Runa majora pakāpes pasniegšanā 2. kājnieku bataljona komandierim kapteinim Ilmāram Lejiņam Ādažu garnizonā 2005.gada 20.oktobrī:
Vispirms vēlos apsveikt majoru
Lejiņu ar jauno dienesta pakāpi. Viņa iepriekšējā kapteiņa
zīmotne tagad pieder jau viņa karjeras vēsturei. Vēlos arī
apsveikt visu 2. sauszemes kājnieku bataljonu ar savu izaugsmi,
spējām, jo tik tiešām tā ir kopdarbība, kas palīdz veidoties šim
bataljonam par kaujas spēku un kas līdz ar to atļauj katram tās
loceklim pašam izveidoties, pilnveidoties un veidot savu karjeru,
arī sevi kā personību un tajā pašā laikā ceļ mūsu bruņoto spēku
prestižu un caur to būtībā arī spodrina Latvijas tēlu, uz drošiem
pamatiem veidojot šo kaujas spēju, šo profesionalitāti, ko mēs
sagaidām no bruņotajiem spēkiem.
Es gribētu runāt arī par to, ko anglosakšu zemēs pazīst arī kā
garu, kas valda armijā, bruņotajos spēkos. Senos laikos bija tāds
teiciens “an officer and a gentleman”. Tas nāk no tiem
laikiem, kad virsnieki tika rekrutēti tikai starp aristokrātiem.
Par virsnieku bija jau jābūt piedzimušam. Bija arī tāds laiks,
kad virsnieku komisijas varēja nopirkt par naudu, un tās arī jau
pieder vēsturei. Šobrīd bruņotajos spēkos, no ierindas karavīra
sākot, katram ir iespēja tik tālai izaugsmei, cik viņam pašam ir
spējas un vēlēšanās, un tad, ja viņš nonāk kārtējā nākamajā
dienesta pakāpē, tas ir tikai un vienīgi viņa paša nopelns.
Apsveicu majoru Lejiņu un viņa karavīrus un padotos un novēlu
jums visiem gandarījumu par labi padarītu darbu kā bruņoto spēku
locekļiem, karavīriem, virsniekiem, un novēlu jums visiem arī
personiskajā un profesionālajā dzīvē gandarījumu un izaugsmi. Lai
jums visiem labi veicas!