1. Izdarīt programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 193.nr.; 2005, 135.nr.)) šādus grozījumus:

1.1. izteikt programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” 9.6.nodaļu šādā redakcijā:

“9.6. Pasākums: Standartu sasniegšana

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr.1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu (EK) Nr.1783/2003, ar ko groza Padomes regulu Nr.1257/1999, un Padomes 2004.gada 22.marta Regulu (EK) Nr.567/2004, ar ko groza Padomes regulu Nr.1257/1999 (turpmāk — Padomes regula Nr.567/2004), Va sadaļa (21a pants).

Pamatojums

Latvijai ieviešot KLP, daudzos sektoros jāsasniedz ES noteiktie vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas standarti.

Vislielākās izmaksas, kas attiecas uz vides aizsardzības politikas ieviešanu lauksaimniecībā, saistāmas ar prasību izpildi, kas noteiktas Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvā Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk — Padomes direktīva Nr.91/676/EEK), un Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīvā Nr.96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Investīcijas mēslojuma uzglabāšanas un lietošanas prasību izpildei, kā arī labāko tehnoloģiju ieviešanai Latvijas apstākļos ir kapitālietilpīgas un dārgas. Nelielam skaitam komersantu, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, ir izveidotas ES standartiem atbilstošas mēslu krātuves, taču lielākajā daļā saim­niecību tās ir būtiski jārekonstruē vai jāizveido no jauna. Līdzīgs stāvoklis ir ar organiskā mēslojuma iestrādes tehniku. 2000.gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 92% apsekoto saimniecību nebija atbilstošu kūtsmēslu savākšanas un uzglabāšanas iekārtu.

Saskaņā ar Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem (spēkā no 2004.gada 18.marta), mēslošanas plāni jāizstrādā visās saimniecībās, kurās sējplatības ir 10 ha un lielākas, bet augļu un dārzeņu saimniecībās — 3 ha un lielākas platības, kur augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic reizi piecos gados. Pašreiz augsnes agroķīmiskā izpēte īpaši jutīgajās teritorijās ir veikta tikai 10,4% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Lai Latvijas tiesību aktos ieviestu ES prasības, Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieņemts 1999.gada 29.decembrī, iekļauta norma, kurā Ministru kabinetam deleģēts izdot noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām.

Saskaņā ar Komisijas 1989.gada 26.maija Direktīvas Nr.89/362/EEK par vispārējiem higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās (turpmāk — Komisijas direktīva Nr.89/362/EEK) pielikuma I nodaļas (7) punktu cūkas un mājputnus nedrīkst turēt kūtī vai telpās, kur slauc govis. Atbilstoši Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvai Nr.92/46/EEK par veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (turpmāk — Padomes direktīva Nr.92/46/EEK) neapstrādātam govs pienam jāatbilst šādiem standartiem:

1) dzīvotspējīgu mikroorganismu skaita novērtējums 30°C temperatūrā (uz 1 ml) ≤ 100 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī);

2) somatisko šūnu skaita kontroles rezultāts (1 ml) ≤ 400 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot triju mēnešu periodu, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī).

Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā informācija par veikto uzraudzību un kontroli attiecībā uz atbilstību dzīvnieku labturības un higiēnas prasībām liecina, ka novietnes, telpas (telpas dzīvnieku turēšanai, piena ieguves telpa, piena pirmapstrādes un uzglabāšanas telpa, telpa/atsevišķa vieta barības uzglabāšanai un telpa/atsevišķa vieta slimu, ievainotu dzīvnieku izvietošanai) neatbilda prasībām 21 % apsekoto zemnieku saimniecību; dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi neatbilda 7,3% apsekoto zemnieku saimniecību; piena ieguves, pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēna (tesmeņa pārbaude mastīta noteikšanai un sagatavotība slaukšanai, dzīvnieku slaukšana, piena atdzesēšana, uzglabāšana un temperatūras režīma ievērošana, piena trauki, inventārs un slaukšanas iekārta, piena realizācija, nekvalitatīva piena izmantošana, personāla higiēna un sanitārā grāmatiņa) neatbilda 18 % apsekoto zemnieku saimniecību.

Saskaņā ar grozījumiem vistu labturības noteikumos, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju, palielināti sprostu izmēri, un tie ir šādi:

1)katrai dējējvistai nepieciešama sprosta platība, kas nav mazāka par
550 cm², un to nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem;

2) sprostam jābūt vismaz 40 cm augstam 65 % no sprosta platības un ne mazāk par 35 cm augstam pārējā sprosta daļā.

Saskaņā ar Padomes regulu Nr.567/2004, nosakot atbalsta apjomu gadā, var ņemt vērā izdevumus saistībā ar ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai izpildītu standartu, ko Kopiena noteikusi līdz pievienošanās dienai un kas no šīs dienas vai vēlāka datuma lauksaimniekiem ir saistošs. Šo iespēju var izmantot tikai pirmajos trijos atbalsta gados, un atbalsta maksimālais apmērs gadā ir
25000 EUR par saimniecību. Šajā ieguldījumu periodā nav spēkā paredzētais samazinājums.

Pasākuma mērķis

ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā lauku saimniecībās.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna mērķa teritorija.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu var saņemt fiziskas un juridiskas personas, lai nodrošinātu ES standartu ieviešanu saimniecībās.

Atbalstāmās aktivitātes

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu par standartu ievērošanu vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā par šādām aktivitātēm:

1) kūtsmēslu krātuvju būvniecība īpaši jutīgajās teritorijās;

2)higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā);

3)govju kūtīm paredzēto standartu ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana);

4) sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību.

Detalizētu šo standartu sarakstu skatīt 17.pielikumā. Atbalstāmās aktivitātes nedrīkst summēties ar atbalsta pasākumiem, kas minēti Padomes regulas Nr.1257/1999 1.nodaļā, jo veiktie ieguldījumi, lai nodrošinātu minēto standartu ievērošanu, var saņemt atbalstu tikai šī pasākuma ietvaros un nav tiesīgi saņemt atbalstu Padomes regulas Nr.1257/1999 1.nodaļas ietvaros. Citi pārējie ieguldījumi var saņemt atbalstu Padomes regulas Nr.1257/1999 1.nodaļas ietvaros, ievērojot attiecīgos nosacījumus. Pārtikas un veterinārais dienests ir nacionāli atzīta kompetenta iestāde un izsniedz nepieciešamos dokumentus par higiēnas standartiem piena ražošanā, kūts standartiem, dējējvistu labturību, mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošanu ar trauksmes ierīci un nodrošināšanu ar rezerves ventilāciju, ūdens apgādes sistēmu ierīkošanu, sprostu ierīkošanu jaunlopiem, cūku aizgaldu ierīkošanu. Reģionālā vides pārvalde ir nacionāli atzīta kompetenta valsts iestāde un izsniedz dokumentus attiecībā uz kūtsmēslu krātuvēm.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstu par saistībām var saņemt, ja ir saņemts nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par ražošanas neatbilstību ES standartiem.

Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam jāpierāda, ka viņa saimnie­cība ir ekonomiski dzīvotspējīga vai kļūs tāda atbalsta perioda beigās. Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir pozitīva naudas plūsma saimniecībā.

Lai saņemtu atbalstu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, saimniecībai jāatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai tai jābūt saimniecībai, kura saņēmusi A kategorijas piesārņojuma atļauju.

Pretendents iesniedz attiecīgā standarta ieviešanas plānu, kurā tiek apliecināts, ka standarts tiks sasniegts, un kuru ir apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

Atbalsta saņēmējam atbilstība attiecīgajiem standartiem jānodrošina ieguldījumu perioda beigās, ko apliecina nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

Pretendents slēdz ar LAD līgumu, kurā paredzēts nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem saskaņā ar standartu ieviešanas plānu.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Pretendenti var saņemt atbalstu tādu ieguldījumu izmaksu segšanai, kas saistītas ar standartu ievērošanu.

Kompensācija par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR vienai saimniecībai gadā. Maksimālais atbalsts vienai saimniecībai ir 75000 EUR trijos gados.

Kūtsmēslu krātuvju būvniecība īpaši jutīgajās teritorijās

Šī aktivitāte paredz ieguldījumus kūts­mēslu krātuvju būvniecībā, lai tiktu ievēroti Padomes direktīvas Nr.91/676/EEK nosacījumi. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem minētās direktīvas nosacījumi jāievieš saimniecībās, kurās ir piecas un vairāk dzīvnieku vienības. Atbalsta maksājuma apmēru par ieguldījumiem nosaka atbilstoši kūtsmēslu krātuvju tilpumam:

I tabula

Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)

Šī aktivitāte paredz atbalstu piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojuma iegādei, kā arī piena mājas renovāciju, rekonstrukciju vai būvniecību, lai nodrošinātu Padomes direktīvas Nr.92/46/EEK nosacījumu ievērošanu termiski neapstrādātam pienam tajās saimniecībās, kurās šīs direktīvas nosacījumi nav ieviesti. Atbalsta maksājuma apmēru par ieguldījumiem aprīkojuma iegādei nosaka atbilstoši slaucamo govju (kazu) skaitam saimniecībā:

II tabula

III tabula

* Ja ir 25 govis un mazāk, aprēķini paredz, ka slaukšana notiek vakuuma vadā vai ir pārvietojamais slaukšanas aparāts, un slaukšanas iekārtu sastāvdaļu izmaksu procentuālais sadalījums ir 70% vakuuma sistēmai (vakuuma sūknis, vakuuma regulators, maģistrālais vakuuma vads un novietnes vakuuma vads ar stiprinājuma kronšteiniem un vakuuma krāniem) un 30 % slaukšanas aparātiem.

