Ar cik valstīm Latvijai ir diplomātiskās attiecības

Nobeigums. Sākums – “LV”, 23.09., 30.09., 10.14.2005.

Ārlietu ministrijas sagatavotā tabula nesniedz datus par Latvijas konkrēto pārstāvniecību (ir vai nav akreditēts vēstnieks, ir vai nav mūsu vēstniecība) partnervalstīs – un otrādi. Taču arī šis aspekts visnotaļ uzskatāmi rāda Latvijas diplomātiskās pieredzes un starptautiskā prestiža pieaugumu un, galu galā, mūsu valsts ekonomisko iespēju palielināšanos. Jo vēstniecības iekārtošana un uzturēšana, kā arī personāla algošana citā valstī ir dārga un izmaksas visu laiku pieaug.
Tāpēc diplomātiskajā praksē tiek īstenota divējāda – rezidējošo un nerezidējošo vēstnieku – akreditēšanas prakse.
Vienkārši sakot, rezidējošais vēstnieks, iesniedzis akreditācijas rakstu attiecīgās valsts augstākajai amatpersonai, brauc uz savas valsts vēstniecību tajā pašā galvaspilsētā, bet nerezidējošais vēstnieks sēžas lidmašīnā un lido uz savu vēstniecību citā valstī, kur arī atrodas viņa rezidence.
Protams, būtu ideāli, ja mūsu valstij būtu sava vēstniecība ar rezidējošu vēstnieku visās valstīs, ar kurām Latvijai nodibinātas diplomātiskās attiecības, šobrīd tātad, kā liecina Ārlietu ministrijas tabulas, 148 valstīs. Taču atļauties vēstniecību un vēstnieku katrā valstī nevar pat pasaules visbagātākās valstis. Arī Rīgā esošo vēstniecību skaits – 28 – nebūt neatspoguļo Latvijā akreditēto vēstnieku skaitu – 94, no tiem 66 ir nerezidējošie vēstnieki, kuru rezidence ir kādas citas, parasti Latvijai ģeogrāfiski vai vēsturiski tuvas valsts galvaspilsētā. Visvairāk nerezidējošo vēstnieku ir Stokholmā – apmēram trešā daļa no Stokholmā rezidējošajiem vēstniekiem akreditēti arī Latvijā. Latvijā akreditēto vēstnieku rezidences ir arī Kopenhāgenā, Helsinkos, Viļņā, Tallinā, Varšavā, daži Latvijā akreditētie vēstnieki rezidē Maskavā vai Minskā. Turklāt Rīgā akreditēti trīs valstu ģenerālkonsulāti un deviņas starptautiskās organizācijas, kā arī 20 goda ģenerālkonsuli un goda konsuli.
Šiem skaitļiem gan ir tendence pieaugt, kas uzskatāmi liecina par Latvijas starptautisko attiecību intensitātes un arī mūsu valsts starptautiskā prestiža pieaugumu. Pašlaik Rīgā savas vēstniecības iekārto Azerbaidžāna, Grieķija un Īrija, tās atvērt gatavojas arī Turcija, Moldova un vairākas citas valstis. Savukārt Latvija šogad jau atvēra savu vēstniecību Ankarā – tās svinīgā atklāšanas ceremonija notika aprīlī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes laikā Turcijā. Šogad vēl paredzēts atvērt Latvijas vēstniecības Gruzijā un Azerbaidžānā.
Latvijai jau sen ir sava vēstniecības Vašingtonā un Londonā, kur tās pastāvēja arī okupācijas laikā, kopš 1940.gada atgādinot par Latvijai atņemtajām tiesībām un arī apliecinot pasaules varenāko lielvalstu īstenoto Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.
Latvijas vēstniecības ir arī Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Kanādā, Kazahstānā, Krievijas Federācijā, Ķīnas Tautas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā, pavisam 29 valstīs. Tātad Latvijai ārzemēs ir apmēram tikpat vēstniecību, cik ārvalstīm Rīgā. Taču šie skaitļi var mainīties, un fakts, ka Latvijai ir vēstniecība kādā ārvalstī, nebūt nenozīmē, ka šai valstij noteikti ir vēstniecība Rīgā vai otrādi. Šeit arī nav obligāti meklējams kāds politisks konteksts – visbiežāk vēstniecību atvēršanu regulē finansiālās iespējas.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv

Diplomātisko attiecību nodibināšana un atjaunošana (20.01.2005., valstis nosauktas alfabēta kārtībā) (nobeigums)

Materiāls veidots, izmantojot LR Ārlietu ministrijas arhīva sadarbībā ar Latvijas arhīvistu biedrību un Latvijas Valsts vēstures arhīvu sagatavoto krājumu “Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918.–1998.”, NORDIK, 1999. 

¹ Latvijas valsts atzīšanas datumi no 1921.gada līdz 1928.gadam nozīmē arī diplomātisko attiecību uzsākšanas datumu.
* Iezīmētas (un kopējā skaitā nav ieskaitītas) tās valstis vai valstiskie veidojumi, ar kurām Latvijai ir bijušas diplomātiskās attiecības. Pašlaik šīs valstis vairs nepastāv, ir sadalījušās vai tām nav tiešu turpinātāju.