Ministru kabineta rīkojums Nr.684

Rīgā 2005.gada 19.oktobrī (prot. Nr.58 34.§)

Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008.gadam

1.Apstiprināt Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008.gadam (turpmāk — programma).

2.Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt programmas izpildi no tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

3.Programmā noteikto uzdevumu izpildes kontroli nodrošināt Lisabonas stratēģijas uzraudzības padomei.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

(Ministru kabineta

2005.gada 19.oktobra rīkojums Nr.684)

Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.–2008.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam (turpmāk — programma) ir politikas plānošanas dokuments, kurā noteikts darbības mērķis vidēja termiņa periodā — valsts izaugsmes un nodarbinātības veicināšana —, rīcība mērķa sasniegšanai, kā arī rīcība Padomes 2005.gada jūlijā apstiprināto Integrēto pamatnostādņu ieviešanai.

Programma ietver Latvijai būtiskākās problēmas, kas saistītas ar Lisabonas stratēģijas izpildi, norāda galvenos rīcības virzienus un pasākumus problēmu risināšanai, kā arī mērķu sasniegšanas rezultatīvos rādītājus.

Programmas prioritātes izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai ir noteiktas, pamatojoties uz ekonomisko situāciju un prognožu izvērtējumu, Latvijas Republikā pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentiem, Eiropas Savienības rekomendācijām, kā arī valsts institūciju, Saeimas un pašvaldību un sociālo partneru diskusiju rezultātiem.

Sasniedzot mērķi, tiks nodrošināts ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieau­gums 6–8% apmērā, bet nodarbinātības līmenis paaugstināsies līdz 65% (sieviešu nodarbinātības līmenis — līdz 61%, vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis — līdz 48%). Lai nodrošinātu sabalansētu attīstību, Latvija plāno turpināt pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, kas sekmēs arī norēķinu konta deficīta samazināšanos. Kopējiem iekšzemes izdevumiem pētniecībai un attīstībai (R&D), kas šobrīd ir 0,38% no iekšzemes kopprodukta, 2008.gadā jāpieaug līdz 1,1%. Latvija ir definējusi arī vairākus citus rezultatīvos rādītājus vidēja termiņa periodam.

2. Piedāvātais risinājums

Programma iezīmē piecus galvenos ekonomiskās politikas pamatvirzienus Lisabonas mērķu sasniegšanai Latvijā, un tie ir:

— makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana;

— zināšanu un inovāciju stimulēšana;

— investīcijām un darbam labvēlīgas un saistošas vides veidošana;

— nodarbinātības veicināšana;

— izglītības un prasmju uzlabošana.

Programmā ir definēti šādi galvenie uzdevumi makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai:

— konsekventi ievērot Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā un nodrošināt pakāpenisku valdības budžeta deficīta samazināšanos;

— ieviest vidēja termiņa (3–5 gadi) budžeta plānošanu un stratēģisko plānošanu ministrijās un atbilstoši tai budžeta veidošanā pamatoties uz rīcībpolitikas mērķu un rezultātu finansēšanu;

— veicināt saskaņotu darba samaksas un darba ražīguma pieaugumu, lai neradītu papildu iemeslus stabilitātes zudumam ekonomikā, vienlaikus ņemot vērā inflācijas sekas;

— nodrošināt sekmīgu Latvijas pievienošanos eirozonai.

Programmas galvenie uzdevumi zināšanu apguves un inovāciju veicināšanas jomā 2005.–2008.gadā būs šādi:

— paaugstināt valsts sektora, kā arī sekmēt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā;

— nodrošināt zinātnes intelektuālā potenciāla atjaunošanos, pilnveidojot doktorantūras grantu sistēmu un modernizējot zinātnisko infrastruktūru;

— veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā (piemēram, biznesa inkubatori, tehnoloģiskie parki);

— paaugstināt interneta pieejamību un ieviest elektronisko parakstu, kā arī nodrošināt plašākus publiskos pakalpojumus e-vidē.

Investīcijām un darbam labvēlīgas un saistošas vides veidošanai programmā ir izvirzīti šādi galvenie uzdevumi:

— veicināt uzņēmējdarbības kultūru, samazināt administratīvos šķēršļus un slogu, radīt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi;

— pastiprināt konkurences uzraudzību un nodrošināt efektīvu konkurenci sabiedrisko pakalpojumu jomā;

— uzlabot un attīstīt transporta infra­struktūru, palielināt savienojumu skaitu ar citiem Eiropas infrastruktūras tīkliem;

— paātrināt administratīvi teritoriālo reformu.

Programmā ir definēti šādi nodarbinātības veicināšanas galvenie uzdevumi:

— veicināt iekļaujošu darba tirgu;

— veicināt ekonomisko aktivitāti vāji attīstītos reģionos;

— samazināt nedeklarēto nodarbinātību.

Izglītības un prasmju uzlabošanas jomā programma 2005.–2008.gadā paredz šādus galvenos uzdevumus:

— nostiprināt sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, izglītības iestādēm un darba devējiem, lai koriģētu izglītības sistēmas piedāvājumu atbilstoši darba tirgus vajadzībām;

— paaugstināt izmaksu efektivitāti visās izglītības pakāpēs un veidos;

— uzlabot visu līmeņu izglītības pieejamību un samazināt to audzēkņu skaitu, kas nepabeidz mācības vai neiegūst profesionālo kvalifikāciju;

— paaugstināt mūžizglītības pieejamību un iedzīvotāju motivāciju šajā jomā;

— paaugstināt tehnoloģisko prasmju līmeni, kā arī zināšanu līmeni dabaszinātņu jomā kopumā, pilnveidot profesionālās orientācijas sistēmu un nodrošināt profesionālās orientācijas pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem saistībā ar mūžizglītību.

Lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi Latvijā, valdība ir izveidojusi Lisabonas stratēģijas uzraudzības padomi (turpmāk — padome). To vada Ministru kabineta apstiprinātais Lisabonas stratēģijas ieviešanas un uzraudzības koordinators — ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā ir iekļauti ar Lisabonas procesu saistītie ministri, Saeimas un pašvaldību pārstāvji, sociālo partneru pārstāvji.

Padomes uzdevumi ir koordinēt Latvijas nacionālās Lisabonas programmas izstrādi un iesaistīt programmas izstrādē valsts institūcijas, Saeimu, pašvaldības un sociālos partnerus, kā arī uzraudzīt programmas izpildes gaitu un informēt sabiedrību par tajā noteikto uzdevumu izpildi.

3. Programmas īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Ministrijas un citas atbildīgās institūcijas nodrošina programmas izpildi no tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš