Vai un kad sāksies karš pret latvāņiem?

Var cerēt, ka cīņa pret indīgo latvāņu plantācijām mūsu lielceļu un lauku malās no ilglaicīgas runāšanas pāries praktiskās rīcībās. Iespējams, ka sarosīšanos un dzirdīgas ausis šīs problēmas risinājuma meklējumos veicināja Saeimas deputāta Andreja Nagļa nesen vairākām augstām valsts amatpersonām izteiktais solījums pie Ministru kabineta un citām institūcijām iesēt latvāņus, ja bezdarbība turpināsies.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Runas kļūst aktīvākas

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un vides ministrs Raimonds Vējonis ir jau vienojušies, ka nacionālā programma latvāņu apkarošanai jāizstrādā nevis līdz nākamā gada pavasarim, kā bija paredzēts iepriekš, bet gan līdz šā gada beigām. Šajā dokumentā tiks paredzētas rīcības un valsts atbalsts cīņai pret latvāņu izplatību. Bet vakar par soda sankcijām latvāņu izplatības pieaugumam zemes platībās sprieda arī Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē.
Deputāti uzskata, ka zemju īpašniekiem ir jāparedz bargi sodi par savas zemes nekopšanu, tostarp latvāņu izplatības neierobežošanu. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons atzina, ka bargāku sodu noteikšanai jāveic grozījumi normatīvajos aktos. Taču bargākus sodus varētu noteikt tad, kad līdz ar piedāvātajām metodēm auga apkarošanai būs pieejams arī finansējums.

Kas kavē rīcību?

Kaut gan ZM rīcībā ir pētījumu rezultāti un zināmas dažādas metodikas, kā tikt galā ar latvāņu izplatību, rīcību buksēšanas iemesls ir bēdīgi pazīstamais – trūkst finansiālā pamata. Iepriekš Eiropas Savienības (ES) fondos finansējums bija paredzēts, taču fondu nauda ātri izsmelta, līdz ar to patlaban ES atbalsts auga izplatības ierobežošanai vairs nav pieejams. Tā kā nākamais ES finansējuma periods sāksies tikai 2007.gadā, ātrāko atbalstu latvāņu izplatības ierobežošanai ZM sola no nacionālajām subsīdijām 2006.gadā. Finansējumu iespēju robežās vajadzētu rast arī pašvaldību un visu ar šo problēmu saistīto ministriju budžetos. Latvāņu apkarošanas pasākumos, pēc M.Rozes un R.Vējoņa domām, būtu jāiesaistās ne tikai ZM un Vides ministrijai, bet arī Satiksmes ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Zemkopības ministrs norādījis, ka latvāņu apkarošanā ir gatavi iesaistīties arī VAS “Latvijas valsts meži”, jo nereti latvāņu audzes ir sastopamas blakus mežiem.
Latvānis ir izplatīts un ar to cīnās ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Patlaban citas ES valstis iegulda daudz līdzekļu, lai apritē atgrieztos tās platības, kas ir degradētas, jo cīņā ar latvāņu izplatību izmantota ķīmija. ZM latvāņu problēmai pievērsusies jau 2001.gadā. Līdz tam bija zināms, kā kultivēt šo augu, taču nav bijis neviena ieteikuma, kā cīnīties ar latvāņa izplatību. Tādēļ ZM sāka pētījumus, kas ilga aptuveni trīs gadus. Tas pētniecībā ir minimālākais laiks kaut kādu atziņu rašanai. Četru gadu laikā ir izstrādāti arī pagaidu ieteikumi, kā cīnīties ar auga izplatību. Pēc J.Sietiņsona teiktā, vispirms ir nepieciešamas metodes un finansiālā atbalsta pieejamība auga izplatības ierobežošanai un pēc tam var runāt par bargākiem sodiem.

Kā cīnīties?

Ķimikāliju izmantošana cīņā ar latvāņiem ir viena no metodēm, kuru var izmantot auga izplatības ierobežošanai. Taču, izmantojot ķimikālijas, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai tās nenokļūtu ūdenstilpē. Cīņā pret latvāņu izplatību pastāv vēl divas metodes. To var ierobežot ar bioloģisko metodi – ar latvāņiem aizaugušajās platībās ganot lopus. Ja zeme vairāk tiek izmantota lauksaimniecībā vai arī cita biznesa attīstībā, latvāņiem ir mazākas iespējas izplatīties. Savukārt tehniskā metode ir – laukus nopļaut un apart. Visas trīs metodes var arī kombinēt, taču sekmes izpaliks, ja pasākumus veiks tikai vienu reizi.
ZM veiktais pētījums parāda, ka 2001.gadā latvānis bija izplatījies aptuveni 12 182 hektāros zemes visas valsts teritorijā. Pēc zinātnieku aplēsēm, latvāņa audzes ik gadu pieaug par 10%. Nosodījuma akmeni bezdarbībai pret latvāņu izplatības ierobežošanu var mest arī pašvaldību dārziņā. Saeimas deputāts Andrejs Naglis secina, ka lielākā daļa pašvaldību neliekoties ne zinis, ka to teritorijās aug latvāņi. “Esmu vērsies pašvaldībās. Tur saka, ka nav likuma. Es gribētu teikt – nav tikuma.”

Vai latvānis ir tikai parazītaugs?

Sosnovska latvānis Latvijā tika ievests kā perspektīvs lopbarības augs 20.gadsimta 50.gados. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā tā izplatība Latvijā kļuva nekontrolējama. Latvāņi Latvijā strauji izplatās neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, gar ūdens baseiniem, ceļiem un meža masīviem. Auga sula saskarē ar ādu rada smagus apdegumus. Visvairāk latvāņi izplatīti Madonas, Cēsu, Aizkraukles, Talsu rajonā un Rīgas apkārtnē.
Nenovirzoties no primārā mērķa – ierobežot latvāņa izplatību, varētu domāt par latvāņa izmantošanas iespējām. ZM speciālisti norāda, ka augs ir pietiekami pētīts ASV un Eiropā. Diemžēl tam nepiemīt nekādas ārstnieciskas īpašības un to nevar izmantot medicīnā. Latvāni izmanto biškopībā, no tā ziediem iegūstot medu. Parazītaugam latvānim nav arī dabīgo ienaidnieku Latvijā, taču, ja tādi būtu, tie izplatītos tāpat kā latvāņi. Tā kā latvānim patīk saule, bet nepatīk ēnainas vietas, augs nav sastopams mežos. Cīņā pret latvāņiem Latvijā varētu stādīt mežus. Tādā gadījumā koku stādi būtu regulāri jāappļauj, lai tos nenomāktu latvāņi.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv