksperti, gan sabiedrība,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Viņa arī pastāstīja, ka gandrīz 100 tūkstoši personu ieguvušas pilsonību naturalizācijas ceļā un tas apliecina: valsts izvirzītās prasības pilsonības pretendentiem ir samērīgas.

Pie Saeimas frakciju pārstāvjiem

Otrdien, 18.oktobrī, opozīcijā esošo Saeimas frakciju pārstāvji – Juris Sokolovskis (PCTVL), Valērijs Agešins (TSP), Aleksandrs Golubovs (LSP) un Māris Grīnblats (TB/LNNK) – tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Ģerģu Frundu.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, izmaiņas Pilsonības likumā un izglītības reformu. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs Ģ.Frunda atzina, ka būtu nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, tajā ietverot lojalitātes kritēriju. Tomēr “lojalitātes jēdzienu nevajadzētu lietot juridisku jautājumu risināšanai”, sacīja Ģ.Frunda. Viņš arī akcentēja, ka nacionālo minoritāšu pārstāvjiem jāsaprot latviešu valodas apgūšanas nepieciešamība. Tika skarti arī jautājumi par atvieglojumiem iegūt pilsonību un nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Opozīcijas frakciju pārstāvji pauda dažādus viedokļus par ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un tai pievienoto deklarāciju par nacionālo minoritāšu definīciju. Piemēram, V.Agešins uzsvēra, ka konvencija ir zaudējusi jēgu pievienotās deklarācijas dēļ. Savukārt M.Grīnblats atzīmēja, ka nevajadzēja steigties ar konvencijas ratificēšanu, nepanākot vienprātību minoritāšu definīcijas formulējumā.
Puses apmainījās arī ar viedokļiem par izglītības reformas norises gaitu Latvijā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Trešdien, 19.oktobrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Ģerģu Frundu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.
Tikšanās laikā Aigars Kalvītis informēja Ģ.Frundu par Latvijas paveikto Eiropas Padomes dalībvalsts saistību izpildē un uzsvēra, ka “Latvija vienmēr izpilda savas starptautiskās saistības, tai skaitā minoritāšu jautājumos, un ir izpildījusi Eiropas Padomes rekomendācijas”.
Premjers atzīmēja valdības veikumu nepilsoņu naturalizācijas veicināšanā, norādot uz procesa aktivizēšanos pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, un Sabiedrības integrācijas programmas izpildē.
Ministru prezidents izteica aicinājumu visdrīzākajā laikā noslēgt Eiropas Padomes pēcmonitoringa dialogu ar Latviju.
EPPA Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus Eiropas Padomes saistību izpildē, tomēr norādīja uz dažiem trūkumiem, kas būtu jānovērš, tai skaitā – piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un atvieglot naturalizāciju gados vecākiem nepilsoņiem. Ģerģs Frunda pauda pārliecību, ka pēcmonitoringa dialogs ar Latviju tuvākajā laikā tiks noslēgts.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie ārlietu ministra

Trešdien, 19.oktobrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Ģerģu Frundu un aicināja Eiropas Padomi slēgt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju.
“Uzskatu, ka, ratificējot minoritāšu aizsardzības konvenciju, Latvija ir izpildījusi visas rekomendācijas un pēcmonitoringa dialogs vairs nav nepieciešams. Ceru, ka personīga iepazīšanās ar situāciju Latvijā Frundas kungu pārliecinās par veiksmīgu Latvijas valsts saistību izpildi, ko tā uzņēmās, stājoties Eiropas Padomē,” pauž ministrs.
Tikšanās laikā Artis Pabriks informēja, ka, ratificējot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, Latvija tāpat kā citas valstis ņēma vērā savu īpašo vēsturisko pieredzi un pieņēma divas deklarācijas. Ministrs skaidroja, ka, attīstoties situācijai sabiedrības integrācijas jomā, nākotnē deklarācijas varbūt arī varētu atcelt, bet pagaidām tas nav iespējams.
Runājot par minoritāšu skolu reformu, ārlietu ministrs norādīja, ka tā ir vērsta uz jauniešu valsts valodas zināšanu pastiprināšanu, lai nākotnē viņi daudz sekmīgāk varētu iekļauties darba tirgū un veiksmīgi veidot karjeru.
Tikšanās nobeigumā ārlietu ministrs informēja, ka Latvijā arī turpmāk tiks pievērsta uzmanība Eiropas Padomes rekomendācijām, un aicināja Eiropas Padomi ņemt vērā katras valsts īpašo situāciju.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Pie īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās

Otrdien, 18.oktobrī, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, ministra ārštata padomnieks Ilmārs Mežs, Sekretariāta vadītājas vietniece etnopolitikas jautājumos – Mazākumtautību lietu departamenta direktore Irina Vinnika un Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Ģerģu Frundu. Tikšanās laikā pārrunāti sabiedrības integrācijas jautājumi, tai skaitā Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācija un ieviešana un etniskā integrācija.
Tikšanās sākumā ministrs Ainars Latkovskis iepazīstināja Ģ.Frundu ar sekretariāta izdotajiem informatīvajiem materiāliem par etnisko integrāciju un iecietības veicināšanu, kā arī ar darbību iecietības veicināšanā.
Ģ.Frunda interesējās par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju un likumu, kurā noteikts, ka konvencija tiek attiecināta uz Latvijas pilsoņiem, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem. Viņš interesējās arī par to, kādēļ konvencijas 10.panta otro daļu un 11.panta trešo daļu Latvijas Republika uzskata par saistošu tikai tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.
A.Latkovskis skaidroja, ka konvencija tomēr neattiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem – atšķirībā no citām valstīm, LR likums “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nacionālo minoritāšu definīcijā ietver arī nepilsoņus – personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā un kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus. Skaidrojot 10. un 11.pantu, A.Latkovskis norādīja, ka jāaizstāv arī latviešu valoda, bez tam Latvijā joprojām ir vairāk krievu valodas pratēju nekā latviešu valodas.
A.Latkovskis informēja Ģ.Frundu par savām vizītēm citās pilsētās, kur vienmēr apmeklē mazākumtautību skolas: “Skolēni sevi uztver kā Latvijas, Eiropas pilsoņus, taču vēl arvien ir cilvēki, kuri uzskata, ka Padomju Savienības sabrukums ir sliktākais, kas noticis. Tomēr reģionu mazākumtautību skolu apmeklējumi pierāda, ka situācija kļūst arvien labāka.” Savukārt I.Vinnika informēja, ka sekretariāts atbalsta mazākumtautību skolu veidošanos, jo pēc Otrā pasaules kara daudzas mazākumtautību skolas tika likvidētas, atstājot tikai nosacīti “latviešu” un “krievu” skolas. Taču tagad Latvijā ir gan poļu, gan baltkrievu, gan lietuviešu, gan arī citu mazākumtautību skolas.
Ģ.Frunda piekrita, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, ir jāzina latviešu valodu un ir jāspēj tajā sazināties, taču arī rekomendēja likvidēt 10. un 11.panta ierobežojumus, kuri, viņaprāt, var radīt spriedzi gan Latvijā iekšpolitiski, gan arī neizpratni ārzemju sabiedrībā. Ģ.Frunda uzsvēra, ka nepieciešams motivēt nepilsoņus mācīties latviešu valodu.
Ģ.Frunda arī interesējās par valdības iecerētajiem grozījumiem pilsonības likumā, kas paredz kā vienu no Latvijas pilsonības iegūšanas kritērijiem noteikt personas lojalitāti pret valsti. A.Latkovskis norādīja, ka šāda norma ietverta arī citu valstu praksē, bez tam plānotie grozījumi noteiktu arī to, ka jaundzimušos bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnus uzreiz pēc piedzimšanas varētu reģistrēt kā Latvijas pilsoņus, ja vecāki nepārprotami izteiktu šādu vēlmi.
Savukārt Nils Sakss informēja Ģ.Frundu par Sabiedrības integrācijas fonda darbību. Viņš uzsvēra, ka Sabiedrības integrācijas fonds darbojas pēc tā sauktā “bottom up” principa, kad liela nozīme ir pašu nevalstisko organizāciju iniciatīvām. N.Sakss norādīja, ka Sabiedrības integrācijas fonda pieejamie līdzekļi mazākumtautību kultūras, valodas un identitātes attīstībai un naturalizācijas veicināšanai gadā sasniedz vidēji divus miljonus eiro.
Tikšanās beigās A.Latkovskis pasniedza Ģ.Frundam sekretariāta informatīvos materiālus par iecietības veicināšanu un etnisko integrāciju, kā arī grāmatu “Slēptā un aizliegtā Latvijas vēsture Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1940.–1991.gadā” angļu valodā, uzsverot vēstures nozīmīgumu un novēlot viesim labāk iepazīt Latvijas vēsturisko situāciju.

Gunta Kāle, sekretariāta preses sekretāre