Izglītības un zinātnes ministre, uzstājoties Letonikas 1.kongresā Rīgas Latviešu biedrības namā 2005.gada 24.oktobrī

Izglītības un zinātnes ministre prof. Ina Druviete pirmdien, 24.oktobrī, ar ziņojumu par Latvijas valodas politikas pamatnostādnēm Eiropas Savienības kontekstā piedalījās Letonikas 1.kongresā. Ministre ziņojumā uzsvēra, ka Letonika ir uz nākotni vērsta programma latviešu valodas un kultūras noturībai, kas ir latviskās identitātes stūrakmens. Viņa norādīja, ka Latvijā nepieciešams sakārtot terminoloģijas procesu un daudz vairāk pūļu jāpieliek tulku sagatavošanai.
“Letonika nav zinātne tikai zinātnes dēļ. Tā ir ne tikai vēsturiski orientēta vai deskriptīva, bet arī teorētiskais pamats uz nākotni vērstai pozitīvai programmai latviešu valodas un kultūras noturībai. Gadu tūkstošiem cilvēce ir centusies izprast, kas mēs esam, kas mūs vieno un kas mūs šķir, kas liek cilvēkam iekļauties noteiktā grupā un liek šo piederību apzināties. Identitāte ir centrālais elements ikviena cilvēka apziņā par sevi un savu vietu sabiedrībā. Valodu par vienu no nozīmīgākajiem vai pat par pašu svarīgāko latviešu etnosa identitātes elementu atzīstam gandrīz vienisprātis,” uzsvēra ministre.
“Mūsdienu sabiedrībā daudzvalodību saglabāšana atzīta par tikpat nozīmīgu kā augu un dzīvnieku valsts dažādības saglabāšana. Valodu vērtība vairs netiek apcerēta tikai no runātāju skaita vai ekonomisko labumu ieguves viedokļa, bet gan tiek saistīta ar etnosa tradīciju, mentalitātes un savdabības uzturēšanu. Šie atzinumi mainījuši arī motivāciju valodu izpētes nepieciešamībai. Par valodu izpētes virsuzdevumu kļuvis apzināt valodu situāciju un valodu saglabāšanas iespējas. Jāuzsver, ka valodu saglābšanai nepieciešama ne vien valodu kolektīva labā griba, bet arī zināšanas, organizētība un finansējums. Tieši tāpēc valodas politikai kā iekšpolitikas daļai stingri jābalstās uz valodas politiku kā zinātni, un šī zinātne jau kļuvusi izteikti internacionāla,” atzīmēja I. Druviete.
“Kopš 2004.gada 1.maija Eiropas Savienībā (ES) ir 25 valstis un 20 oficiālās valodas, ES oficiālās valodas statusu ieguvusi arī latviešu valoda. Latviešu valoda pieder pie ES oficiālo valodu grupas, un mums nozīmīgi jautājumi ir ES oficiālo un dalībvalstu valodas režīms un valodas politika ES institūcijās. ES valodas politikas filozofiskās vadlīnijas gan uzsver, ka valodas ir vērtība, Eiropas bagātība, nacionālās un eiropeiskās identitātes pamats, taču vienlaikus tiek atzīts, ka daudzvalodība rada problēmas ekonomiskā un politiskā ziņā. Parādās cīņa starp angļu valodu un citām lielajām valodām, sāk izskanēt ieteikumi samazināt gan rakstveida, gan mutvārdu tulkošanas apjomu mazo valodu valstīm, taču tulkojumiem ir jābūt,” uzsvēra ministre.
“Latvijas valodas politika nepastāv vakuumā un nefunkcionē izolēti no citām iekšpolitisko aktivitāšu sistēmām. Tā ir sistēma Latvijai un šim laikam, tādēļ nevar būt abstrakti pareiza vai kļūdaina. Pašlaik, kad uzmanības centrā nonākuši sabiedrības integrācijas jautājumi un joprojām nozīmi nav zaudējusi nepieciešamība nostiprināt latviešu valodu, īpaša nozīme ir ne tikai valodas apguves metodikai, bet arī motivācijai un stratēģijai, jo latviešu valodas nākotni noteiks tās runātāju spēja saskatīt tās nozīmi gan pasaulei, gan ES, gan sev pašiem un apzināta darbība valodas saglabāšanā un attīstīšanā. Valodas liktenis lielā mērā atkarīgs no valodas ekonomiskās vērtības konkrētajā valodu konkurences situācijā, izšķirīga nozīme mūsdienu demokrātiskajās valstīs ir juridiskajai valodu aizsardzības sistēmai. Tādēļ viens no valodas politikas pamatvirzieniem ir valodas attīstība un standartizācija, lai tā varētu nodrošināt visas funkcijas. Valodas attīstībai ir svarīgs tulkošanas un terminrades process, daudz vairāk uzmanības jāpievērš tulku sagatavošanai un darbam. Jāpaaugstina tulku atbildība, un nedrīkst pieļaut, ka veidojas latviešu valodas paveids – Briseles latviešu valoda. Mums jārūpējas, lai terminoloģijas darba organizācija un darba tempi atbilstu mūsdienu prasībām. Diemžēl, apzināti kavējot terminoloģijas procesa normatīvās bāzes sakārtošanu, tiek apdraudēta latviešu valodas attīstība un konkurētspēja gan Eiropā, gan pašu mājās,” norādīja izglītības un zinātnes ministre I.Druviete.

Sanda Purviņa, ministres preses sekretāre