Tieslietu ministrija noraida advokātu iebildumus

Advokāti ir neizpratnē par Ministru kabineta (MK) septembra beigās pieņemtajiem noteikumiem, kas nosaka advokāta samaksu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, un apsver iespēju lūgt tos atcelt. Pēc šo noteikumu pieņemšanas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP) vērsušies daudzi advokāti, paužot sašutumu par normatīvā akta saturu. LZAP sēdē zvērinātu advokātu vecākie un citi zvērināti advokāti norādījuši uz nopietniem trūkumiem noteikumos un pauduši viedokli, ka šie noteikumi diskriminē advokātus, jo “laikā, kad pamatoti tiek paaugstinātas algas tiesnešiem un citiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, noteikumi nosaka zemu advokātu veiktā darba samaksu”. Advokāti uzskata, ka, saņemot noteikumos paredzēto samaksu, nevarēs nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanas pietiekamu kvalitāti, kas nopietni apdraudēs aizstāvamo personu cilvēktiesības.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa ir neizpratnē par LZAP nostāju, norādot, ka organizācija piedalījās minēto noteikumu izstrādē un tos akceptēja. MK noteikumi nosaka, ka vienas stundas samaksas likme advokātam patlaban ir četri, bet no 2006.gada 1.janvāra – seši lati. “Uzskatu, ka tā ir adekvāta samaksa advokātam par darbu valsts labā, jo viņš kā brīvās profesijas pārstāvis var vienlaikus darīt arī citus darbus un par to saņemt atalgojumu,” norāda S.Āboltiņa.
Advokāti norāda, ka viņiem tiek izvirzītas pazemojošas prasības, piemēram, pieprasot pievienot iesniegumam par darba samaksu aizstāvamās personas rakstveida piekrišanu. Pēc daudzu advokātu domām, pastāvot šādiem noteikumiem, likumā paredzētie līgumi ar Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrāciju par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās netiks slēgti. Pēc Tieslietu ministrijas informācijas, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības līgumu pašlaik noslēguši 12 zvērināti advokāti.
Tieslietu ministre noraida kategorisko formulējumu un paskaidro, ka prasība no valsts puses ir pašsaprotama. Lemjot par advokāta sniegtās palīdzības apmaksu, valsts vēlas pārliecināties, vai aizstāvamajai personai ir nodrošinātas tiesības uz advokātu un advokāta iesniegums par darba samaksu ir pamatots. Ministre aicina LZAP domāt ne vien par advokātu tiesībām, bet arī par Advokatūras likumā noteiktajiem advokātu pienākumiem un profesionālo ētiku.

“LV” informācija