Ja ir vairāk par 25 govīm, aprēķini paredz, ka slaukšana notiek piena vadā vai slaukšanas zālēs, un slaukšanas iekārtu sastāvdaļu izmaksu procentuālais sadalījums ir šāds:

1)30 % vakuuma iekārtai (vakuuma sūknis, vakuuma regulators, maģistrālais vakuuma vads un novietnes vakuuma vads ar stiprinājuma kronšteiniem un vakuuma krāniem);

2)30 % piena iekārtai (piena resīvers, sūknis, piena vadi, kronšteini un krāni);

3)20 % mazgāšanas sistēmai (mazgāšanas automāti, ligzdas un vadi);

4)20 % slaukšanas aparātiem.

IV tabula

Standartu ievērošana kūtīs, lai nodrošinātu piena slaukšanas higiēnu (cūku nošķiršana)

Šī aktivitāte paredzēta saimniecībām, kurās govis un cūkas tiek turētas vienā telpā. Tas ir pretrunā ar Komisijas direktīvu Nr.89/362/EEK. Šīs aktivitātes ietvaros lauksaimniekam ir šādas izvēles iespējas:

1) jaunas mītnes izbūve cūkām;

2) jaunas mītnes izbūve cūkām un iepriekšējās cūku mītnes pārbūve par govju mītni;

3) cūku mītnes pārbūve par govju mītni.

Kompensācija par jaunas mītnes izveidi cūkām un cūku vecās mītnes pārbūvi par govju mītni ir šāda (kompensācijas apmērs atkarīgs no cūku skaita):

V tabula

Sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību

Šī aktivitāte paredzēta, lai nodrošinātu Padomes 1999.gada 19.jūlija Direktīvā Nr.99/74/EK par dējējvistu labturības prasībām noteikto nosacījumu ievērošanu. Kompensācijas apmēru par veiktajiem ieguldījumiem nosaka, pamatojoties uz sprostu pārbūves izmaksām atbilstoši dējējvistu skaitam:

VI tabula

Kompensācijas izmaksas kārtība

Ja kompensācija attiecas uz dzīvniekiem, maksājumu veic par dzīvniekiem, kas saskaņā ar LDC datiem atbalsta saņēmējam pieder pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas ir, attiecīgā mēneša pirmajā datumā. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no dzīvnieku skaita.

Kompensācija kā starpposma maksājums pēc atbalsta pretendenta pieteikuma iesniegšanas ir izmaksājama 40 % apmērā no kopējās atbalsta summas. Nākamā kompensācija 40 % apmērā no kopējās atbalsta summas izmaksājama pēc tam, kad atbalsta saņēmējs LAD ir sniedzis pārskatu par starpposma maksājuma izlietojumu. Atlikušie 20 % izmaksājami pēc tam, kad saņemta kompetentās iestādes izziņa par atbilstību attiecīgajam standartam.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz gada laikā.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem ir no
25000–50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz divu gadu laikā.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem pārsniedz 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz triju gadu laikā.

Detalizētu aprēķinu skatīt 14.pielikumā.

Ierobežojumi

Atbalsts netiek piešķirts, ja atbilstība standartiem netiek nodrošināta tāpēc, ka pieteicējs neievēro standartus, kas jau ir ietverti nacionālajos tiesību aktos.

Šī pasākuma ietvaros finansētie ieguldījumi nesaņem nekādu citu papildu finansējumu no valsts vai ES.

Ieviešanas laiks

Pasākumu sāk ieviest 2005.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot LAD nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumu). Informāciju par atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijām skatīt 12.3. un 12.4.apakšnodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna īstenošanas periodā 2004.–2006.gadā.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējam ir tiesības papildus saņemt vienoto platības maksājumu, pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem un atbalstu no citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem, izņemot to, ka šī pasākuma saistību izpildes laikā nevar pretendēt uz pasākuma “Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalstu. Pasākums ir cieši saistīts ar VPD 4.prioritātes pasākumiem “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”.

Gaidāmie rezultāti

VII tabula

1.2. izteikt programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” 11.pielikumu šādā redakcijā:

“11.pielikums. Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros

Vispārīgi pārkāpumi un sodi attiecībā uz visiem vai atsevišķiem pasākumiem

I tabula

Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā

II tabula

Pasākums: Agrovide

III tabula

Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

IV tabula

Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

V tabula

Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

VI tabula

Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

VII tabula

Pasākums: Priekšlaicīga pensionēšanās

VIII tabula

Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

IX tabula

Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

X tabula

Pasākums: Standartu sasniegšana

XI tabula

2. Šie noteikumi neattiecas uz atbalsta pretendentiem, kuri iesniegumu atbalsta saņemšanai iesnieguši pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.