Muitas nodoklis

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, muitas nodoklis tiek izmantots, kā instruments iekšējā tirgus aizsardzībai un tā fiskālajai lomai, kā budžeta ieņēmumu avotam, ir pakārtota nozīme.

2000. gada septiņos mēnešos muitas nodoklis tika iekasēts 64,7% apmērā no gadā plāna. Ņemot vērā pašreizējās ieņēmumu tendences, tiek prognozēts, ka muitas nodoklis tiks iekasēts 1,0 milj. latu vairāk nekā apstiprinātajā 2000. gada plānā.

3.13. att. Muitas nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.14. att. Muitas nodokļa ieņēmumu (kreisā ass),

IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Lielāko daļu muitas nodokļa ieņēmumu veido ievedmuita. Muitas nodokļa ieņēmumi vidējā termiņā turpinās samazināties, ko nosaka gan Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, gan dažādi muitas nodokļa atvieglojumi, gan Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi.

3.6. shēma. Muitas ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

No 2001. līdz 2005. gadam muitas nodokļa ieņēmumi pakāpeniski samazināsies, saglabājot iepriekšējo gadu tendences, bet tā īpatsvara samazinājums iekšzemes kopproduktā vairs nebūs tik straujš.

3.8. tabula

Muitas nodoklis

(milj. latu)

3.2. Nodokļu atvieglojumu summa

Pašlaik spēkā esošā nodokļu likumdošana paredz, ka uzņēmējsabiedrībām ir iespējams saņemt nodokļu atlaides.

Saskaņā ar likuma " Par nodokļiem un nodevām " 24. pantu, 1997. gada 3. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" un 1999. gada 11. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.177 "Noteikumi par īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādi var tikt kapitalizēti. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus kapitalizē, vienlaikus norakstot arī nokavējuma un soda naudu.

1999. gadā tika dzēsti kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi un ar tiem saistītā nokavējuma nauda un soda nauda 13 uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 11,2 milj. latu apmērā, bet 2000. gada astoņos mēnešos - 12 uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 2,5 milj. latu apmērā. Tuvojoties privatizācijas procesa nobeigumam, 2001. gadā kapitalizētās parādu summas lielums varētu samazināties.

Likuma " Par uzņēmumu ienākuma nodokli " 17. pantā ir paredzēti kritēriji uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm mazajiem uzņēmumiem. Ja uzņēmums atbilst vismaz diviem no minētajiem kritērijiem, kas ir, tā pamatlīdzekļu bilances summa ir mazāka par 70 tūkst. latu, neto apgrozījums ir mazāks par 200 tūkst. latu, vidējais strādājošo skaits ir mazāks par 25 cilvēkiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa summa tiek samazināta par 20 procentiem. 1998. gadā 12,7 tūkst. mazo uzņēmumu tika piemērota 20% nodokļa atlaide 3,4 milj. latu apmērā. Savukārt 1999. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 3,2 milj. latu apmērā ir saņēmuši 10,6 tūkst. mazo uzņēmumu.

2000 un 2001. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu summa tiek prognozēta, ņemot vērā iepriekšējos gados konstatēto tendenci, ka atlaižu apjoms ir 3-4% no kopējās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas. Tiek prognozēts, ka 2000. gadā atlaižu summa varētu būt 2,5-3,0 milj. latu apmērā, bet 2001. gadā - 3,5 milj. latu apmērā.

Saskaņā ar likuma " Par uzņēmumu ienākumu nodokli " 20. pantu, ir paredzētas iespējas saņemt atlaidi ziedotājiem - rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, samazinot nodokli par 85% no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, reliģiskajām, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kā arī budžeta iestādēm, un samazinot nodokli par 90% no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas bērnu fondam.

Ņemot vērā operatīvos datus, 2000. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu summa varētu sasniegt 6-6,5 milj. latu, bet 2001. gadā - 7,0 milj. latu.

Saskaņā ar " Liepājas speciālās ekonomiskās zonas " likumu un " Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas " likumu uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas Liepājas vai Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un atbilst šo zonu likumos noteiktajām prasībām, aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokļi no ienākumiem, kurus tās gūst zonu teritorijā, samazina par 80% no aprēķinātās nodokļa summas.

1999. gadā nodokļa atlaide Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā reģistrētiem uzņēmumiem bija 379,0 tūkst. latu. 1999. gadā Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide tika piemērota vienam uzņēmumam, un 2000. gada sešos mēnešos saņemtā uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides summa no budžetā avansā iemaksātā nodokļa bija 0,8 tūkst. latu. Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā 2000. gadā sešos mēnešos saņemtā nodokļu atlaides summa bija 147,6 tūkst. latu.

Informācija par zonas uzņēmējsabiedrību pārskata perioda apliekamo ienākumu un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli ir pieejama pēc uzņēmumu gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniegšanas. Ar nosacījumu, ka uzņēmumu skaits, kuri saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus, būtiski nemainīsies, 2000. gadā nesaņemtā uzņēmuma ienākuma nodokļa summa Liepājas SEZ varētu būt 350-400 tūkst. latu, bet Rēzeknes SEZ - 1,5-2,0 tūkst. latu. Nesaņemtā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa 2001. gadā Liepājas SEZ varētu sasniegt 370-420 tūkst. latu, bet Rēzeknes SEZ - 1,6-2,1 tūkst. latu.

Saskaņā ar likuma " Par uzņēmuma ienākuma nodokli " 18. pantu, ir paredzētas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, kas šā likuma izpratnē ir augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopība. Nodokļa atlaide ir noteikta taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

1998. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide bija 543,7 tūkst. latu, bet 1999. gadā - 344,23 tūkst. latu. Tiek prognozēts, ka 2000. un 2001. gadā nodokļa atlaides summa varētu saglabāties iepriekšējo gadu līmenī.

Likuma " Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā " 10. pantā tika paredzēti peļņas nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. 1995. gada 9. marta likums "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" ", kas stājās spēkā 1995. gada 1. aprīlī, šos atvieglojumu izslēdz, saglabājot tiesības uz nodokļa atvieglojumiem tiem uzņēmumiem, kuri tika reģistrēti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kuriem pienākas nodokļa atvieglojumi.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu 1999. gadā bija 7,2 milj. latu. 2000. gadā paredzamā nodokļa atlaide varētu būt 6,8 milj. latu.

Tā kā uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi saņem tikai tie uzņēmumi, kuri ir reģistrēti līdz 1995. gada 1. aprīlim, un pieaug to uzņēmumu skaits, kuriem atlaides saņemšanas laiks ir beidzies, 2001. gadā nodokļa atlaides summa varētu būt 6,0 milj. latu.

Saskaņā ar likuma " Par iedzīvotāju ienākuma nodokli " 9. panta pirmās daļas 1. punktu, ar nodokli netiek aplikti personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā.

1998. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas bija 5,7 milj. latu, bet 1999. gadā - 5,4 milj. latu. Ņemot vērā patreizējo tendenci, 2000. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi varētu samazināties līdz 5,0 milj. latu.

Pamatojoties uz likuma " Par akcīzes nodokli naftas produktiem " 8. pantu, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis, kas samaksāts par izmantoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu).

1999. gadā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātā akcīzes nodokļa summa bija 11,4 milj. latu, bet 2000. gada septiņos mēnešos šī summa bija 4,3 milj. latu. 2001. gadā atmaksu summa tiek plānota 7,5 milj. latu apmērā. Atmaksu summa tiek aprēķināta atbilstoši nosacījumam, ka atmaksāts tiek par 80 litriem lauksaimniecībā izlietotās dīzeļdegvielas uz vienu hektāru.

3.3. Pārējie ieņēmumi

Sagatavojot nenodokļu ieņēmumu prognozes, tiek ņemtas vērā valsts ekonomiskās attīstības prognozes un tendences, kā arī paredzamās izmaiņas nenodokļu ieņēmumu regulējošajos likumdošanas aktos.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus veido:

- maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu,

- procentu maksājumi par kredītiem,

- valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem,

- valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai,

- ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas,

- pārējās valsts nodevas.

3.15. att. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi, milj. latu

1998., 1999. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos netiek ieskaitīti ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas un privatizācijas.

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

Maksājumus par uzņēmumu valsts kapitāla izmantošanu nosaka ikgadējie Ministru kabineta noteikumi. Maksājumi ir atkarīgi no to uzņēmumu peļņas, kuros ir valsts kapitāla daļas. Sagatavojot ieņēmumu prognozes, tiek ņemti vērā šo uzņēmumu ekonomiskās darbības rādītāji, kas ir atkarīgi no izstrādātas uzņēmuma stratēģijas realizācijas iespējām.

2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, ir prognozēts ieņēmumu samazinājums no 2,0 milj. latu līdz 1,3 milj. latu. Tiek prognozēts, ka šāds ieņēmumu līmenis saglabāsies arī līdz 2003. gadam. Šī samazinājuma pamatā ir uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu skaita samazinājums.

Procentu maksājumi par kredītiem

Ieņēmumus no procentu maksājumiem par kredītiem prognozē atbilstoši noslēgtajiem aizdevumu līgumiem par ārējiem un iekšējiem kredītiem. Ieņēmumi ir atkarīgi no ekonomiskās aktivitātes valstī, valsts kredītpolitikas, kā arī valūtu likmju svārstībām tirgū.

Ieņēmumi no procentu maksājumiem par kredītiem 2000. gadā ir paredzēti 11,8 milj. latu apmērā. 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, ir prognozēts ieņēmumu palielinājums par 22,7% jeb par 2,7 milj. latu. 2003. gadā ieņēmumi no procentu maksājumiem par kredītiem varētu pieaugt līdz 16,5 milj. latu. Šis pieaugums ir saistīts ar plānoto aizdevumu summas palielinājumu.

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem

Ieņēmumu no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem prognozēšanas pamatā ir iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un tā izmaiņas, kuras ir saistītas ar iedzīvotāju maksātspēju, īpašuma konversiju, vērtspapīru un nekustamā īpašuma tirgu attīstību, uzņēmumu dibināšanas un pārveidošanas procesiem, kā arī valsts nodevu regulējošiem likumdošanas aktiem.

Ieņēmumu no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem īpatsvars kopējos pamatbudžeta ieņēmumos pieauga no 1,7% 1998. gadā līdz 2,2% 2000. gadā. 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, ir prognozēts ieņēmumu palielinājums par 22,5 procentiem. 2003. gadā valsts nodevu par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem maksājumu īpatsvars valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir prognozēts 2,4%, bet to absolūtais lielums - 20,9 milj. latu.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai

Ieņēmumi no valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai ir atkarīgi no ekonomiskās aktivitātes valstī, kā arī lielā mērā tie ir saistīti ar likumdošanas aktu izmaiņām, kuri nosaka nodevas likmes un licenču izsniegšanas un pārreģistrācijas termiņus.

Sakarā ar to, ka 1999. gadā tika mainīti vairāki licenču izsniegšanas noteikumi, 2000. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav prognozēts ieņēmumu samazinājums, un tie būs 0,8 milj. latu. 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, ir paredzēts ieņēmumu samazinājums par 7,1 procentiem. 2003. gadā ir prognozēts ieņēmumu no valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai palielinājums līdz 0,8 milj. latu.

Pārējās valsts nodevas

Pie pārējām valsts nodevām pieskaita šādas valsts nodevas:

- valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva),

- izložu un azartspēļu valsts nodeva,

- valsts nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu,

- valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Ieņēmumu lielums tiek prognozēts, ņemot vērā aktivitāti izložu un azartspēļu tirgū. Ieņēmumi no izložu un azartspēļu valsts nodevas un valsts nodevas par azartspēļu iekārtu marķēšanu lielā mērā ir atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas un likumdošanas aktiem, kas regulē šos darbības veidus.

Sodi un sankcijas

Ieņēmumi no sodiem un sankcijām ir atkarīgi no sodu un sankciju apmēriem, kā arī no kontroles mehānisma darbības efektivitātes.

Ar kontroli saistītā darbības efektivitāte ar katru gadu pieaug. Rezultātā tiek prognozēti lielāki ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām. 2000. gadā ieņēmumi tiek prognozēti 8,4 milj. latu apmērā, bet 2001. gadā tie varētu pieaugt līdz 8,4 milj. latu. 2003. gadā ieņēmumi no sodiem un sankcijām ir paredzēti 9,1 milj. latu apmērā.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi

Pārējos nenodokļus veido:

- Valsts a/s "Latvijas meži" fiksētais maksājums,

- iemaksas no Dzelzceļa infrastruktūras fonda,

- pārskaitījums no valsts speciālā budžeta sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai,

- ieņēmumi no pasēm un identifikācijas kartēm,

- ieņēmumi no valdības depozīta u.c.

Valsts a/s "Latvijas meži" fiksēta maksājuma, iemaksu no Dzelzceļa infrastruktūras fonda un pārskaitījuma no valsts speciālā budžeta sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai prognozes ir fiksētas un tās tiek noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem. Ieņēmumi no pasēm un identifikācijas kartēm ir saistīti ar paredzēto pasu reformu, kas paredz pases aizstāt ar identifikācijas kartēm. Ieņēmumus no valdības depozīta ietekmē banku procentu likmes un ieguldīto naudas līdzekļu lielums.

3.4. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finansu palīdzība

3.4.1. Pašu ieņēmumi

2001. gadā valsts budžeta ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem tiek prognozēti 62,7 milj. latu apmērā, kas ir par 2,2 milj. latu mazāk nekā 2000. gada valsts budžeta grozījumos. 2001. gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti 59,3 milj. latu apmērā, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 3,5 milj. latu apmērā. Pašlaik netiek prognozēts būtisks pašu ieņēmumu pieaugums turpmākiem gadiem, un to apjoms varētu saglabāties iepriekšējo gadu līmenī.

3.4.2. Ārvalstu finansu palīdzība

2001. gadā ieņēmumi no ārvalstu finansu palīdzības tiek prognozēti 41,9 milj. latu apmērā, kas ir par 5,5 milj. latu vairāk nekā 2000. gada valsts budžeta grozījumos. 2001. gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi no ārvalstu finansu palīdzības tiek prognozēti 40,2 milj. latu apmērā, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 1,7 milj. latu apmērā.

Valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, tūkst. latu

942

4. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

4.1. Valsts budžeta plānošanas būtiskākie elementi

4.1.1. Pakāpeniska, daudzgadīga

valsts budžeta programmu pārskatīšana

Izstrādājot valsts budžetu 2001. gadam, tiek turpināta pakāpeniska pārējo programmu pārskatīšana un novērtēšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto, vairākas ministrijas veica atsevišķu valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) pārskatīšanu. Pārskatāmo programmu izvēli noteica to nozīmīgums un nepieciešamība uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un paaugstināt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Jāatzīmē, ka darbs pie programmu pārskatīšanas ir jāturpina nākamajos finansu gados, Finansu ministrijai un pārējām nozaru ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm veicot pakāpenisku visu programmu pārskatīšanu un novērtēšanu.

4.1.2. Valsts ilgtermiņa saistību budžeta plānošana

Izstrādājot valsts budžetu 2001. gadam, atsevišķā pielikumā plānotas valsts ilgtermiņa saistības, kuras plāno 2002., 2003. un turpmākajiem gadiem (kamēr tiek īstenota attiecīgā saistība, t.sk. realizēts attiecīgais valsts investīciju programmas projekts).

Valsts ilgtermiņa saistības ir vienotas valsts politikas īstenošanai paredzētie projekti un pasākumi, kuru izpildes termiņš pārsniedz plānojamo saimniecisko gadu un kurus budžeta finansētas institūcijas uzņemas realizēt, slēdzot līgumu ar konkrētiem izpildes nosacījumiem.

Valsts ilgtermiņa saistību objekts ir budžeta finansētu institūciju pasūtījumi, tām nepieciešamie pakalpojumi, kuru īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus asignē atbilstoši gadskārtējā likumā par valsts budžetu noteiktajām apropriācijām.

Valsts budžetā 2001. gadam plāno šādus ilgtermiņa saistību veidus:

- maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem kā ilgtermiņa saistības plāno tās no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuras ir uzņēmušās saistības maksāt ikgadējos procentus par saņemtajiem kredītiem;

- maksājumus starptautiskajās organizācijās, programmās kā ilgtermiņa saistības plāno tās no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuras ir uzņēmušās saistības maksāt dalības maksu attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, kā arī plāno piedalīties ar finansu resursiem Eiropas Savienības programmās (izglītības programmās - Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe , kā arī Piektā ietvara zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmā u.c.);

- valsts investīciju programmā apstiprināto projektu ilgtermiņa saistības, tajā skaitā ISPA projekti. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, to padotībā esošās valsts budžeta finansētas institūcijas uzņemas investīciju ilgtermiņa saistības, kuras noteiktas tikai saskaņā ar Valsts investīciju programmu (VIP);

- ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, to padotībā esošās budžeta finansētas institūcijas var uzņemties nomas ar izpirkumu (finansu līzinga) ilgtermiņa saistības, kas ir līzinga objekta iegāde un nodošana līzinga ņēmējam uz izpirkuma pamata;

- Valsts speciālajā budžetā bez minētajiem saistību veidiem vēl paredzēts tāds saistību veids kā aizņēmumu pamatsummu atmaksa. Aizņēmumu pamatsummu atmaksu kā ilgtermiņa saistības plāno valsts speciālā budžeta finansētas institūcijas, kuras ir uzņēmušās saistības pašas atmaksāt ņemto kredītu.

Visas ilgtermiņa saistības ministrijas, citas centrālās valsts iestādes plāno budžeta izdevumu "mērķa griestu" ietvaros.

4.1.3. Eiropas Savienības palīdzības līdzekļu

plānošana valsts budžetā

Ņemot vērā, ka, sākot ar 2001. gadu, ES sniegtā palīdzība ievērojami palielināsies, paaugstinās arī šo līdzekļu uzskaites un kontroles prasības.

Ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus - ES palīdzības programmas Phare (Phare nacionālā programma , Phare Pārrobežu sadarbības programma , Liela mēroga infrastruktūras fonds, Izlīdzināšanas fonds) finansējumu piešķir kandidātvalstīm katru gadu, bet tos var izlietot vairāku gadu laikā (līdz trijiem gadiem, ievērojot to, ka pirmajā gadā parasti šie resursi ir pieejami nelielā apjomā tikai gada otrajā pusē vai vispār nav pieejami).

Plānojot ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļus - ISPA , jāievēro šī fonda finansējamo projektu realizācijas grafiks un reālās naudas plūsmas: ES ieskaita ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu avansu tikai 20% apmērā no atbalstāmo izmaksu summas, t.i., neņemot vērā nodokļu maksājumus, ar inflāciju saistītos izdevumus u.c. Pārējos līdzekļus var saņemt no ES tikai tad, kad ir veikts attiecīgā projekta konkrēts realizācijas posms un Latvijas puse veikusi kases izdevumus atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Pēdējais maksājums (20%) tiek saņemts pēc projekta realizācijas.

Tādējādi ISPA projektu īstenošanai avansveidīgi ir nepieciešama lielāka valsts līdzdalība.

ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļus - SAPARD plāno atbilstoši ES noteiktajām SAPARD pieprasījuma pamatnostādnēm.

Plānojot valsts budžetu 2001. gadam, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ievēro šādus pamatnosacījumus saistībā ar Eiropas Savienības palīdzības programmu un projektu līdzekļiem:

- Eiropas Savienības finansu palīdzības līdzekļu plānojumu parāda resoru, programmu, apakšprogrammu līmenī;

- uzrāda tikai piešķirtos un reāli apgūstamos Eiropas Savienības finansu palīdzības līdzekļus no iepriekšējo gadu programmām, kurus resors plāno izlietot 2001. - 2003. gadā un turpmākajos gados;

- līdzekļus no Phare 2000. gada programmām, no ISPA un SAPARD 2000. un 2001. gada piešķirtajām programmām plāno reāli  - atbilstoši apgūšanas iespējām.

4.1.4. Latvijas valsts budžeta ieguldījuma plānošana

projektos, pasākumos, kuru finansēšanā ietverti

arī ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi

Valsts budžeta ieguldījums  - gadskārtējā likumā par valsts budžetu noteikto finansu resursu un turpmāko saistību apjoms, ar kuru ministrijas, citas centrālās valsts iestādes (pakļautībā, pārraudzībā, pārziņā esoša budžeta finansēta institūcija vai tās struktūrvienība) piedalās pasākumos, kuru īstenošanā piedalās arī attiecīgo ārvalstu palīdzības programmu resursi.

Valsts budžeta ieguldījumu finansē no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem, ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem.

Valsts budžeta ieguldījums iekļauj šādus izdevumus:

- uzturēšanas izdevumus : ieguldījums pamatā ir paredzēts institūciju stiprināšanas projektiem, kuru izdevumi ir pamatojami ar maksājuma dokumentiem;

- izdevumus kapitālieguldījumiem : ieguldījums parasti ir VIP investīciju projekti (iegādes, būvniecības darbi u.c.).

4.1.5. Programmu (apakšprogrammu)

rezultatīvo rādītāju plānošana

Ievērojot nepieciešamību palielināt budžeta caurspīdīgumu, rezultatīvie rādītāji ir viens no veidiem, kas uzskatāmi rāda, kāds ir valsts budžeta piešķirto līdzekļu izlietojums, t.i., kāda ir ieguldīto resursu atdeve . Salīdzinot rezultatīvos rādītājus un to izpildi pa gadiem, kā arī starp ministrijām, kurām ir līdzīgas programmas, var precīzāk aprēķināt nepieciešamos resursus - salīdzinot šīs programmas un, tādējādi, paaugstināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Tam, savukārt, ir liela nozīme programmu budžeta plānošanā turpmākajiem gadiem.

Plānojot budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultatīvos rādītājus 2001. gadam, ievērots, ka:

- rezultatīvie rādītāji ir galvenie programmas rezultāta (sniegtā labuma) novērtējums;

- rezultatīvajiem rādītājiem jāliecina par programmas lietderību.

4.2. Valsts budžeta likuma struktūra

Likuma projekts "Par valsts budžetu 2001. gadam" nosaka:

- valsts budžeta ieņēmumus;

- valsts budžeta izdevumus;

- tīros aizdevumus;

- valsts budžeta mērķdotāciju apjomu pašvaldībām;

- valsts budžeta dotāciju pašvaldībām;

- ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa saistību limitus;

- ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumus;

- maksimālo valsts parādu gada beigās;

- valdības rīcības pieļaujamās robežas valsts parāda saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā;

- izsniedzamo valsts galvojumu apjomus;

- pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu.

Lai nodrošinātu finansu vadības nosacījumu izpildi, likumprojektā iekļauti šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes īstenošanas norādījumi:

- ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp pilsētu un pagastu pašvaldību budžetiem un Labklājības ministrijas valsts speciālo veselības aprūpes budžetu;

- sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā;

- prasība reģistrēt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa saistības Valsts kasē;

- uzdevums ministrijām un centrālajām valsts iestādēm nodrošināt to padotībā esošo budžeta finansētu institūciju finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasē;

- iemaksu likmes apmērs valsts fondēto pensiju shēmā;

- kārtība, kā rīkoties, ja paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā deficīta līmeni u.c. nosacījumi.

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2001. gadam" pielikumos noteikti prognozējamie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi kārtējā saimnieciskajā gadā, kā arī ilgtermiņa valsts saistību limiti 2002., 2003. un turpmākajiem gadiem.

1. pielikums "Valsts konsolidētais budžets 2001. gadam"

Valsts konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus (savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem).

Valsts budžeta izdevumi sastāv no uzturēšanas izdevumiem, kapitāliem izdevumiem un izdevumiem investīcijām.

Noteikts arī valsts budžeta tīrā aizdevuma kopējais apjoms.

Tīrie aizdevumi ir kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valstij nozīmīgu programmu un pasākumu īstenošanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.

Šajā pielikumā ir noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta finansiālā un fiskālā deficīta apjoms.

Finansiālais deficīts ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

Fiskālais deficīts ir valsts budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība.

Fiskālā bilance veido līdzsvaru starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ieskaitot tīros aizdevumus, parāda rezultātu - pārpalikumu vai deficītu.

2. pielikums "Valsts budžeta ieņēmumi"

2.pielikums ietver Valsts pamatbudžeta ieņēmumus 2001. gadā, Valsts speciālā budžeta ieņēmumus 2001. gadā, valsts pamatbudžetā iemaksājamos ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ienēmumiem.

Šajā pielikumā prognozētie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās grupās - pamatbudžeta ieņēmumi pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi (tiešie un netiešie nodokļi), nenodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi, un valsts speciālā budžeta ieņēmumi, kā arī norāde par fondēto pensiju shēmas līdzekļiem.

Noteiktas arī ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ieņēmumu summas no veiktās darbības, kuras ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos.

3. pielikums "Valsts budžeta kopsavilkums"

Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums ieņēmumu, resursu izdevumu segšanai un budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas griezumā, kā arī šo resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījums pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkuma ieņēmumu apjoms atbilst 2. pielikumā "Valsts budžeta ieņēmumi" noteiktajam, savukārt resursos izdevumu segšanai iekļauti šādi finansu līdzekļi: dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas), dotācija īpašiem mērķiem (tās izlietojums paredzēts valsts pamatbudžetā finansētām institūcijām, kuru realizējamiem projektiem ir valsts aizņēmumi), ārvalstu finansu palīdzība un maksas pakalpojumi.

Informatīvi katrai ministrijai un valsts iestādei noteikti plānotie pamatbudžeta kopējos ieņēmumos iemaksājamie ieņēmumi (valsts nodevu, soda naudu un citu fiksētu maksājumu veidā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai) no savas darbības.

4. pielikums "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām"

Valsts budžeta projektā 2001. gadam ministriju un citu centrālo valsts iestāžu resursi izdevumu segšanai un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām .

Turpinājums - seko