Eiropa dod naudu siltumapgādes sakārtošanai

Pirmo reizi pašvaldībām jau tuvākajā laikā būs pieejams Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums siltumapgādes sistēmas modernizācijai.

Viena no renovācijas atbilstošākajām kandidatūrām ir 70. – 80.gadu blokmājas. To kopskaits Latvijā ir mērāms tūkstošos, un tikai daži desmiti piedzīvojuši gan komunikāciju, gan fasādes atjaunošanu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.	Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Neefektīvā no padomju laikiem mantotā sadrumstalotā centrālās siltumapgādes sistēma, augstās siltuma ražošanas izmaksas un energoresursu cenu straujais kāpums pēdējos gados ir viena no galvenajām problēmām, ar ko nākas saskarties lielākai daļai Latvijas pašvaldību. Kaut gan eksperti ir vienisprātis, ka vienīgais veids, kā samazināt apkures izmaksas un paaugstināt pakalpojuma kvalitāti, ir kompleksa siltumapgādes modernizācija, nopietnu uzlabojumu līdz šim nav bijis. Siltumtīkli visur Latvijā ir gandrīz vienādi nožēlojamā stāvoklī.
Lai saņemtu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem – siltumtīklu nomaiņai, katlumāju rekonstrukcijai, daudzdzīvokļu namu siltināšanai u.tml., pašvaldības, to iestādes, komersanti, kā arī enerģijas lietotāji līdz novembra beigām var iesniegt projektus Ekonomikas ministrijā. ERAF finansējuma kopējais apjoms ir ap 7,886 miljoniem latu.
Iespēja saņemt Eiropas naudu siltumapgādes modernizācijai nāk par vēlu, jo labākajā gadījumā projektus varēs sākt realizēt tikai nākamajā sezonā, uzskata Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Kaut gan līdzekļu varētu pietikt, lai atrisinātu vien nelielu daļu centralizētās siltumapgādes problēmu valstī, P.Barons uzskata, ka uz ES finansējumu pretendēs tikai uzņēmīgākās pašvaldības, kuras varēs nodrošināt 25% līdzfinansējumu. Sekmīgus projektus varētu nodrošināt valsts, pašvaldības un privāta investora sadarbības modelis, norāda P. Barons.
Līdzšinējo pašvaldību kūtrumu iesaistīties siltumapgādes modernizācijas projektos eksperts skaidroja ar to, ka šie ieguldījumi atmaksājas ļoti lēni – 12 līdz 15 gadu laikā. Tāpēc pašvaldības nereti izvēlas ieguldīt infrastruktūras projektos, kas ir pamanāmāki.
Kaut gan P.Barons noliedz, ka, vērtējot projektus, mazās pašvaldības varētu tikt diskriminētas, viņš norāda, ka projekts orientēts uz vidēji lielām pilsētu pašvaldībām un, visticamāk, pagasti ERAF līdzekļus nevarēs iegūt, jo nespēs nodrošināt projekta apjomu.
Siltumapgādes patērētāju struktūra pēdējos gados nav mainījusies – 65 – 70% patērētāju izmanto centrālo apkuri. Tikai 2% no kopējās realizētās siltumenerģijas patērē rūpniecībā, lielāko daļu 74% – mājsaimniecības, 23,8 % – citi patērētāji. Šā iemesla dēļ atbildība par sistēmas modernizāciju vairāk būtu jāuzņemas pašvaldībām, norāda P.Barons.
“Pasaulē ir resursu deficīts, tāpēc turpmākajos piecos gados energoresursu cenu kāpums turpināsies,” norāda Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis. Tas nozīmē, ka arī nākamajā apkures sezonā sadārdzināsies gan dabasgāzes, gan fosilā kurināmā, gan koksnes izmaksas. Tāpēc vienīgais veids, kā samazināt izdevumus par apkuri, ir taupīt energoresursus, siltinot ēkas ārsienas, modernizējot ventilācijas un siltumpiegādes sistēmas, nomainot logus un durvis. Viens no iemesliem, kāpēc māju siltināšana norit tik kūtri, ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju nespēja vienoties par kredītu mājas renovācijai, norāda Mājokļu aģentūras Mājokļu attīstības departamenta vadītājs Valdis Zaķis. Lai gan cilvēki apzinās, ka māja jāsakārto, viņi strīdas par sīkumiem, aizmirstot būtisko, saka V.Zaķis. Svarīgs faktors ir arī iedzīvotāju attieksme pret ēku: aizvērtas ārdurvis un iestikloti logi kāpņu telpā ir solis pretim mājas sakārtošanai. Pozitīvs piemērs tam, ko iedzīvotāji var panākt, apvienojot resursus, ir pirms četriem gadiem pilnībā atjaunotā ēka Kuldīgā, Mucenieku ielā 30, kurā maksa par siltumu samazinājusies par vairāk nekā 50%.
Atšķirīgos ienākumus un nespēju panākt kompromisu par galveno iemeslu, kāpēc neviena no 20 daudzdzīvokļu mājām Cesvainē nav siltināta, min arī Cesvaines domes izpilddirektors Uģis Fjodorovs. Viņš atzīst, ka pašvaldība šim jautājumam līdz šim nav pievērsusi uzmanību, jo prioritāte bijusi jaunas skolas būvniecība ugunsgrēkā nodegušās vietā. Savukārt Ogres novada dome iedzīvotāju centienus uzlabot dzīves apstākļus stimulē, daļēji finansējot renovācijas projektus. Šogad šim nolūkam pašvaldība kopumā piešķīrusi Ls 18 581. Turklāt māju siltināšanu līdzfinansē arī pašvaldības aģentūra “Mālkalni”, kas apsaimnieko lielāko dzīvojamā fonda daļu.
Padomju gados būvētajā Aizkrauklē ir vairāk nekā 60 padomju laikā būvētu māju, kurās ir liels siltuma zudums un nolietojušās komunikācijas, tostarp siltumtīkli. Līdz šim nelielus uzlabojumus veicis tikai namu apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Lauma A”. Aizkraukles pašvaldības vadītājs Vilnis Plūme uzskata, ka līdz šim valsts nav sekmējusi nolietoto ēku atjaunošanu un pašvaldību iespējas iesaistīties šajā procesā bijušas minimālas.

Evija Hauka, “LV”

evija.hauka@vestnesis.lv