Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 12. oktobra sēdes

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija) : Šodien sēde nebija tik gara kā citkārt, bet tika izskatīti daudzi svarīgi jautājumi. Vienā no tiem es gribētu komentēt mūsu frakcijas nostāju — likumprojektā "Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju". Diemžēl mēs šodien atturējāmies šādu likumprojektu atbalstīt, jo mēs gribētu redzēt un saprast, cik liela varētu būt pieprasītā summa un cik lieli varētu būt valsts budžeta izdevumi, lai mēs atgūtu nodarītos zaudējumus un kompensāciju no citas valsts. Varbūt vajadzētu domāt arī par cita okupācijas režīma nodarītajiem zaudējumiem un par to, kā kopīgi veikt šīs kompensācijas atgūšanu.

Par likumprojektu "Ordeņu un goda zīmju likums" — diemžēl mēs arī atturējāmies atbalstīt šo likumprojektu. Analizējot to, mēs nonācām pie secinājuma, ka vislielākās problēmas būtu ar finansējumu.

Gribu pastāstīt par tikšanos ar 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdi 9. oktobrī. Pieņemot likumu "Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmēm", mūsu valsts otro apbalvojumu — "1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme", 2000. gada valsts budžetā tika pieprasīti 67 000 latu. No pieprasītās summas tika piešķirts 9000 latu. Faktiski varēja izpildīt likumu un apbalvot cilvēkus tikai janvārī un maijā. Kārtējais šo cilvēku apsveikšanas brīdis bija paredzēts 18. novembrī.

Šajā gadā ir desmit gadu jubileja, par ko runāja arī Dalbiņa kungs. Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmju valde nav paredzējusi risināt jautājumu, vai līdzekļi no valsts budžeta tiks iedalīti un vai šos apbalvojumus varēs pasniegt. Mēs runājām ar Plinera kungu, ka visiem frakciju vadītājiem un šīs valdes locekļiem jāuzraksta vēstule Ministru prezidentam par šīm problēmām, lai viņš uzņemtos personīgu atbildību par to, ka gan 2000. gada budžeta labojumu laikā, gan arī 2001. gada budžetā šie līdzekļi tiktu iedalīti.

Mēs atbalstījām Pieprasījumu komisijas atzinumu par pilnvarnieka A.Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par akciju sabiedrībām", jo Pieprasījumu komisija nav tiesīga lemt par šā pārkāpuma vai nepārkāpuma būtību, tādēļ neatzina viņa rīcību par likuma "Par akciju sabiedrībām" pārkāpumu.

Mēs atbalstījām arī Juridiskās komisijas lēmumu "Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunkungas saukšanu pie kriminālatbildības". Deputāti bija runājuši gan ar pašu Jaunkungas kundzi, gan ar Prokuratūras pārstāvjiem, lai labāk izprastu situāciju, tādēļ mēs atbalstījām Juridiskās komisijas lēmumu — neatbalstīt Liepājas tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija) : Man nedaudz jāturpina jautājums par apbalvojumiem, ko mana kolēģe Ūdres kundze iesāka.

Šodienas balsojums nebija pozitīvs, lai nodotu tālākai izskatīšanai Ordeņu un goda zīmju likumu. Mani mulsināja tas, ka balsojumā "pret" nebija reālas motivācijas, kāpēc "pret". Bija tikai emocijas par iepriekš iesniegto likumprojektu, nevis par to, kurš bija izskatāms šajā sēdē.

Patlaban valstī ir tikai viens apbalvojuums — Triju Zvaigžņu ordenis — un specifisks apbalvojums — 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme. Nepārtraukti palielinās to cilvēku skaits, kuriem mēs nevaram pateikt paldies. Gribu teikt — Triju Zvaigžņu ordenis — tā ir smagā artilērija, un smago artilēriju ne vienmēr visur var lietot. Barikāžu dalībnieku piemiņas zīme ir specifiska piemiņas zīme, tā pienākas tiem cilvēkiem, kuri savā laikā bija uz barikādēm un aizstāvēja Latvijas neatkarību.

Nav arī reglamentācijas, kā var tikt nēsāti ārvalstu piešķirtie apbalvojumi. Kad, kādā veidā tie uzliekami, kādā secībā. Mēs pašreiz esam radījuši situāciju, ka Latvijā ir iespējams nēsāt visus apbalvojumus, kādi vien ir un kurās vietās katram ienāk prātā tos uzlikt. Šāda kārtība mums godu nedara un var radīt iespējas dažādām provokācijām pret mums. Galvenais, ka pēc desmit gadiem valstij nav sistēmas, kā pateikt paldies saviem pilsoņiem, iedzīvotājiem par valsts labā veiktajiem lielajiem darbiem un parādīto varonību.

Manuprāt, šajā gadījumā finansējums nevarētu būt par iemeslu sistēmas neradīšanai, jo ne jau momentā, kad tiks radīta šī apbalvojumu sistēma, mums nepieciešams viss finansējums. Mums pie šīs sistēmas izveidošanas jāstrādā, esmu pārliecināts, ka šis projekts ir jāvirza vēlreiz. Mums jāpanāk arī vienošanās starp frakcijām, lai šis darbs tiktu veikts atbildīgi un mērķtiecīgi. Te ir runa galvenokārt par to, kādi un kuri no apbalvojumiem nēsājami oficiālajos valsts pasākumos. Ceru, ka šis projekts tiks sakārtots un nodots parlamentam.

J.Sinka (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija) : Jāizsaka dziļa nožēla, ka Saeima noraidīja likumprojekta "Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju" nodošanu komisijām apspriešanai. Šis likumprojekts nemeklē konfrontāciju ar Krieviju, tas ir pilnīgi skaidrs. Ja Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, tās Juridiskā komisija varēja ievadīt lietu par mūsu triju Baltijas valstu vēstniecību un citu īpašumu atdošanu, ko ir piesavinājusies savā laikā PSRS un turpina turēt savā valdījumā Krievija kā PSRS pienākumu pārmantotāja, tad šis jautājums vien jau varētu mūs novest kaunā, ka mēs, pati valsts kā tāda, nepūlamies šajā lietā, kur starptautiska cilvēktiesību organizācija saredz netaisnību. Galvenais projekta nolūks ir radīt priekšnoteikumus, lai mēs varētu sēsties pie sarunu galda ar Krieviju. Šis likumprojekts nerada nekādu naidīgu noskaņojumu pret Krieviju, bet, Krievijas dvēseli meklējot, šis varētu būt viens veids, kā Krievijai atzīt savu atbildību pret Latviju, tāpat pret pārējām Baltijas valstīm. Likums ir nepieciešams, lai dotu iespēju Latvijai un tās tautai saņemt kompensāciju par PSRS okupācijas nodarītajiem zaudējumiem. Nevaru pievienoties Ūdres kundzes teiktajam, ka tas varētu skart mūsu budžetu. Te ir uzdots Latvijas Republikas valdībai izveidot darba grupu, kas, pirmkārt, strādā pie šo zaudējumu kompensācijas izvērtējuma, veic zaudējuma izvērtējumu, un arī izveidot delegāciju sarunām ar Krieviju. Bez otrās puses sarunas, protams, nebūtu iespējamas. Tas būtu pakalpojums pat mūsu nākošajām paaudzēm, ja mēs varētu tādā veidā sakārtot savas attiecības ar Krieviju. Bet tur ietilpst arī Krievijas pienākums pret mums. Ja saka, ka Krievija nekādā ziņā neko mums nemaksās, par šīm lietām vismaz būtu jārunā. Ir dažādi kompensācijas veidi. Piemēram, viņi varēja mums atdot mūsu vēstniecības. Man jāizsaka vēlreiz liela vilšanās par to, ka Saeima to nesaskatīja.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Izsaku nožēlu, ka mani kolēģi no valdošā vairākuma nerunā par vienu no svarīgākajiem jautājumiem šodien — par likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ko Valsts prezidentes kundze nodeva Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Saeimai jāuzņemas atbildība par vienu no nekvalitatīvi izstrādātajiem likumiem, kas smagi varēja skart sabiedrības intereses. Šis ir eksperimentālais likums, ko Latvijai uzspiedusi Pasaules banka. Tādi regulatori pasaulē eksistē varbūt tikai Hondurasā un kādās mazattīstītās valstīs, Eiropas Savienībā tādu nav nekur, un tie var radīt lielas problēmas tranzīta biznesam un daudzām citām sfērām, uz kuru darbību šis regulators attieksies. Sagaidāms, ka nākošā nedēļā gan komisijā, gan Saeimā būs atkal karstas diskusijas par šo regulatoru vietu Latvijā.

Mēs ceram, jo mūsu frakcija aicināja Prezidentes kundzi šo likumu nosūtīt atpakaļ uz Saeimu, ka kāda ministrija vai Ministru kabinets uzņemsies atbildību par sekām, kādas izraisīs likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kā arī telekomunikāciju likuma pieņemšana Saeimā, gaidāmajā tiesas prāvā pret "Tilts Communication", kas izvirzījis prasības pret Latvijas valsti. Līdz šim atbildību neviena ministrija nav uzņēmusies. Iespējams, ka Latvijas tautai var iznākt maksāt gan vienreiz par noslēgto vienošanos ar "Lattelekom" un "Tilts Communication", gan otro reizi, kad atzīs, ka tas ir pierādīts fakts par monopolsituācijas laušanu.

Jautājums par kompensācijām. Šķiet, ka mūsu frakcija ir viena no tām retajām, kas mēģina normalizēt attiecības ar Krieviju. Sevišķi brīdī, kad Eiropas Savienība sāk risināt jautājumu par tā saucamo Ziemeļu stigu, par gāzes piegādi no Krievijas. Latvijas ekonomikai būtu labvēlīgi, ja šis Ziemeļu stigas projekts skartu Latviju, ja gāzes vads ietu caur Latviju. Šķiet, ka Latvijā pietiekami daudzi spēki ieinteresēti, lai pie mums dzīvotu aizvien sliktāk, tādēļ vienmēr sacerēs kādus likumprojektus, kas izraisīs Latvijā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Esam apmierināti, ka šodien jautājums par kompensācijām, tātad likumprojekts "Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju", tika noraidīts. Es domāju, tuvojoties municipālajām vēlēšanām, šādu likumprojektu parādīsies aizvien vairāk. Es ceru uz Saeimas deputātu loģisko domāšanu.

Der atcerēties, ka savā laikā vismaz Gorbunova kungs bija tādā komisijā, kurai bija jāstrādā ar šī mantojuma apkopošanu un analīzi. Tad kādēļ šodien paši "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji to ir aizmirsuši? Vajadzētu atjaunot šīs komisijas darbību.

Ordeņu un goda zīmju likums, iespējams, ir jāizstrādā, un Dalbiņa kungs labi teica, ka varbūt sacerēs vēl trešo likumu, kurā būs norādīts, kādus ordeņus nēsāt valsts oficiālos pasākumos. Nevajadzētu skart privāto sfēru, kurā cilvēks pats var brīvi rīkoties.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien tika izskatīts jautājums par ekonomikas ministra A. Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par akciju sabiedrībām". Gan sociāldemokrāti un pārējās opozīcijas partijas, gan "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunā partija savulaik atzina, ka šis likums ir reāli pārkāpts, un tagad šī darbība tika izvērtēta. Gribu uzsvērt, ka Saeima nepieņēma lēmumu, bet šis jautājums būtu jāizskata no viedokļa, ka likums ir pārkāpts, un vajadzētu notikt nopietnākai sarunai par šī ministra demisijas iespējām. Diemžēl tika pieņemts lēmums, ka šī likuma pārkāpuma īstenībā it kā nemaz nav. A. Kalvīša kungs pats atzinis, ka viņš ir pārkāpis likumu. Viņš teicis, ka pārkāpis atsevišķas likumā noteiktās prasības, vēlāk sācis runāt par likuma interpretācijas iespējām, ka viņš vispār to nav pārkāpis. Domāju, ka rīcība nav konsekventa. Gribu atgādināt, ka trīs valdības partiju pilnvarnieki arī izteikuši viedokli, ka A. Kalvīša kunga sagatavotie "Latvenergo" statūti, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, pārkāpj Enerģētikas likumu. Enerģētikas likums, par kuru balsoja 307 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu, paredz, ka visas akcijas pieder valstij, bet šajā statūtu projektā ir paredzēts variants, ka akcijas var piederēt valdes locekļiem un darbiniekiem.

Otrs, kas mani šodien nopietni sarūgtināja, — mēs nekritiski, neievērojot sociāldemokrātu un "Latvijas ceļa" priekšsēdētāja A.Panteļējeva izteiktās piezīmes un kritiskās atziņas, atbalstījām pirmajā lasījumā konvenciju par Eiropas Padomes krimināltiesību pretkorupcijas jautājumiem. Tiek samazinātas Kriminālkodeksā paredzētās reālās lietas, un tas skar jautājumus par atlīdzību, par ietekmi, par kukuļdošanu, korupciju. Mēs ceram, ka valdības partijas, izskatot otrajā lasījumā likumprojektu, šajā jautājumā ieņems nopietnu nostāju.

Vēl gribētu komentēt jautājumu par PSRS nodarīto zaudējumu kompensāciju, ko iesniedza "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Mūsuprāt, jautājums, kas jārisina, ir jautājums par sarunām starp Latvijas Republikas delegāciju un Krievijas pusi par okupācijas fakta atzīšanu no Krievijas puses. Jautājumu var risināt kopā ar citām Baltijas valstīm un Krieviju, arī Baltijas asamblejā, bet pieprasīt pašreiz kādu materiālu kompensāciju bez šī jautājuma risinājuma sarunās, mūsuprāt, ir, ja ne priekšlaicīgi, tad pilnīgi utopiski.

Saeimas preses dienests