Valstij augsti rādītāji fondu apguvē

Latvija sasniegusi vienus no labākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguves rādītājiem salīdzinājumā ar pārējām jaunajām ES dalībvalstīm. Kā liecina Ungārijas valdības sagatavotais pārskats par struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi jaunajās dalībvalstīs, Latvija pusotra gada laikā piesaistījusi projektiem 74% no kopējā tai piešķirtā finansējuma.

Veiksmīga finansējuma piesaiste

Vēl vairāk finansējuma – 76% – projektiem spējusi piesaistīt vienīgi Ungārija. Lietuvai un Igaunijai šis rādītājs ir starp 40% un 50%, un gandrīz tāds pats tas ir arī citām jaunajām dalībvalstīm. Kā “LV” pastāstīja Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītāja Sanda Rieksta, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu valsts īstenojusi projektus un pieprasījusi no Eiropas Komisijas struktūrfondu finansējuma atmaksu par summu, kas atbilst 4 procentiem no piešķirtās naudas.
Salīdzinot Eiropas Komisijā iesniegtos pieprasījumus pēc struktūrfondu līdzekļu atmaksas, redzams, ka Lietuva šai ziņā ir tādās pašās pozīcijās kā Latvija, jo arī mūsu dienvidu kaimiņvalsts atmaksās pieprasījusi 4% no piešķirtā struktūrfondu finansējuma. Labāki rādītāji ir tikai Igaunijai (11,5%) un Slovākijai (5,9%). Pārējās jaunās dalībvalstis krietni atpaliek – to pieprasītā struktūrfondu atmaksa svārstās no 0,5% līdz 2,5% no kopējā valstij piešķirtā struktūrfondu finansējuma.
Speciālisti Latvijas panākumus ES struktūrfondu apguvē skaidro ar veiksmīgu darbu ceļu būves projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī ar sekmīgo lauku attīstības un zivsaimniecības fondu apguvi. Pēc ES fondu departamenta sniegtās informācijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības fondu finansējuma atmaksas pieprasītas jau 16% apmērā no kopējā abu šo fondu piešķirtā finansējuma.
Vienlaikus citās nozarēs, kā “LV” jau rakstījis, projektu ieviešana nesokas tik raiti, tādēļ gan valsts institūcijām, gan finansējuma saņēmējiem būs jāpacenšas, lai visu piešķirto finansējumu izmantotu noteiktajā laikā. Ja tomēr atsevišķu struktūrfondu programmu ietvaros finansējuma apguve arī turpmāk neveiksies, ES struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmē 1.decembrī tiks lemts par finansējuma pārdali starp populārajām un mazāk populārajām programmām.

Vērtē Eiropas Komisija

Lai izvērtētu Kohēzijas fonda (kādreizējie ISPA fondi) finansēto transporta un vides infrastruktūras projektu īstenošanas gaitu, vakar Jūrmalā uz sanāksmi bija pulcējusies Kohēzijas fonda uzraudzības komiteja. Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija, kas ieradusies uz šo sanāksmi, šodien, turpinot vizīti Latvijā, apmeklēs vairākus objektus Rīgā un Inčukalnā, kur tiek īstenoti vai vēl tikai plānoti Kohēzijas fonda projekti.
Kā “LV” informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamentā, Rīgā Eiropas Komisijas pārstāvji iecerējuši apmeklēt kanalizācijas tuneļkolektora izbūves vietu. Kolektors top Kohēzijas fonda projekta “Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Rīgā, 2. kārta” ietvaros. Tas tiek uzskatīts par unikālu šāda veida objektu Latvijā gan izmēra, gan izmantojamo tehnoloģiju ziņā. Šā projekta ietvaros tiek rekonstruēts un paplašināts patlaban funkcionējošais ūdensvadu tīkls, kas būvēts pagājušā gadsimta sākumā. Pēc projekta pabeigšanas paplašināto ūdensvadu tīklu varēs izmantot 15 tūkstoši patērētāju.
Šodien paredzēta arī cauruļvadu teleinspekcijas un skalošanas darbu prezentācija Kohēzijas fonda projekta “Tehniskā palīdzība vides nozarē Latvijā” ietvaros. Savukārt Inčukalnā notiks gudrona dīķu apskate Kohēzijas fonda plānotā projekta “Piesārņoto vietu sanācija Latvijā” ietvaros.
No 2000.gada līdz 2006.gadam kopējais Latvijai pieejamais Kohēzijas fonda finansējums sasniedz 710 miljonus eiro, tai skaitā 530 miljoni eiro ir pašlaik īstenojamo projektu finansējums, bet 180 miljoni – 2005.gadā un 2006.gadā iesniedzamo Kohēzijas fonda projektu pieteikumu finansējums.
Līdz šā gada marta sākumam Latvijai apstiprināti 35 Kohēzijas fonda projekti, kuru kopējais šā fonda finansējums ir 530 miljoni eiro. Divdesmit no tiem ir vides nozares projekti, četrpadsmit – transporta nozares projekti. No divdesmit vides nozarē apstiprinātajiem Kohēzijas fonda projektiem 17 ir infrastruktūras projekti un 3 – tehniskās palīdzības projekti, un to kopējais Kohēzijas fonda finansējums sasniedz 218 miljonus eiro. Transporta nozarē apstiprinātajiem 11 infrastruktūras projektiem un 3 tehniskās palīdzības projektiem kopējais Kohēzijas fonda finansējums ir 312 miljoni eiro.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv