Tieslietu ministrija noraida advokātu iebildumus
Advokāti ir neizpratnē par
Ministru kabineta (MK) septembra beigās pieņemtajiem noteikumiem,
kas nosaka advokāta samaksu par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, un apsver iespēju lūgt tos
atcelt. Pēc šo noteikumu pieņemšanas Latvijas Zvērinātu advokātu
padomē (LZAP) vērsušies daudzi advokāti, paužot sašutumu par
normatīvā akta saturu. LZAP sēdē zvērinātu advokātu vecākie un
citi zvērināti advokāti norādījuši uz nopietniem trūkumiem
noteikumos un pauduši viedokli, ka šie noteikumi diskriminē
advokātus, jo “laikā, kad pamatoti tiek paaugstinātas algas
tiesnešiem un citiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem,
noteikumi nosaka zemu advokātu veiktā darba samaksu”. Advokāti
uzskata, ka, saņemot noteikumos paredzēto samaksu, nevarēs
nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanas pietiekamu kvalitāti,
kas nopietni apdraudēs aizstāvamo personu cilvēktiesības.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa ir neizpratnē par LZAP
nostāju, norādot, ka organizācija piedalījās minēto noteikumu
izstrādē un tos akceptēja. MK noteikumi nosaka, ka vienas stundas
samaksas likme advokātam patlaban ir četri, bet no 2006.gada
1.janvāra – seši lati. “Uzskatu, ka tā ir adekvāta samaksa
advokātam par darbu valsts labā, jo viņš kā brīvās profesijas
pārstāvis var vienlaikus darīt arī citus darbus un par to saņemt
atalgojumu,” norāda S.Āboltiņa.
Advokāti norāda, ka viņiem tiek izvirzītas pazemojošas prasības,
piemēram, pieprasot pievienot iesniegumam par darba samaksu
aizstāvamās personas rakstveida piekrišanu. Pēc daudzu advokātu
domām, pastāvot šādiem noteikumiem, likumā paredzētie līgumi ar
Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrāciju par
juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās netiks slēgti. Pēc
Tieslietu ministrijas informācijas, valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības līgumu pašlaik noslēguši 12 zvērināti
advokāti.
Tieslietu ministre noraida kategorisko formulējumu un paskaidro,
ka prasība no valsts puses ir pašsaprotama. Lemjot par advokāta
sniegtās palīdzības apmaksu, valsts vēlas pārliecināties, vai
aizstāvamajai personai ir nodrošinātas tiesības uz advokātu un
advokāta iesniegums par darba samaksu ir pamatots. Ministre
aicina LZAP domāt ne vien par advokātu tiesībām, bet arī par
Advokatūras likumā noteiktajiem advokātu pienākumiem un
profesionālo ētiku.
“LV” informācija