Mūsu kopīgās Dzintarjūras drošībai

Baltijas valstu apvienotās rotas vadu komandieri pēc kaujas ( no labās ): Latvijas vada komandieris leitnants Ralfs Vēveris, Igaunijas trešā vada komandieris leitnants Marguss Kūls, apvienotās rotas komandieris kapteinis Silvers Seps, Igaunijas ceturtā vada komandieris leitnants Alans Janepilds un Lietuvas vada komandieris leitnants Tomass Auželis

No 9. līdz 15.oktobrim Lietuvā — Palangā un Baltijas jūrā pie Klaipēdas — notika trīs Baltijas valstu jūras spēku ikgadējās mācības "Amber sea", kas kopš 1995. gada regulāri notiek pārmaiņus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šogad mācībās pirmo reizi piedalījās arī sauszemes spēki un kara aviācija. Piektdien, 13. oktobrī, mācības bija iespējams vērot arī žurnālistiem.

Piektdien, 13. oktobrī, pulksten 6.20: no lidostas "Rīga" paša attālākā nostūra startē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku helikopters "MI–8" ar duci žurnālistu uz borta. Kurss — uz rietumiem, uz Baltijas jūras piekrasti. Kopā ar žurnālistiem lido NBS Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis. Pa ceļam helikopters uz mirkli nosēžas Liepājā, un žurnālistu pulks papildinās ar Liepājas kolēģiem no TV "Dzintare".

Pulksten 7.40: helikopters nosēžas Lietuvas militārajā aerodromā pie Palangas. Žurnālistus sagaida Lietuvas NBS sakaru virsnieks majors Večislavs Kinderis, skubinot pasteigties — pēc pārdesmit minūtēm tepat puskilometru attālajā zemes strēmelē pie jūras, kur padomju okupācijas laikā bijis pretgaisa aizsardzības sistēmas poligons, sāksies mācību kauja.

Žurnālisti kopā ar virsniekiem izvietojas paaugstā novērošanas paugurā. Šeit ir arī Lietuvas NBS Jūras spēku komandieris, jūras kapteinis Ķēstutis Macijausks un Lietuvas Jūras spēku štāba priekšnieks komandkapteinis Oļegs Mariničs — viņš ir arī "Amber sea 2000" apvienotā štāba priekšnieks. Mācības vēro arī ASV vēstniecības Lietuvā militārais atašejs kapteinis Maikls Vatsons.

Pagaidām vēl krūmiem un paretiem koku puduriem klātas piekrastes joslā valda klusums, taču gaisā jūtama spriedze kā pirms pērkona negaisa. Acīmredzot šo sajūtu rada apziņa, ka tepat līdzās, kaut prasmīgi nomaskēts, ir visai iespaidīgs militārais potenciāls: mācībās piedalās ap septiņi simti Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karavīru, septiņi karakuģi, kā arī Lietuvas NBS Gaisa spēku lidmašīnas un helikopteri.

Majors Kinderis izskaidro mācību scenāriju, kas modelē pasaules karstajos punktos visai bieži vērojamu situāciju: divas nosacītas valstis — Līča zeme un Dzintara zeme — cīnās par strīdīgu teritoriju jūras piekrastē. ANO rezolūcija paredz šīs teritorijas demilitarizāciju un pakļaušanu ANO jurisdikcijai, taču kāda bruņota vienība, simt divdesmit vīri, atteikusies pakļauties šīs rezolūcijas prasībām. Starptautiskie miera spēki, kuru lomu mācībās pilda trīs Baltijas valstu jūras kājnieki, saņēmuši pavēli šo vienību aplenkt, piespiest kapitulēt un atbruņot.

Militāras operācijas pēc šāda vai ļoti līdzīga scenārija veiktas Libānā, Dienvidslāvijā, tagad pasaulē parādījies jauns karstais punkts — Palestīna...

Šobrīd, pirms izšķirošās kaujas, dumpinieku vienība, ko mēs, žurnālisti, skaidrības labad iedēvējam vienkārši par " sliktajiem zēniem" ( bad guys — angl.) nomaskējusies piekrastes kāpās apmēram 250 metrus no žurnālistu novērošanas punkta.

Pulksten 8.15: no jūras puses dumpinieku pozīcijām pļaujošā lidojumā pārdrāžas Lietuvas Gaisa spēku reaktīvās lidmašīnas — Čehijā ražotie mācību iznīcinātāji "L 39" — un nomet mācību bumbas.

Pulksten 8.30: jūrā, četras jūdzes no krasta, sāk šaut kara kuģu artilērija. Pēc brīža kāpās paceļas biezi sprādzienu imitācijas mākoņi.

Pulksten 8.40: artilērijas apšaude beidzas.

Pulksten 8.45: laukam pāri zemā lidojumā pārslīd divi Lietuvas Gaisa spēku helikopteri un krūmu piesegtā klajumā izsēdina miera spēku desantu. Desantēšanās norit maksimāli ātri — helikopters vēl nav pat pieskāries zemei, kad vīri jau lec pa atvērto lūku un, ķēdē izvērsušies, steidz ieņemt pozīcijas austrumos no gaidāmās kaujas vietas.

Pulksten 9.00: nemiernieki, no jūras izsēdinātā desanta spiesti, pamet pozīcijas un, izmisīgi atšaudīdamies, tuvojas žurnālistu novērošanas punktam. Pretestības uguns ir sīva, taču jūtams, ka artilērijas apšaude ir sējusi krietnu sajukumu "slikto zēnu" rindā. Īsta artilērijas uguns viņu rindas būtu arī krietni paretinājusi ar kritušajiem un ievainotajiem...

Nemiernieki vēl steidzas garām žurnālistu novērošanas pozīcijām, kad kāpās jau parādās "mūsējie", un, vajājot pretinieku, strauji tuvojas. "Sliktie zēni" vēl izmisīgi cenšas noturēties jaunās, steigā izraudzītās pozīcijās, un žurnālistu uzkalna pakājē uz mirkli iedegas īpaši sīva kauja. Mums tuvu garām, enerģiski sasaucoties, virzās lietuviešu vada vīri. Tālāk, dienvidu pusē, saklausāmas komandas latviešu valodā. Ziemeļu pusē dzirdami igauņu kaujas saucieni. Taču radio viļņos, nodrošinot sakarus starp vadiem, jāskan angļu valodai — visas trīs Baltijas valstis taču gatavojas iestāties NATO.

Preses fotogrāfi un televīzijas operatori, aizrāvušies labāko kadru meklējumos, ignorē sakaru virsnieku brīdinošos saucienus, brīžiem iejūkot pašā kaujas virpulī. Laikam gan šai brīdī žurnālisti mācību organizētājiem sagādāja visai smagus pārdzīvojumus, jo tuvošanās uguns pozīcijām, kaut arī šauts tiek ar salūta patronām, var būt bīstama. Šo rindu autoram pašam nesen žurnālistu dienas mācību kaujā Ādažu poligonā bija iespēja pārliecināties, cik spēcīgi un tālu no automāta izlec patronu čaulītes. Tepat līdzās novērošanas uzkalnam gan novietota arī Lietuvas NBS militārā ambulances mašīna, taču labāk jau iztikt bez šādas mediķu eksaminācijas.

Pulksten 9.10: kaujas epicentrs pamazām aizvirzās austrumu virzienā, kur apšaude iedegas ar jaunu spēku — nemiernieku vienība uzdūrusies no helikopteriem izsēdināto desantnieku ķēdei.

Nokļuvuši ielenkumā, "sliktie zēni" beidzot padodas.

Pulksten 09.15: kauja beigusies, un jūras kājnieki smagā solī pulcējas novērošanas torņa pakājē. Baltijas valstu apvienotās rotas komandieris igauņu kapteinis Silvers Seps ziņo mācību vadītājam par sekmīgi izpildīto uzdevumu. Savukārt Pāvilostas jūras kājnieku vada komandieris kapteinis Ralfs Vēveris ziņo Latvijas NBS Jūras spēku komandierim, jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim. Mācību laikā latviešu karavīri iemācījušies arī rīkoties ar jauniem ieroču veidiem, veikuši izlūkošanas operācijas,papildinājuši iemaņas vēl veselā virknē militāru operāciju.

Un tad beidzot laiks tiek atvēlēts žurnālistu intervijām. Vispirms uz karstām pēdām — ar pašiem mācību kaujas dalībniekiem:

Baltijas valstu apvienotās rotas komandieris kapteinis Silvers Seps (Igaunija):

— Es jau desmit gadus esmu armijā, bet tik sarežģīts, specifisks un atbildīgs uzdevums man bija uzticēts pirmoreiz.

— Kurš no Baltijas valstu apvienotās rotas vadiem bija vislabākais?

— Es teiktu, ka labākais bija latviešu vads. Jūsu puiši bija vislabāk sagatavoti, viņiem bija arī vislabākā disciplīna. Otrajā vietā es liktu igauņu trešo vadu, tālāk lietuviešus un pēdējā vietā — igauņu ceturto vadu.

— Kāpēc jūsu puiši izrādījās pēdējie?

— Tur nav nekā briesmīga. Šiem puišiem vienkārši ir uz pusi mazāka pieredze nekā latviešiem. Viņu dienesta laiks ir vēl tikai pusē, bet latvieši jau drīz beigs dienestu.

— Kā vērtējat mācības kopumā?

— Lietuvas puse ir ļoti labi sagatavojusi visu mācību norisi. Domāju, ka visu trīs Baltijas valstu karavīriem bija tiešām vērtīgi piedalīties šajās mācībās. Tā mums bija pavisam jauna, vērtīga pieredze. Galvenais, ka igauņu, latviešu un lietuviešu karavīri šajās mācībās pārliecinājās — līdzās ir draugi, un vajadzības gadījumā mēs spējam sekmīgi sadarboties, aizstāvot Baltijas valstu suverenitāti.

Latvijas jūras kājnieku vada komandieris leitnants Ralfs Vēveris :

— Kā jūs pats vērtējat sava vada vīru sniegumu?

— Mēs esam mazs vads — tikai divdesmit karavīri un trīs komandieri. Varbūt mēs arī esam labāk sastrādājušies, jo mūsu puikas jau pēc trim nedēļām beigs dienestu. Viss dienesta laiks taču ir kopā nostrādāts. Mēs piedalījāmies arī iepriekšējās mācībās "Baltic Hope 2000". Un šīs mācības pierādīja, ka esam jau vienota, labi sastrādājusies komanda.

Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis:

— Manā kompetencē gan ir jūras lietas. Militārā operācija krastā bija ļoti labi koordinēta. Karavīri bija arī ļoti labi motivēti. Varēja redzēt, ka viņi skaidri saprot kaujas uzdevumu. Labu iespaidu atstāja apvienotās baltiešu rotas komandieris igauņu kapteinis Silvers Seps. Viņš pastāvīgi uzturēja sakarus ar vadu komandieriem un deva savlaicīgas komandas. Tātad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīru spēja sadarboties ir labi izstrādāta jau pietiekami zemā — vadu — līmenī. Taču jādomā arī par tālāko. Mums pastāv "Baltbat" un "Baltron"— spēcīgas Baltijas valstu vienības, kas izveidotas un tiek vadītas augstā valstiski noteiktā līmenī. Taču aktuāla ir sadarbības spēja arī zemākā līmenī. Lai, piemēram, lietuvieši kaujas situācijā skaidri zinātu un justos droši: ja viņiem līdzās ir latvieši, tad viņi kaujā var justies droši. Un tāpat igauņi. Manuprāt, galvenais ir tas, ka Baltijas valstu karavīri tagad spēj efektīvi sadarboties arī rotas un vada līmenī. To skaidri parādīja šīsdienas mācības. Jāteic liels paldies lietuviešiem par šo mācību teicamu sagatavošanu. Jo tā prasa vismaz trīs mēnešus ilgus priekšdarbus. Tas taču nav karš, bet mācību kaujas. Un mēs nevaram pieļaut nekādus negadījumus. Nedrīkstam pieļaut, ka, piemēram, kāds karavīrs, desantējoties no helikoptera, salauztu kāju vai ka notiktu kāda nelaime uz kuģa. Tāpēc arī mācību sagatavošanas posmā ļoti liela vērība tika veltīta drošības pasākumiem, un, kā redzat, tas attaisnojās, jo nebija nekādu negadījumu.

Lietuvas Jūras spēku štāba priekšnieks, "Amer sea 2000" štāba priekšnieks Oļegs Mariničs :

— Šis notikums, ko jūs, žurnālisti, nupat redzējāt, ir tiešām vēsturisks. Tā bija pati pirmā reize Baltijas valstu vēsturē, kad kopīgi sadarbojās trīs Baltijas valstu jūras, sauszemes un gaisa spēki. Tas ir ļoti sarežģīts process. Un jūs redzējāt, ka visas vienības sadarbojās sekmīgi, visu ieroču šķiru vadītāji darbojās prasmīgi, un mācību uzdevums tika veiksmīgi izpildīts. Tas ir patiešām vēsturisks notikums, trim Baltijas valstīm kopīgi gatavojoties iestājai NATO.

ASV vēstniecības Lietuvā militārais atašejs, jūras spēku kapteinis Maikls Vatsons :

— Kāds ir jūsu, neitrāla vērotāja, iespaids par mācībām?

— Tās ir ļoti labi koordinētas. Arī laiks veicina mācību sekmīgu norisi, jo jūra šodien, par laimi, ir mierīga. Vēl vakar jūrā plosījās vētra, un tad būtu bijis grūti gan šaut ar kuģu artilēriju, gan izsēdināt krastā desantu. Uz mani patiešām labu iespaidu atstāja dažādo ieroču šķiru sekmīgā, saskanīgā darbība šajās mācībās.

— Ko jūs domājat par Baltijas valstu nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?

— Šīs ir pirmās mācības, ko vēroju Baltijas valstīs. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotie spēki ir jauni, jūs tos sākāt veidot tikai 1992. vai 1993. gadā un sākāt no nulles. Taču jūs ļoti daudz darāt, lai palielinātu savu bruņoto spēku efektivitāti. Protams, jums jāsaskaras ar daudzām grūtībām, tai skaitā arī ar ierobežotiem finansu līdzekļiem. Tiesa, man labāk zināma situācija Lietuvā, taču domāju, ka līdzīgas grūtības ir arī Latvijā un Igaunijā. Tādēļ jo nozīmīgāki un augstāk vērtējami ir jūsu bruņoto spēku sasniegumi. Šajās mācībās redzams, ka karavīri ir teicami sagatavoti, ļoti efektīvi darbojas mācību štābs. Vakar es tikos ar Latvijas jūras kājnieku vada vīriem. Viņi ir teicami sagatavoti karavīri.

— Kā jūs vērtējat atsevišķu vienību sniegumu šajā mācību kaujā?

— Varu teikt, ka ļoti labi sagatavoti ir latviešu jūras kājnieki. Skaidri redzams arī visu trīs Baltijas valstu virsnieku augstais profesionālisms. Es zinu, ka viņi ir papildinājuši savas zināšanas un militārās iemaņas mācību kursos Norvēģijā, Dānijā, Apvienotajā Karalistē, ASV un citās NATO valstīs. Rezultāts ir skaidri redzams. Taču līdz šim, cik zinu, ārzemēs mācījušies galvenokārt jūsu virsnieki. Tagad būtu svarīgi šo sadarbību padziļināt arī zemākā komandējošā sastāva, piemēram, seržantu līmenī.

— Kā jūs vērtējat Baltijas valstu gatavošanos un izredzes iestāties NATO?

— O, tas ir sarežģīts process, taču jūs tajā patiešām aktīvi piedalāties. Jums, Baltijas valstīm, taču jāveltī centieni un uzmanība divos virzienos uzreiz — gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Taču redzams, ka visas trīs Baltijas valstis dara visu iespējamo, lai sekmīgi sagatavotos iestājai NATO. Es, protams, nezinu, kādus lēmums pieņems NATO un kā tieši šī organizācija turpmāk attīstīsies. Taču, kā zināms, NATO valstu vadītāju Vašingtonas apspriedē tika skaidri deklarēts, ka NATO durvis paliek atvērtas jaunām dalībvalstīm. No šī viedokļa jūsu intensīvā gatavošanās, kas ir jo sekmīga — to pierādīja arī šīs mācības —, ir visnotaļ tālredzīga un apsveicama. Es domāju, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir patiešām labas izredzes iestāties NATO.

Pulksten 09.50: atbildējuši uz žurnālistu jautājumiem, latviešu, igauņu un lietuviešu vadu komandieri sapulcējas vienkopus, un kapteinis Seps, ar koka nūjiņu turpat lauku ceļa smiltīs sāk zīmēt nesenā kaujas lauka kontūras, analizējot mācību nianses. Principā viss bijis sekmīgi, taču kapteinim kremt, ka viens igauņu vads kaujas karstumā novirzījies nedaudz sāņus no uzdotā maršruta, līdz ar to saņemot mazāku artilērijas atbalstu. Īstā kaujā tas nozīmētu spēcīgāku ienaidnieka pretošanos un arī lielākus uzbrucēju dzīvā spēka zaudējumus.

Pulksten 10.00: virsnieki vēl paliek, analizējot mācību kaujas nianses, karavīri, piekalnītē sasēdušies, atpūšas, bet Lietuvas NBS Jūras spēku preses sekretāre Rima Krasauskiene vedina žurnālistus autobusos, lai dotos uz netālo Klaipēdu, kuras apkaimē jūrā notiks kara kuģu mācības.

Pār Klaipēdas kara ostu pland "Baltron" (Baltijas valstu apvienoto Jūras spēku) zili sarkani dzeltenais karogs, kurā zilā krāsa simbolizē Igaunijas, tumši sarkanā — Latvijas un dzeltenā — Lietuvas valsts karoga krāsas.

Starptautiskā žurnālistu komanda izvietojas uz Lietuvas mīnu meklētāja "Sudonis", un kuģa kapteinis Edvards Karlons dod komandu: "Pilnā gaitā uz priekšu!" Uz mācību rajonu jūrā, kur jau manevrē seši citi "Baltron" kuģi: Igaunijas apgādes kuģis "Valves", uz kura izvietojies arī "Amber sea 2000" mācību vadības štābs ("Valves", kādreizējais ASV krasta apsardzes kuģis, ir šādam uzdevumam ērtākais, tas var uzņemt arī visvairāk degvielas un citu kara materiālu). Vēl no Igaunijas uz "Baltron" deleģēts mīnu traleris "Kalev". Lielākā ir mājinieku lietuviešu flotile: vieglā fregate "Augštaitis", mīnu traleris "Vētra", mīnu meklētājs "Sudonis" un ātrgaitas patruļkuģis "Zukas", kas savu mūžu sācis Norvēģijas Karaliskajos jūras spēkos.

Latviju šobrīd "Baltron" pārstāv mīnu traleris "Viesturs".

Atšķirībā no krasta mācībām šeit, jūrā, neskan šāvieni, un nezinātājam kuģu intensīvā manevrēšana varētu likties vien neizprotama pārvietošanās, dažādas klases kuģiem te strauji tuvojoties un braucot cieši līdzās vai izkārtojoties ķēdē, te strauji mainot kursu un izretinoties. Taču patiesībā septiņi "Baltron" kuģi pēc mācību štāba komandas iejūtas dažādās kaujas situāciju leģendās, noslīpējot sarežģītus manevrus, kuru izpildes ātrums un precizitāte ir viens no izšķirošajiem faktoriem īstā jūras kaujā. Tā, atskanot brīdinājumam par gaisa uzbrukumu, visi kuģi strauji tuvojas lietuviešu "Augštaitim", jo vieglā fregate ir labi apgādāta ar pretgaisa aizsardzības ieročiem.

Zemu pār kuģiem pārdrāžas Lietuvas NBS Gaisa spēku eskadriļa — jau no piekrastes kaujas pazīstamā "L 39" un divi Lietuvas zemessardzes "JAK 52", bet tālāk no kuģu zenītartilērijas ieroču apšaudes loka aizdūc divi "MI–8" helikopteri. Šoreiz aviācijas vienības uzdevums ir fotoizlūkošana, lai pēc iegūtā fotomateriāla varētu precīzi izanalizēt kara kuģu manevru precizitāti.

Veikuši virkni strauju manevru, visi septiņi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karakuģi, prasmīgi manevrēdami, sarindojas gandrīz pusotru kilometru garā ierindā. Skats tiešām iespaidīgs. Taču ne jau parādes skaistumam domāta šī ierinda. Kaujas situācijā šāda taktika ļauj katram kuģim maksimāli ātri, saņemot no štāba kuģa kopējo komandu, ieņemt savu kaujas pozīciju. Mācību gaitā katrs "Baltron" kuģis arī samēro savas tehniskās iespējas ar citiem kuģiem. Tā, lēnākais "Kalev" ilgi turas aiz "Sudoņa", lai pēdējais un ar vismazāko piepūli, vien nedaudz mainot kursu, ieņemtu jauno pozīciju.

Beidzot visi mācību uzdevumi izpildīti, un "Sudonis", atstājis kopējo kara kuģi ierindu, dodas ostas virzienā. Bet Latvijas NBS Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis sniedz interviju "Latvijas Vēstnesim":

— Kā veidojas Baltijas valstu kopīgie jūras spēki "Baltron"?

— Katra valsts uz "Baltron" deleģē vienu vai divus, dažkārt, lielu mācību laikā, arī trīs kara kuģus. Turklāt Latvija, Lietuva un Igaunija šajā procesā izvēlas katra savu individuālo taktiku, kas var arī mainīties. Piemēram, Latvijas taktika šogad ir deleģēt uz "Baltron" vispirms vienu kuģi uz trim mēnešiem, tad — uz tikpat ilgu laiku otru, tad trešo... "Baltron" nav pastāvīgas bāzes vietas. Pašlaik tā septiņi kuģi atrodas Klaipēdā, pēc pāris nedēļām ieradīsies Rīgā un vēl pēc trim nedēļām dosies uz Tallinu. Šāda sadarbība ikvienai Baltijas valstij ļauj būtiski ietaupīt līdzekļus, jo ne Latvijai, ne Lietuvai vai Igaunijai katrai atsevišķi šobrīd nebūtu pa spēkam iegādāties visu nepieciešamo klasu kuģus. Ar "Baltron" Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgiem spēkiem var izveidot efektīvu kara kuģu vienību, kurā ir štāba un apgādes kuģis, viens vai divi mīnu traleri un tikpat mīnu meklētāju. Tā jau ir pilnvērtīga kara kuģu vienība, kas spēj efektīvi meklēt un iznīcināt Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos visdažādākā tipa mīnas — gan enkurmīnas, gan gruntsmīnas, gan citus draudīgus priekšmetus, padarot kuģu ceļus Baltijas jūrā aizvien drošākus. Šāda kara kuģu vienība spēj pati sevi efektīvi nodrošināt ar degvielu, dzeramo ūdeni, pārtiku, līdz ar to var maksimāli ilgi atrasties jūrā. Tagad mūsu kuģi var atrasties jūrā jau desmit dienas. Ar to pietiek, lai "Baltron" vienība sasniegtu Atlantijas okeānu. Līdz ar to mēs jau esam tuvu brīdim, kad ar saviem kara kuģiem varēsim iekļauties starptautisko miera spēku operācijās. Atsevišķi neviena no Baltijas valstīm to vēl nespētu.

Kopīgās mācībās "Baltron" sastāvā mūsu jūrnieki gūst arī grūti pārvērtējamu pieredzi, mācoties cits no cita, kā efektīvāk nodzēst kuģa ugunsgrēku, kā efektīvāk šaut, kā visdrošāk iznīcināt mīnas... Tas ir liels visu trīs Baltijas valstu ieguvums un arī būtisks ieguldījums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgajā sagatavošanās procesā dalībai NATO. Ne velti "Baltron" projektu ļoti atbalsta NATO vadība un NATO dalībvalstis. Prasmīgi izmantojot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iespējas, mēs esam radījuši vērā ņemamu spēku Baltijas valstu kopīgajai drošībai.

Atzinīgs ir arī Lietuvas Jūras spēku komandiera jūras kapteiņa Ķēstuta Macijauska vērtējums mācībām kopumā:

— Šis ir liels solis, trim Baltijas valstīm gatavojoties iestāties NATO. Es esmu redzējis arī iepriekšējās mācības. Agrāk, kopš 1995. gada, tās bija tradicionālas jūras spēku mācības. Pērn Igaunijā mēs jau pamēģinājām iesaistīt kājniekus. Taču šogad pirmo reizi mācībās piedalījās arī kara aviācija, un visi mācībās iesaistītie komponenti parādīja spēju labi sadarboties. Protams, bija arī dažas nelielas kļūdas, dažas neprecizitātes. Bet tādēļ jau ir šīs mācības, lai kļūdas atklātu un novērstu. Lai tādas neatgadītos īstā kaujā.

Domāju, ka nākamā gada mācības "Amber sea" Latvijā būs lielākas un kļūdu tajās būs vēl mazāk.

Kopumā runājot par mācībām, jāatceras, ka savus bruņotos spēkus mēs sākām veidot tikai pirms nepilniem desmit gadiem, un sākām praktiski no nulles. Ņemot to vērā, ir pilnā mērā redzams, cik daudz mēs esam sasnieguši.

Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis un Baltijas valstu apvienotās rotas komandieris kapteinis Silvers Seps (Igaunija)

Ilmārs Lešinskis un Lietuvas Jūras spēku štāba priekšnieks komandkapteinis Oļegs Mariničs

Lietuvas NBS vecākais sakaru virsnieks Mihails Karpurovs, ASV vēstniecības Lietuvā militārais atašejs kapteinis Maikls Vatsons un Ilmārs Lešinskis

Lietuvas NBS Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ķēstutis Macijausks

Jānis Ūdris "LV" ārpolitikas redaktors, speciālkorespondents kara mācībās "Amber Sea"

Foto: Jānis Ūdris, "LV"