Par budžetu ieņēmumos un izdevumos

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece,— "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Šā gada deviņu mēnešu valsts kopbudžeta izpilde bijusi ar 63 miljonu latu lielu fiskālo deficītu, bet valsts konsolidētā budžetā ir 70 miljonu latu liels deficīts, tātad nekā saulaina tur nav.

Šajā budžeta pārskatā ir tabula jeb forma, kurā ik ceturksni tiek dota atskaite Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) par memorandā noteiktajiem kritērijiem. Diemžēl šoreiz rādītāji nav mums iepriecinoši. Tātad, ja mūsu mērķis jeb fiskālā deficīta indikatīvā robeža ir 63 miljoni latu, tad rezultāts tomēr ir 79 miljoni latu.

Kā šie 79 miljoni latu veidojas? Ministru kabinets ir pieņēmis vairākus lēmumus par izdevumu segšanu no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Protams, jebkuri valdības izdevumi neatkarīgi no tā, no kādiem līdzekļiem tie ir veikti, ir klasificējami kā izdevumi. Un SVF arī izdevumus no Privatizācijas fonda līdzekļiem attiecina kā izdevumus, kas rada papildu deficītu. Tātad pie konsolidētā kopbudžeta 63 miljonu latu lielā fiskālā deficīta tiek pieskaitīti klāt iztērētie Privatizācijas fonda līdzekļi, un rezultāts ir 79 miljoni latu. Mums kritērijs kopā ar Privatizācijas fonda līdzekļiem bija 63 miljonu latu fiskālais deficīts, bet rezultātā deficīts tomēr ir daudz lielāks.

Otrs rādītājs, kas arī uzrāda atšķirību, ir ieņēmumi, kas jāiekasē centrālajai valdībai — te netiek ieskaitīti pašvaldību ieņēmumi, vienīgi galvenie nodokļu ieņēmumi. Rezultāts, kas bija jāuzrāda, ir 943 miljoni latu, bet iekasēti ir tikai 907 miljoni latu. Atšķirība ir būtiska: 36 miljoni latu, kas ir gandrīz vai viena mēneša nodokļu ieņēmumu apjoms pamatbudžetā — tie sastāda 43,6 miljonus latu. Un, ja gada deviņos mēnešos mēs atpaliekam par 36 miljoniem latu šajā rādītājā, tad līdz gada beigām izpildīt to, ko esam apņēmušies, mums diezin vai būs iespējams.

Šis ir viens no gandrīz vai būtiskākajiem rādītājiem, kas parāda, kādēļ ir iesniegti grozījumi 2000. gada budžeta likumā. Jo tas būtiski paaugstina fiskālā deficīta līmeni. Mums bija mērķis sasniegt 2 procentu fiskālā deficīta no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni, taču šobrīd plānotais deficīta līmenis šā gada budžetā būs 3,1 procents no IKP.

Lielākās atšķirības nodokļu ieņēmumos. Ieņēmumu ziņā ļoti atpaliek uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN). Trijos ceturkšņos ir iekasēti tikai 55 miljoni latu no plānotās gada summas — 95 miljoniem latu. Ir skaidrs, ka 40 miljonus latu mēs trīs atlikušajos gada mēnešos nespēsim iekasēt. Tātad šā nodokļa prognozētie ieņēmumi netiks izpildīti. Tas saistīts arī ar lielo uzņēmumu ienākumu nodokļu atmaksāšanu par pagājušajā gadā veiktajiem UIN avansmaksājumiem, piemēram, "Latvenergo" un "Ventspils naftai". Tas liecina, ka uzņēmumu peļņa šajā gadā ir būtiski mazāka nekā pagājušajā gadā un veikti avansmaksājumi no prognozētās peļņas.

Par akcīzes nodokli (AN). Arī šim nodoklim budžeta grozījumos tiks ierosināts būtiski samazināt prognozētos ieņēmumus, īpaši naftas produktu AN, nedaudz arī alkohola AN. Jo kopējā AN izpilde pašlaik spēkā esošajā likumā pamatbudžetā ir nepilni 65 procenti no gada prognozētā, kas ir ļoti maz — 86 miljoni no plānotajiem 133 miljoniem latu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, ir stabilizējušās. Te ik gadu ir lielākais ieņēmumu kāpums, un salīdzinājumā ar prognozi apstiprinātajā 2000. gada budžeta likumā varētu būt neliela ieņēmumu pārpilde. Sociālās apdrošināšanas budžetā šobrīd deficīts ir 28 miljoni latu (sociālā budžeta aizņēmums ir no valsts pamatbudžeta), un tas ir normas robežās, jo gada plānā trim ceturkšņiem bija paredzēts 35 miljonu latu deficīts. Pensiju budžeta deficīts ir 27 miljoni latu. Taču arī šeit, salīdzinot plānotos izdevumus ar faktiskajiem izdevumiem, bija nepieciešami grozījumi, palielinot izdevumus. Tomēr, ņemot vērā to, ka pensiju rudens indeksācija sakarā ar deflāciju ir daudz mazāka, nekā tika plānots, arī izdevumi nepieciešami mazāki.

Pašvaldību budžetā situācija ir krietni labāka. Pašvaldības trīs ceturkšņus ir beigušas ar 824 tūkstošus latu lielu fiskālo pārpalikumu pašvaldību konsolidētajā budžetā. Protams, iepriekšējos mēnešos pārpalikums bija lielāks, jo līdzekļi šobrīd tiek tērēti aktīvāk. Rudens mēnešos varētu būt intensīvāka kurināmā iepirkšana, aizņemoties finansu līdzekļus, un te varētu parādīties lielāki izdevumi. Bet pašvaldībām arī tagad ir sabalansēts budžets, un arī gadu pašvaldības varētu beigt bez deficīta.

Oktobra beigās ir plānota SVF misijas vizīte Latvijā, un sarunas noteikti būs par budžeta ieņēmumiem, par budžeta deficītu. Mums bija jāsasniedz memorandā parakstītais budžeta deficīta līmenis. Nostādnes, protams, būtiski nemainīsies, bet mums, parādot objektīvos skaitļus un pierādot, kādēļ šie ieņēmumi neveidojas, kā tika plānots, ir jāatrod kompromiss un savstarpēja sapratne. Piemēram, UIN prognoze mums jāsamazina par 20 miljoniem latu, jāsamazina arī AN prognoze. Un atrast adekvātus izdevumu samazinājumus pašās gada beigās ir neloģiski — mēs nevaram gandrīz viena mēneša pamatbudžeta izdevumus samazināt vai vienu mēnesi neko nefinansēt. Tas nav loģiski. Jo jau šā gada izdevumi mums ir mazāki nekā 1999. gada izdevumi, un mēs, veidojot budžetu, darījām visu, lai izdevumus samazinātu, kur nu to var, nevis palielinātu. Bet vēl kaut ko samazināt ir neiespējami. Tādēļ es domāju, ka sarunas mums būs par ieņēmumu reālumu un budžeta fiskālā deficīta objektīvu palielinājumu.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Valsts kases oficiālais pārskats par Valsts budžeta izpildi 2000.gada janvārī–septembrī — 12.,13.lpp.