Ārzemju presē

Vācu “Der Spiegel”: Apmēram pirms trim nedēļām kādā seminārā Eiropas birokrāti pirmo reizi saņēma drosmi, lai runātu par savu nepateicīgo lomu gadsimta projektā “Eiropa”. Un viņi pieņēma lēmumu turpmāk runāt skaidrāku valodu un drosmīgāk aizstāvēt Eiropu pret arvien spēcīgāko nacionālo egoismu. ES Komisijas prezidents Barrozu sacīja, ka diemžēl grūtos laikos daudzi politiķi vēloties izvairīties no realitātes ar populistiskām tēzēm. Ja kaut kur politiskajā ikdienā kaut kas noiet greizi, tiekot skaļi paziņots: “Mēs to nevēlējāmies, bet šādu lēmumu pieņēma Briselē.”

•

Franču “La Tribune”: Krievija diennaktī iegūst 9,5 miljonus barelu naftas (katru dienu tā eksportē 6,5 miljonus barelu), un tas šo valsti ierindo otrajā vietā pasaulē (pēc OPEC un tās galvenās dalībnieces Saūda Arābijas). Turklāt tajā atrodas liela daļa pasaules dabasgāzes krājumu (26%) un ik gadu tiek iegūti 590 miljardi kubikmetru gāzes, kas to ierindo pirmajā vietā pasaulē. No tā izriet, ka Krievija var ietekmēt dažādus procesus, kas saistīti ar valstīm, uz kurām tā piegādā šos dabas resursus. Nesen tika panākta vienošanās par gāzes vada celtniecību Baltijas jūrā (arī šajā projektā ir iesaistītas citu valstu kompānijas, kuras piedalīsies būvdarbos), un Putins uzsvēra, ka līdz ar to arī Krievijai pavērsies plašākas sadarbības iespējas ar šiem partneriem. Tas liek domāt, ka Krievija nebūs tikai vienkārša piegādātājvalsts, bet nopietna “tirgus spēlmane”.

•

ASV “The Washington Post” autore, pamatojot savu domu ar nesenajiem notikumiem Kabardā-Balkārijā, kritizē Putina neefektīvo pieeju Čečenijas problēmām – brutāla spēka izmantošanu un viņa realizēto politiku Ziemeļkaukāzā kopumā. “The Washington Post” autore ir visai pesimistiski noskaņota par iespējām uzlabot situāciju reģionā, pat ja Putins spētu pieņemt konstruktīvus lēmumus, jo vēl viens būtisks šķērslis ir neefektīvā un bezatbildīgā Putina birokrātija, taču to pārvarēt viņš vēl nav gatavs.

•

Vācu “Tageszeitung”: Par Norvēģijas jaunās valdības vadītāju kļūs Jens Stoltenbergs no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā Norvēģijai būs valdība, kas varēs balstīties uz vairākumu parlamentā. Bez tam ministru kabinetā pirmo reizi pārsvarā būs sievietes. Jaunus akcentus Norvēģija grib likt ārpolitikā un vairāk distancēties no Vašingtonas. Oslo izvedīs no Irākas savu militāro vienību, kā arī turpmāk nepiedalīsies “Enduring Freedom” operācijā Afganistānā. NATO dalībvalsts Norvēģija turpmāk grib piedalīties tikai tajās militārajās misijās, kurām būs ANO mandāts. Kas attiecas uz iestāšanos ES, valsts nākamajos četros gados šo jautājumu “neaktualizēs”.

•

ASV “The New York Times”: Krievijas pārstāvji sarunās ar Kondolīzu Raisu nav atbalstījuši ASV priekšlikumu izvirzīt jautājumu par Irānas kodolprogrammu ANO Drošības padomē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Irānai “ir tiesības” bagātināt urānu kodolieroču neizplatīšanas līguma ietvaros.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem