Lai reformas uzlabotu cilvēku dzīvi

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) nostāja aktuālākajos likumdošanas jautājumos?

— Mūsu nostāja par grozījumiem Satversmē ir formulēta vairākkārt. Kongresa dokumentos ir pausts viedoklis, ka Satversmē jābūt atspoguļotai vietējo pašvaldību demokrātijai. Šis jautājums vēl nav atrisināts, tas saistīts ar situāciju Eiropā Satversmes pieņemšanas laikā, kad bija pietiekami pieminēt pašvaldības valsts pamatlikumu vienā teikumā. Šobrīd esam sagatavojuši divus variantus iespējamajiem Satversmes grozījumiem — viens variants ir nodaļas par pašvaldībām iekļaušana Satversmē, otrs — atsevišķa panta par pašvaldību tiesībām un statusu iekļaušana Satversmē. Mēs ceram arī uz Valsts prezidentes atbalstu šajā jautājumā, jo tikšanās reizē viņa mūsu viedokli uzklausīja. Tagad Ministru prezidents ir izveidojis kompetentu Satversmes grozījumu darba grupu, kura strādā pie Satversmē nepieciešamajiem grozījumiem, ne tikai pie pašvaldību iekļaušanas Satversmē. Savu viedokli LPS izteiks darba grupai, taču jautājuma par pašvaldību iekļaušana Satversmē lielā mērā ir atkarīga no politiskajām partijām Saeimā. Es ceru, ka līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām jautājums varētu tikt atrisināts.

Esam saņēmuši likumprojektu par Komerclikuma (KCL) spēkā stāšanās kārtību, par kuru tiek apkopoti pašvaldību viedokļi, sagatavojot LPS viedokli. Pagaidām neesam saņēmuši visus atzinumus no pašvaldībām, bet saņemtajos nav nekādu būtisku iebildumu pret likumu. Tā kā KCL paredzēts pārejas periods divu gadu garumā, kura laikā varēs reorganizēt pašvaldību uzņēmumus, pašvaldībām būtiski iebildumi nav bijuši, jo ir jāsaprot, ka KCL ieviešana ir viens no pamatnosacījumiem integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Ir nepieciešams strukturēt uzņēmējdarbību atbilstoši ES prasībām. Vājākais posms uzņēmumu pārveidošanā ir finanses, jo reorganizācija maksā naudu — pašvaldību uzņēmumi, pašvaldību uzņēmējdarbību veicošās nodaļas pašvaldībām jāpārstrukturizē par saviem līdzekļiem. Citos jautājumos domstarpībām nevajadzētu rasties.

Ar likumprojektu "Par aģentūrām" ir līdzīgi kā ar KCL. Likumprojektā ir sadaļa par pašvaldībām, kas ir izstrādāta ļoti nepilnīgi. Esam izsūtījuši pašvaldībām lūgumu sniegt priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai. Pašvaldību viedoklis vēl tiek apkopots.

Likumprojekts skar sociālās garantijas pašvaldību deputātiem, kuri ievēlēti algotā darbā, t.i., pašvaldības priekšsēdētāju un vietnieku. Likumprojekts tika izskatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā, kuras sēdē piedalījos arī es. Sociālās garantijas ir bijušas aktuālas jau desmit gadus, bet jautājums netika risināts finansu trūkuma dēļ. Citās valstīs pašvaldību vadītājiem šādas garantijas ir, piemēram, sociālās garantijas pašvaldību vadītājiem redzamas pie pensiju aprēķināšanas. Latvijā pašvaldību vadītāju tiesības līdz šim tika zināmā mērā ierobežotas, jo, strādājot pašvaldībā visu sasaukuma laiku, zūd profesionālās iemaņas, bet tas nekā netiek kompensēts. Likumprojektā iestrādātas līdzīgas garantijas kā valsts civildienesta ierēdņiem, nošķirot tās no likuma "Par valsts civildienestu" un atsevišķi uzskaitot likumā par pašvaldības deputāta statusu. Tas stabilizēs darbu pašvaldībās — ja cilvēks būs drošs par sociālajām garantijām, viņš piekritīs balotēties vēlēšanām. Jūtu gandarījumu, ka pēc desmit gadiem būs izdevies šo jautājumu atrisināt. Komisijā atbalstīti arī priekšlikumi nodrošināt atgriešanos no vēlēta amata pašvaldības deputāta statusā.

— Kāds ir jūsu viedoklis par nākamā gada budžeta likumprojektu?

— Jāatzīst, ka par daudzām svarīgām lietām izdevās šogad vienoties. Sarunas bija grūtas, taču profesionālākas nekā iepriekšējos gados. Vienošanās par pašvaldību budžeta astoņu procentu pieaugumu ir labs panākums. Mums izdevās panākt vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa garantiju saglabāšanu, diskusijās par valsts līdzdalību Finansu izlīdzināšanas fondā, par minimālās darba algas palielinājumu LPS uzskati tika atbalstīti. Izdevās pārliecināt Ministru kabinetu (MK) neieviest nepārdomātu garantēto iztikas minimumu, jo ir jāsaņem pilotprojektu izpētes rezultāti no pašvaldībām, kurās sistēma šobrīd tiek modulēta.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Diemžēl daudzi jautājumi palikuši neatrisināti. Tie ir fiksēti kā normatīvie akti, kuri ir pieņemti un stājušies spēkā, bet tiem nav finansējuma. Šogad nenonācām pie vienota viedokļa dažos jautājumos, kaut principiāli LPS viedoklis netika apstrīdēts. Problēma ir resursu trūkums, nevis LPS aprēķinu neprecizitātes vai neprasme noteikt izmaksas. Līdzekļu piešķiršana ir politisks jautājums, tādēļ protokolā tika iekļauta arī domstarpību sadaļa, bet tādējādi ir likts pamats nākamajām sarunām par aiznākamā gada budžetu. LPS cenšas sekot līdzi, lai netiktu pieņemti likumi, kuros noteiktajām darbībām nav finansiāla pamatojuma.

Rezultāts ir abām pusēm pieņemams — tādu viedokli LPS ir dzirdējusi arī no valdības, no Finansu ministrijas (FM). Esam vienojušies ar FM, ka laikā starp likumprojekta pirmo un otro lasījumu Saeimā notiks konsultācijas ar LPS par ienākušajiem priekšlikumiem, kas skar pašvaldības. Jāatzīmē, ka ir būtiski sarunas risināt pirms lēmuma pieņemšanas, kā tas nebija iepriekšējos gados. Šogad centāmies apsteigt notikumus. Tas sarunu organizēšanā ir izdevies.

— Kāda ir LPS sadarbība ar citām pašvaldību darbiniekus vienojošajām institūcijām?

— LPS darbību nosaka LPS kongresos pieņemtās vadlīnijas. Organizācijas, kas tapušas ar LPS atbalstu, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA), Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība (LPDA) un citas, veidotas, balstoties uz mūsu noteiktajām vadlīnijām. Es domāju, ka katras šīs zināmā mērā neatkarīgās organizācijas darbība dod pozitīvu rezultātu. LPIA pulcē Latvijas pašvaldību izpilddirektorus, prioritāri risinot un apskatot pašvaldību saimnieciskos jautājumus. LPS politiķiem izpilddirektoru asociācija ir atbalsts praktisku jautājumu risināšanā, kad par dažādiem saimnieciskiem jautājumiem nepieciešamas konsultācijas. Savukārt nesen notika 2. LPDA kongress, tajā darbojas vairāk nekā 3000 biedru, un arodbiedrība ir izteikusi vēlmi pievienoties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Tas arī ir vērtējams pozitīvi, jo šāda profesionālā apvienība, kurā iespējams kopā sanākt dažādu profesiju pārstāvjiem, ir labs veids, kā iesaistīt pašvaldību cilvēkus darbinieku sociālās aizsardzības jautājumu un profesionālo problēmu risināšanā. Ir izveidojusies arī Pašvaldību darba devēju asociācija un citas institūcijas, kuras nepieciešamas dialogam un dažādo interešu grupu pārstāvēšanai. Pašvaldību attieksme ir pozitīva, lai arī organizācijas vēl ir jaunas un tām jāieņem sava vieta. Ja tās profesionāli strādās un pierādīs, ka ir labi sarunu partneri, tad iegūs arvien lielāku atbalstu. LPS šādas organizācijas ir nepieciešamas kā sarunu partneri, jo, piemēram, sarunās ar valdību par nākamā gada budžetu ņēmām vērā šo organizāciju ieteikumus. Viņiem ir iespējams profesionālāk izvērtēt attiecīgās nozares vajadzības. Pašvaldību politiķiem ir vieglāk, ja jautājumu lemšanā ar viedokli palīdz šādas organizācijas.

— Jūsu domas par Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) izveides nepieciešamību?

— Šī sistēma ir ļoti vajadzīga pašvaldībām. Tikai šogad piešķirtas investīcijas šī jautājuma risināšanai. Problēma bija projekta atrašanās Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā, tas no nākamā gada pāries īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās kompetencē. SM arī ir atzinusi, ka nav kompetenta pašvaldību informācijas jautājumos, kaut pārzina tehnoloģijas un sakaru jautājumus. Projekta virzību kavēja arī PVIS projekta uzraudzības padomes izveidošana, kas valdības maiņas dēļ tika apstiprināta tikai šī gada 3. augustā. Uzraudzības padomes darbā piedalos arī es, un līdz šim ir notikušas trīs uzraudzības padomes sēdes. Ir pieņemts lēmums par līdzekļu izlietojuma sadalījumu, tas iesniegts SM Informācijas departamentam. Padome iecerējusi projektam piesaistīt investīcijas no pašvaldībām, līdz ar to 300 tūkstoši piešķirtās naudas varētu divkāršoties par 600 tūkstošiem latu. Par iedalīto naudu ieplānots risināt četrus jautājumus: turpināt PVIS vadlīniju un projektu izstrādi. Pēc likuma par dzīvesvietas deklarāciju stāšanās spēkā nākamajā gadā paredzēts 40 tūkstošus latu no investīcijas programmas novirzīt iedzīvotāju uzskaites programmu pašvaldībās pārveidei atbilstoši jaunajam likumam, savietojamības nodrošināšanai ar Pilsonības un imigrācijas dienesta datu bāzēm, informācijas apmaiņai. Par šo naudu līdz nākamā gada sākumam vajadzētu būt sakārtotām apmēram 300 darbavietām, kas ietver arī apmācību rīkoties ar attiecīgajām programmām, tehniku.

Tā kā Latvijā ir arī pagasti, kuros nav neviena datora, uzraudzības padomē tika pieņemts lēmums 165 tūkstošu latu novirzīšanai darbavietu iekārtošanai, aprīkošanai ar minimālo programmu skaitu. Izmaksas vienai šādai darbavietai varētu būt 600 latu, kur 50 procentu līdzfinansējums tiek lūgts no pašām pašvaldībām. Pēc projekta īstenošanas pēc 2001.gada 1. janvāra visas Latvijas pašvaldības būs aprīkotas ar vismaz vienu datoru. Precīzu datu par pašvaldību šībrīža aprīkojumu ar datoriem nav, tāpēc arī tika izvēlēts šāds modelis, lai katrai pašvaldībai būtu iespējams iegādāties sev nepieciešamo — pirmo datoru vai papildu darbavietu jau esošiem datoriem. Šādu lēmumu pieņēmām, jo nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanai un apstrādei Centrālā vēlēšanu komisija pasūtījusi un nopirkusi speciālu programmu, kas būs pieejama katrai pašvaldībai par velti. Tā kā būs nodrošināta datortehnika katrā pašvaldībā, marta vēlēšanu rezultāti tiks apstrādāti ar šo programmu.

Otrs pamatojums mūsu lēmumam par darba vietu nepieciešamību bija jaunās programmas iedzīvotāju uzskaites datu apstrādei, kas būs pieejamas pēc vēlēšanām un saistītas ar likuma par dzīvesvietas deklarāciju stāšanos spēkā. Vēl 300 darba vietas tiks sakārtotas līdz nākamā gada jūnijam. Ja tas izdosies, projekta īstenošana būs būtisks solis uz priekšu. Pozitīvi vērtējama valsts nostāja un palīdzība, līdz ar to varēs prasīt arī atdevi, saņemot informāciju.

Vairāk nekā 10 tūkstošus latu uzraudzības padome nolēma novirzīt izmēģinājumprojektiem, kuros tiek izstrādātas dažādas infrastruktūras tehnoloģijas — lai informāciju lielās teritorijās varētu savietot. Laukos, kā zināms, ir ļoti slikti sakari. Dažādās teritorijās paredzēts atbalstīt dažādu sakaru tehnoloģiju izveidi. Nākamgad uzraudzības padomei varēs iesniegt informāciju par tehnoloģiju darbību, lai uzraudzības padome varētu izvērtēt, ko atbalstīt. No šiem projektiem būtu arī jāizsecina īstais un vēlamākais attīstības ceļš.

Ja pašvaldības un uzraudzības padome pierādīs valdībai un ministrijām, ka investīcijas tiek izmantotas efektīvi, ka 300 tūkstošu vietā investēti 600 tūkstoši attīstības projektu, tad ir iespējams īstenot projektu trīs gadu laikā, kā tas paredzēts. Domāju, ka tad mēs varētu saņemt arī ārvalstu resursu atbalstu. Šobrīd ir svarīgi pierādīt, ka projekts sākts veiksmīgi, virzās pareizi, ka līdzekļi tiek racionāli izmantoti.

— Kā jūs vērtējat reformas gaitu?

— Reformās līdzvērtīgi atbalstām gan pašvaldību apvienošanos, gan sadarbības apvienību veidošanos. Katras pašvaldības ziņā ir izvēlēties sadarbību vai apvienošanos. Reformu rezultātā jāuzlabojas iedzīvotāju dzīves līmenim, kas ir galvenais veiksmīgu reformu rādītājs un kritērijs. Būtiskākais jautājums, par ko uztraucas sevišķi jau laukos dzīvojošie cilvēki, ir tas, vai palielināsies darbavietu skaits, radīsies labvēlīgi apstākļi biznesa struktūru izveidei. Nedomāju, ka līdz vēlēšanām notiks būtiskas pārmaiņas uzskatos par reformām, grūti prognozēt arī politiķu lēmumus pēc vēlēšanām. Sadarbības apvienības, manuprāt, ir reforma, jo sadarbība pēc savas būtības ir daudz komplicētāka nekā apvienošana — jāiemācās kopīgi strādāt, izlīdzsvarot savas intereses, meklēt kompromisus. Pašvaldības, kas strādā kopā, nākotnē gūs lielākus panākumus nekā mehāniski apvienojušās pašvaldības. Sākotnēji sadarbība ir daudz smagāka. Gan apvienošanās, gan sadarbības procesos ir vajadzīgi līderi, kas virza reformas procesu. Pieļauju iespēju, ka sadarbības apvienības pašvaldības vēlāk varētu apvienoties, un apvienošanās šādā gadījumā būs daudz izsvērtāka, sadarbības partneri būs viens otru labāk iepazinuši.

LPS neuzskata, ka administratīvā kārtā pieņemtie lēmumi par pašvaldību apvienošanu būtu pozitīvi vērtējami. Domāju, ka administratīvā kārtā apvienošana varētu notikt izņēmuma gadījumā, nevis sistemātiski. Šādai apvienošanai nebūs sabiedrības atbalsta, iedzīvotāji psiholoģiski nepieņems apvienošanu, līdz ar to teritorijās neveidosies labvēlīga attieksme un nenotiks attīstība. Es ceru, ka pārsteidzīgi lēmumi netiks pieņemti un līdz šādu lēmumu pieņemšanai mēs būsim izglītojušies, izauguši, vairāk sapratuši nekā brīdī, kad balsojām par Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kas šādu apvienošanu paredz.

Reģionālās reformas nākotne ir neskaidra — žēl, ka nevaram reizē ar vietējo pašvaldību vēlēšanām ievēlēt reģionu pārstāvjus, tas būtu labvēlīgi visas valsts attīstībai. Es ceru, ka pēc pašvaldību vēlēšanām tiks atrasts risinājums un notiks sarunas ar Saeimu, kuru rezultātā reizē ar Saeimas vēlēšanām varēsim ievēlēt reģionu pārstāvjus. Pagājušos desmit gadus izvērtējot, redzams, ka centrālā vara nespēj organizēt reģionu attīstību. Izveidojot spēcīgus, vēlētus reģionus, kas atbildētu par reģionālās attīstības jautājumiem, varēsim sekmēt valsts attīstību. Reģioniem jābūt ar neatkarīgu ieņēmumu avotu, kas cieši saistīts ar ekonomisko aktivitāti pašvaldībās, reģionā, jāprot līdzekļus administrēt. Centralizēti organizējot šo darbu, attīstība notiks lēnāk. Nav svarīgi, vai tiek izvēlēts reģionu modelis "4+1" vai 9 reģionu modelis, bet būtiskākais ir nodrošināt pašvaldībām savus finansu resursus, definēt veicamos uzdevumus pašvaldībām. Iespējams, ka loģiskāk no attīstības viedokļa būtu veidot 9 reģionus, bet pagaidām slikti ir tas, ka neesam izvēlējušies nevienu no diviem variantiem. Domāju, ka līdz pašvaldību vēlēšanām neviens ar reģionālās reformas jautājumiem negribēs nodarboties, tāpēc jācer, ka pēc vēlēšanām notiks pārmaiņas uz labo pusi. Šobrīd ir 5 plānošanas reģioni, kas tomēr nenozīmē to pašu, ko reģionālās pašvaldības, tāpēc tālākie lēmumi paliek politiķu ziņā.

— Vai pietiek informācijas par pašvaldību reformu?

— Informācijas nekad nevar būt par daudz. Pieprasījumu nosaka arī patērētāja jeb lasītāja pieprasījums. Šobrīd, piemēram, informācija par pašvaldību reformu ir viļņveidīga — kad sabiedrība iesaistās diskusijā, ir daudz rakstu, un tad atkal vilnis noplok. Diezgan daudz tiek rakstīts par pašvaldību reformām, agrāk tā nebija — reformas sākumā bija tikai lēmumi, viedokļi, bet cilvēkiem nekas netika izskaidrots. Tā kā reformas skar visu valsti un nosaka tālāko attīstību, LPS arī reformu sākumā uzstāja, ka nepieciešams informēt iedzīvotājus par pieņemtajiem lēmumiem. Situācija informācijas jomā uzlabojas, žurnālistu sagatavotie materiāli kļūst profesionālāki, redzams, ka ir izpratne ne tikai par reformu būtību, bet arī par citām pašvaldības skarošām problēmām. Jāmēģina sarežģītas lietas pateikt vienkāršiem vārdiem, izskaidrot tās cilvēkiem, kas ikdienā nestrādā ar pašvaldību jautājumiem, tur būtiska loma ir žurnālistu darbam, prasmei. Bez sabiedrības iesaistīšanās pozitīvas pārmaiņas nenotiks.

— Kā sokas ar pašvaldību darbinieku izglītošanu?

— Pašvaldību darbinieku izglītība pašlaik ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, jo no izglītības ir atkarīga pašvaldības attīstība. Pašvaldību darbiniekiem ir iespējas mācīties Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu valsts mācību centrā, Latvijas Pašvaldību mācību centrā, un ir arī daudzas privātās firmas, kas darbojas šajā tirgū. Domāju, ka lielākā problēma ir līdzekļu trūkums pašvaldībās, lai varētu apmaksāt savu darbinieku apmācību. Izmantojot pašvaldību finansu resursus, pašvaldību darbinieki šobrīd, manuprāt, tiek apmācīti iespēju robežās. Pašvaldības saprot, ka izglītoti darbinieki cels pašvaldības nākotni, tāpēc pozitīvi tiek vērtēta iespēja izglītoties, piedalīties projektos un konkursos. Saskaroties ar iespēju piesaistīt finansu resursus, redzams, ka izglītība ir nepieciešama. Šodien svarīgākās ir tādas jomas kā finansu menedžments, vadības menedžments, pašvaldības politiķu apmācība, lai tiktu sabalansētas gan darbinieku, gan lēmumu pieņēmēju zināšanas.

Pasniedzēji, manuprāt, ir pietiekami kvalificēti, jo šo jautājumu atrisina tirgus un pieprasījums. Nekvalitatīvs darbs nenodrošinās pasūtījumu. Konkurences apstākļos ir jācenšas piedāvāt labāko.

Vēl šogad par godu Latvijas pašvaldību desmitgadei tiks rīkota konference "Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē". Konferencē iecerēts atskatīties uz desmit gados padarīto pašvaldību demokrātijas stiprināšanā. Ieplānots, ka konferencē uzstāsies, piemēram, akadēmiķi Raita Karnīte un Edvīns Vanags, ar kuriem mums ir laba sadarbība un kuru viedokļus mēs pirms dažādu lēmumu pieņemšanas labprāt uzklausām. Otra konferences sadaļa tiks veltīta pašvaldību nākotnes problēmjautājumiem, LPS nākotnei un vadmotīviem tālākajā darbībā, balstoties uz desmit gados gūto pieredzi.

Kristīne Valdniece, "LV"nozares redaktore