Teritoriālā noslāņošanās ir mazāka nekā sociālā. Tomēr liela

Dr.habil.oec., profesors Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Nemeklējot datus, katrs pateiks, ka Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji caurmērā ir turīgāki nekā Latgalē. Tā tas ir ne vien mūsdienās, bet visā "jauno laiku" vēsturē. Pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Rīgā un Pierīgā bija Ls 76,37, bet Latgalē - Ls 49,30 jeb 65%. Ja šo atšķirību salīdzina ar ienākumu atšķirību sociālās grupās, tā nav sevišķi liela. Piemēram, rīcībā esošais ienākums zemnieku mājsaimniecībās bija Ls 42,33, kas ir tikai 48% no citu nozaru uzņēmēju un pašnodarbināto rīcībā esošā ienākuma (Ls 88,66). Vēl lielāka noslāņošanās vērojama speciāli izdalītās labklājības deciļgrupās. Tomēr arī teritoriālā noslāņošanās ir vērā ņemama, tai jāpievērš uzmanība un jāveic pasākumi dzīves līmeņa izlīdzināšanai, novēršot valstij neizdevīgas migrācijas plūsmas un iedzīvotāju pārmērīgu koncentrēšanos lielajās pilsētās

Mājsaimniecību budžetu pētījumu izlase teritorijā

Datus par iedzīvotāju ienākumiem, patēriņa izdevumiem, uztura produktu patēriņu u.c., kas raksturo iedzīvotāju dzīves līmeni, iegūst mājsaimniecību budžetu pētījumos. Tos ik gadus veic Centrālā statistikas pārvalde. 1999. gadā šim nolūkam mēnesi novēroja 3929 mājsaimniecības, ieskaitot visu ienākumu un izdevumu pašreģistrāciju ģimenēs.

Lai pārmērīgi nesarežģītu intervētāju darbu, izlases mājsaimniecības nevar izvēlēties pilnīgi vienmērīgi visas valsts teritorijā. Ir jāveido pētījumā iekļauto mājsaimniecību "ligzdas", lai katram intervētājam novērojamās mājsaimniecības būtu izvietotas puslīdz vienkopus. Šādas "ligzdas" ir izveidotas visās republikas lielajās pilsētās un lielākajā daļā rajonu. Taču ir rajoni, kuros pētījums nenotiek, tāpat ir tādi, kur novēro tikai pilsētu vai tikai lauku iedzīvotāju mājsaimniecību budžetus.

Tāpēc šajā pētījumā, tāpat kā vairākumā citu sociālekonomiska rakstura pētījumu, nav iespējams izstrādāt datus par katru atsevišķu rajonu un pilsētu (atskaitot Rīgu), par pagastiem nemaz nerunājot. Mazākā iespējamā izpētes vienība ir vēsturiskie novadi (Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale) un Rīgas pilsēta.

Jāatgādina, ka dažos jaunākajos normatīvajos dokumentos par novadiem sauc administratīvās teritorijas, kuras izveidojas, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurās ir vietējā pašvaldība. Līdz ar to novads būs mazāka teritorija nekā rajons. Kā tad sauksim vēsturiskos novadus: reģioni, apriņķi, pavalstis u.c.? Šajā rakstā to neapspriedīsim, bet Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali pagaidām uzskatīsim par novadiem, skaidrības labā pievienojot apzīmētāju "vēsturiskie". Arī trīsdesmitajos un piecdesmitajos - astoņdesmitajos gados mājsaimniecību budžetu statistikas dati nebija piemēroti izstrādāšanai pa atsevišķiem apriņķiem (rajoniem) un pilsētām.

Kā redzams 1. tabulā, mūsdienu mājsaimniecību budžetu pētījumu izlase starp lielajiem vēsturiskajiem novadiem ir izvietota ļoti vienmērīgi. Gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Zemgalē, gan Latgalē ir novērots vairāk nekā 500 mājsaimniecību, bet Rīgā - vēl divas reizes vairāk. Tā ka datus šo novadu skatījumā var vērtēt kā pietiekami reprezentatīvus.

Rīgā - algas,

Latgalē - pensijas

Lielākajā daļā teritoriālās statistikas pētījumu par izpētes vienībām uzlūko visas teritorijas, piemēram, vēsturiskos novadus, neizdalot to pilsētu un lauku daļas. Šādi veidotu novadu īpatnības, piemēram, iedzīvotāju dzīves līmenis, lielā mērā ir atkarīgas no tā, cik daudz un cik lielas pilsētas ir katrā vēsturiskajā novadā.

Vislielākais rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, 1999. gadā bija Rīgas novadā - Ls 76,37 mēnesī. To nosaka galvaspilsētas klātbūtne šajā novadā, kur iedzīvotāju ienākumi ir vislielākie, 1999. gadā Ls 78,23 mēnesī. Turklāt šajā novadā vēl ir ieskaitīta Jūrmala, Rīgas, Ogres un daļēji Tukuma rajons.

Iedzīvotāju ienākumi pārējos Latvijas vēsturiskajos novados atšķiras mazāk, nekā salīdzinot pilsētnieku un laucinieku ienākumus. Lauku iedzīvotāju ienākumi 1999. gadā bija 71,8% no pilsētnieku ienākumiem (50,93:70,93), bet Latgales iedzīvotāju ienākumi, salīdzinot ar Vidzemes iedzīvotāju ienākumiem, bija 85,3% (49,30:57,79). Pēc iedzīvotāju rīcībā esošā ienākuma, Latgale nemaz tik atpalikusi nav, kā nereti mēdz domāt.

Jau vairāk vēsturisko novadu skatījumā atšķiras rīcībā esošā ienākuma sastāvs, kas atspoguļo ienākumu avotus.

Galvenā iedzīvotāju ienākumu daļa - algota darba samaksa - dod ap 63% no Rīgas novada mājsaimniecību ienākumiem. To nosaka gan relatīvi lielākas algas Rīgas pilsētā, gan arī lielāks strādājošo īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita. Turpretī Latgales mājsaimniecību budžetu ienākumos algota darba samaksa dod tikai ap 43%.

Latgales mājsaimniecību budžetos daudz lielāku daļu nekā citos novados dod vecuma pensijas. Turklāt pensiju daļa šeit ir ne vien relatīvi, bet arī absolūti (latos) lielāka nekā citos novados un vidēji Latvijā. No tā gan nevar secināt, ka latgalieši būtu nopelnījuši un viņiem maksātu lielākas pensijas nekā citiem. Varētu būt pat otrādi. Minēto atšķirību mājsaimniecību budžetos veido tas, ka Latgalē ir lielāks pensionāru īpatsvars, Latgale noveco straujāk nekā citi vēsturiskie novadi.

Tīrajam ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas vislielākais īpatsvars ir auglīgās Zemgales mājsaimniecību budžetos, kur tas gandrīz trīs reizes pārsniedz valsts vidējo. Sava nozīme ir arī tam, ka Zemgalē ir mazāk lielu pilsētu un lauksaimniecībai tur ir lielāka loma. Ļoti mazi ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas parādās Rīgas novadā, ko atkal nosaka Rīgas pilsētas klātbūtne. Rīgā ar lauksaimniecību iedzīvotāji nenodarbojas. Citādi secinājumi rodas, ja izstrādā datus atsevišķi par Pierīgas lauku teritoriju (Rīgas, Ogres, Tukuma rajons).

Kas noticis pēdējos gados?

Vispārējā iedzīvotāju noslāņošanās pēc materiālās dzīves līmeņa, kas notikusi pēdējos desmit gados, ietver arī teritoriālo noslāņošanos. Kā redzams 2. tabulā, vēl 1996. gadā iedzīvotāju ienākumu atšķirības Rīgā, Pierīgā un Latgalē nebija tik lielas, kā tas ir pēdējos gados.

Ja runājam par dzīves līmeņa izmaiņām no 1996. līdz 1999. gadam, jāatzīst, ka Rīgā un Pierīgā visus šos gadus bija vērojams straujāks vai lēnāks iedzīvotāju ienākumu pieaugums, kas apsteidza patēriņa preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Kurzemē iedzīvotāju ienākumi pēc korekcijas ar cenu izmaiņām uzrāda tikai svārstības pāris latu robežās bez noteiktas izmaiņu tendences. Vidzemes iedzīvotāju ienākumi salīdzināmas vērtības latos 1998. un 1999. gadā bijuši par pāris latiem lielāki nekā 1996. un 1997. gadā, bet Zemgalē un Latgalē iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies, un tas izkaidrojams ar lauksaimniecības lielāku īpatsvaru šo novadu ekonomikā.

Uz labklājības kāpnēm

Lai labāk atklātu iedzīvotāju dzīves līmeņa īpatnības Latvijas teritorijā, turpmāk dzīves vietu grupējumu nedaudz detalizējām, izdalot Rīgu, citas lielās republikas pilsētas, rajonu centrus un mazpilsētas, lauku teritorijas vēsturisko novadu grupējumā.

Visas Latvijas mājsaimniecības sadalījām desmit labklājības deciļgrupās pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 1999. gadā. Pēc tam katras šādi izdalītas deciļgrupas mājsaimniecības tālāk sadalījām pa iepriekš minētajām teritorijām. Tas ļauj aprēķināt labklājības grupu īpatsvaru katrā teritoriju grupā un salīdzināt to ar vidējo struktūru valstī, kur visu deciļgrupu īpatsvars ir vienāds - 10% (3. tabula).

Redzam, ka nabadzīgās, pirmās deciļgrupas mājsaimniecības galvenokārt nāk no Latgales un Kurzemes, bet ļoti maz no Rīgas un Rīgas novada lauku daļas. Otro deciļgrupu, kura arī jāraksturo kā trūcīga, lielākā mērā aizpilda lauku iedzīvotāji ne vien no Latgales, bet arī no Vidzemes un Zemgales.

Savukārt trīs augstākās labklājības deciļgrupas ar uzkrītošu pārsvaru piepilda Rīgas mājsaimniecības, un, jo augstāka deciļgrupa, jo tajā vairāk rīdzinieku. Samērā daudz šajās deciļgrupās ir arī Rīgas novada lauku iedzīvotāji.

Vienalga, kāds arī būtu iegūtā iekšzemes kopprodukta sadalīšanas mehānisms (tirgus, administratīvs, sociāls u.c.), rezultāti ir nepārprotami: lielākā daļa nonāk pilsētnieku, it īpaši rīdzinieku, rīcībā.

1. tabula

Mājsaimniecību budžetu pētījuma izlases mājsaimniecību skaits

un ģenerālkopas mājsaimniecību vērtējumi 1999. gadā

Datu avots: CSP mājsaimniecību budžetu pētījums. Signes Bāliņas datoraprēķins.