Ārzemju presē

Franču “Le Figaro”: Krievijā ir noteiktas nacionālistu aprindas, kas Padomju Savienības sabrukumu uzskata par Rietumu pasaules sazvērestības rezultātu. Pēc viņu domām, Putins atkal mēģina nostādīt Krieviju uz kājām, centralizējot varu, jo tikai tā ir iespējams padarīt valsti spēcīgu. Tas turpināsies ar izmaiņām konstitūcijā, kas ļaus pašreizējam prezidentam kandidēt uz trešo termiņu, vai arī Putins centīsies savu varu nostiprināt un saglabāt citā veidā. Šobrīd viņš ir pārņēmis galvenos ekonomikas sektorus, izraujot enerģētisko rūpniecību no oligarhu ķetnām. Raksta autors Anderss Aslunds gan uzsver, ka šī tendence ir “tipiski fašistiska”.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Krievija šogad, 4.novembrī, pirmoreiz svinēs jaunus valsts svētkus – Nacionālās vienotības dienu, pieminot gadadienu kopš poļu padzīšanas no Kremļa 1612.gadā. Mums nevajadzētu apvainoties uz krieviem šo svētku dēļ. Gluži otrādi – mēs varētu tos svinēt kopā ar viņiem.

•

Austrijas “Die Presse”: Priekšvēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā 70% Itālijas vēlētāju nobalsoja par opozīcijas spēcīgāko kandidātu Romano Prodi, kurš startēs pavasarī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Negaidīti aktīvā piedalīšanās vēlēšanās un nepārprotamais rezultāts ir signāls, ka nepieciešamība pēc politiskām pārmaiņām ir liela. Taču vai bijušais ES Komisijas prezidents spēs attaisnot uz viņu liktās cerības un uz vēlēšanām dosies kā apvienotās kreisi centriskās koalīcijas vadītājs? Diez vai. Prodi pozīcijas novājina arī jaunais vēlēšanu likums. Tāpēc viņš zaudējis vienu no savām priekšrocībām – bezpartijiskumu. Reformas spiež viņu vai nu pievienoties kādai partijai un zaudēt neatkarību, vai arī dibināt savu partiju un vēl vairāk saasināt konkurences cīņu starp partijām.

•

Vācu “Der Spiegel”: Merkele vēlas, lai Vācijai atkal klātos labi, lai cilvēkiem atkal būtu darbs un attīstītos ekonomika. Taču viņa atzīst, ka ar lielo koalīciju nebūs iespējams īstenot visus izvirzītos mērķus. Tomēr viņa centīšoties izmantot visas iespējas, ko tā sniedz. Turklāt abām lielajām partijām esot nepieciešami panākumi. Ja tās netikšot galā ar uzdevumiem un četros gados situācija nebūšot uzlabojusies, tad slikti klāšoties abām. Problēmas liekot sadarboties. Viņai kā kanclerei esot svarīgi, lai neviens nemēģinātu nodalīt CDU/CSU un SPD atbildību un panākumus. Tomēr viņa domā, ka tad, ja valdību veidotu CDU/CSU un FDP, valdības koncepcija būtu daudz skaidrāka. Taču lielās koalīcijas priekšrocība esot tā, ka to atbalstot vairāk cilvēku. Šā leģislatūras perioda mērķis esot bezdarba samazināšana, kā arī valsts budžeta atveseļošana un Vācijas politiskās sistēmas efektivitātes palielināšana.

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: Donalda Ramsfelda šīsnedēļas divu dienu vizīte Pekinā ir viņa pirmais Ķīnas apmeklējums kopš stāšanās amatā. Vizīte ir simboliski nozīmīga un var palīdzēt likvidēt dažas no arvien jūtamākajām šķirtnēm ASV un Ķīnas attiecībās.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem