Par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces vizīti Latvijā

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Piektdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta vietnieci Margotu Vallstremu.
Tikšanās gaitā Eiropas Komisijas viceprezidente iepazīstināja ar EK plānotajiem pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas Savienības iedzīvotāju plašāku un aktīvāku iesaisti diskusijā par ES nākotni. Viens no tiem ir EK izstrādātais “D plāns” – komunikācijas koncepcija “Demokrātijai, dialogam un debatēm”, kas varētu kalpot par pamatu visaptverošām debatēm laikā pēc referenduma, kurā Francija un Nīderlande noraidīja ES konstitūciju. Tāpat ir izstrādāts un pieņemts rīcības plāns EK komunikācijai ar savienības pilsoņiem, kura pamatā ir ES procesos iesaistīto institūciju iespējami cieša sadarbība.
Saeimas priekšsēdētāja un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns savukārt informēja par mūsu parlamenta Eiropas lietu komisijas darbu, īstenojot kontroli pār valdības oficiālajām nostādnēm jautājumos, kas skar mūsu dalību ES. I.Ūdre arī informēja par Latvijas darbību ES kaimiņu politikā, kuras ietvaros mūsu valsts nodod savu eirointegrācijas pieredzi valstīm, kas sākušas savu virzību uz dalību šajā organizācijā.
Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieces bija vienisprātis, ka ir svarīgi, lai ES funkcionētu efektīvs lēmumu pieņemšanas mehānisms.

Pie Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un deputātiem

Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidenti Margotu Vallstremu.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrības iesaistīšanu diskusijā par Eiropas nākotni Eiropas Komisijas (EK) izstrādātā komunikāciju “D plāna – Demokrātijai, dialogam un debatēm” ietvaros, nepieciešamajiem procesiem tā īstenošanai, kā arī situāciju Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
EK viceprezidente M.Vallstrema informēja, ka “D plāna” mērķis ir veidot plašas diskusijas, uzklausīt viedokļus un risināt dialogus visās ES dalībvalstīs, panākot vienprātību par ES turpmāko virzību. Kā trīs galvenās sarunu tēmas ir noteiktas ekonomiskā un sociālā situācija ES, Eiropas nākotne un ES robežas. Valdību uzdevums ir izvirzīt šīs diskusijas valstu līmenī, izstrādājot atbilstošu darbības plānu savai valstij, savukārt EK galvenā loma ir šā procesa veicināšana un atgriezeniskās saites nodrošināšana, sacīja M.Vallstrema. Lai palīdzētu veidot un apspriestu iespējamos modeļus un struktūru paraugus komunikācijas nodrošināšanai starp nacionālajiem parlamentiem un iedzīvotājiem, tiks organizēta visu dalībvalstu parlamentu pārstāvju tikšanās Briselē.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns pastāstīja par Eiropas Parlamenta veiktās aptaujas datiem par Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar iestāšanos ES. Kā pozitīvais atbildēs atzīmēta iespēja ceļot, strādāt un mācīties ES valstīs, bet negatīvais – cenu pieaugums un straujais inflācijas kāpums. O.Kastēns apstiprināja gatavību veidot diskusijas, iesaistot parlamentāriešus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citas institūcijas.
Saeimas deputātus interesēja arī EK viceprezidentes M.Vallstremas viedoklis par informācijas saišu nodrošināšanu ar kaimiņvalstīm. Viņa atzīmēja, ka komunikācijas nodrošināšana nozīmē ne tikai informācijas sniegšanu par ES mērķiem, lomu un procesiem, bet arī iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu.
Tika pārrunāts arī eiroskeptiķu skaita pieaugums, ES dokumentu tulkošanas problēmas un veco un jauno dalībvalstu divpusējās attiecības. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību veidot tiešu saikni starp ES institūcijām un sabiedrību, lai iedzīvotāji saprastu, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Piektdien, 21.oktobrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci institucionālo attiecību un komunikācijas stratēģijas jautājumos Margotu Vallstremu, kura ieradusies Latvijā īsā darba vizītē.
Ministru prezidents uzsvēra Latvijas valdības dialogu un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību par dažādiem jautājumiem, tai skaitā par ES lietām. Premjers atzina, ka ar Latvijas dalību ES saistītie jautājumi ir sabiedrības uzmanības lokā – tiek diskutēts, kā uzlabot dzīves līmeni, tuvināties ES attīstīto valstu labklājības standartiem. Aigars Kalvītis informēja par uzsāktajām plašajām debatēm par Latvijas stratēģiju un prioritātēm Eiropas Savienībā.
Komisijas priekšsēdētāja vietniece pauda atzinību Latvijas pieejai sabiedrības iesaistīšanai debatēs par Eiropu un uzsvēra, ka šādas diskusijas ar sabiedrību ir svarīgas. M.Vallstrema akcentēja Komisijas “D plānu” – komunikācijas plānu demokrātijai, dialogam un debatēm, kurā ļoti būtiska ir atgriezeniskā saikne ar sabiedrību, tādēļ Komisija iecerējusi nākamā gada pavasarī aicināt dalībvalstis informēt ES institūcijas par nacionālo diskusiju rezultātiem.
Komisijas viceprezidente atzinīgi novērtēja Latvijas un pārējo jauno ES dalībvalstu konstruktīvo nostāju kompromisu meklējumos par ES Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam. Aigars Kalvītis atkārtoti apliecināja Latvijas vēlmi vēl šogad rast kompromisu par ES Finanšu perspektīvu. Šim jautājumam ir pievērsta arī Eiropas Komisijas uzmanība.
Margota Vallstrema informēja par Eiropas Komisijas kolēģijas pagājušonedēļ pieņemtajiem pieciem priekšlikumiem sarunu veicināšanai par ES Finanšu perspektīvu, kuros Komisija aicina koncentrēt finansējumu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Priekšlikumi paredz izveidot jaunu fondu globalizācijas seku mazināšanai un novirzīt līdzekļus lauku attīstībai. Komisijas priekšsēdētāja vietniece uzsvēra ieceri atgriezties pie diskusijas par ES budžeta modernizāciju un izdevumu struktūras pārskatīšanu 2009.gadā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments