• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Savienības valstīs trūkst jūrnieku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.2005., Nr. 168 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119515

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

EP amatpersona vērtē cilvēktiesības Latvijā

Vēl šajā numurā

21.10.2005., Nr. 168

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Savienības valstīs trūkst jūrnieku

MORJAKS.JPG (17661 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Eiropas Savienības (ES) valstu ar jūrniecību saistīto augstāko amatpersonu sanāksmē Londonā tika diskutēts par ieteikumiem, kā risināt briestošo jūrnieku darbaspēka krīzi. Patlaban ES valstīs 90% no ārējā tirgus un 40% no iekšējā tirgus kravām pārvadā jūras flote. Taču aizvien mazāk cilvēku izvēlas darbu jūrniecībā. Piemēram, Anglijas jūras koledžās vidēji 30% studentu pamet mācības jau pirmajos kursos. Runa nav tikai par darbu uz jūras, bet arī krastā (ostās, apdrošināšanas biznesā un citur), ir nepieciešami speciālisti, kuriem ir gan jūrnieka izglītība, gan flotes darba pieredze.
Situācija jaunajās un vecajās ES valstīs ir atšķirīga – vecajām valstīm ir kuģi, bet trūkst jūrnieku, savukārt jaunajām ir jūrnieki, bet trūkst kuģu. Vienlaikus veco valstu kuģu īpašnieki labprātāk uz saviem kuģiem darbā pieņem trešo valstu – Krievijas, Filipīnu un citu valstu – jūrniekus, jo tiem ir zemākas prasības un tie izmaksā lētāk.
Ja jāizvēlas jaunākais virsnieks – piemēram, kapteiņa trešais palīgs, tad nereti priekšroka tiek dota filipīniešu jūrniekam. Bet kapteiņus, vecākos palīgus un vecākos mehāniķus kuģu īpašnieki grib atrast ES valstu pilsoņu vidū, jo tie ir izglītotāki. Tiek ignorēts princips, ka labi kuģu kapteiņi var izaugt tikai no jaunākajiem virsniekiem.
ES valstu jūrniekiem atrast darbu uz ES kuģiem apgrūtina regula, kas paredz nodokļus par ES pilsoņiem maksāt pēc tās valsts nodokļu likumiem, kurā pilsonis strādā. Uz trešo valstu pilsoņiem šī regula neattiecas. Līdz ar to kuģu īpašniekam ir izdevīgāk ņemt darbā trešo valstu jūrniekus, jo par tiem netiek maksāti nodokļi.
Latvijas Jūras administrācijas (JA) Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns norāda, ka Latvijas pārstāvji piedāvā paredzēt kompensācijas tiem kuģu īpašniekiem, uz kuru kuģiem strādā vismaz 70% ES valstu jūrnieku. Šo priekšlikumu atbalsta arī vairāku citu jauno ES valstu jūrniecības speciālisti.
Londonas sanāksmē dalībvalstu pārstāvji vienojās par vairākiem neatliekamiem pasākumiem situācijas uzlabošanai.

Pēc Jūrniecības administrācijas informācijas

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!