Ārzemju presē

Krievu “Komersant”: Latvija pieņēmusi lēmumu pasludināt Borisu Berezovski par persona non grata. Berezovskis uzskata, ka Rīga pakļāvusies Maskavas un, iespējams, arī ASV spiedienam, un grasās apstrīdēt šo lēmumu tiesas ceļā.

•

Poļu “Rzeczpospolita” raksta, ka organizācija Amnesty International saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Rumānijā un Bulgārijā aicina Briseli izrādīt spiedienu uz šīm valstīm vēl pirms to iespējamās uzņemšanas Eiropas Savienībā.

•

Krievu “Insomi.ru” autors Boriss Reitšusters raksta: Kopš tā laika, kad kopā ar bijušo KGB pulkvedi Vladimiru Putinu varu Krievijā ieguva arī daudzi specdienesta darbinieki, cinisms tika pasludināts par valsts ideoloģiju, tāpat kā kādreiz marksisms. Tādi Kremļa kritizētāji kā Garijs Kasparovs uzskata, ka “meli ir pamats, uz kura balstās visa sistēma. Putins saka vienu, bet dara pretējo. Viņš runā par preses brīvību un apspiež masu medijus, sludina demokrātiju un iedibina diktatūru.” Tomēr nebūtu taisnīgi vainot tikai prezidentu. Ja Krievijā tik ļoti nesaskan vārdi ar darbiem, ka rietumvalstu novērotāji jūtas kā absurda teātrī, problēmas sakne jāmeklē komunistiskajā pagātnē. Taču nekur pasaulē realitāte tik ļoti neatšķiras no atspoguļojuma kā Krievijas televīzijā. Kremlis atkal atgriežas pie vecajiem padomju laika paradumiem, taču vienīgā atšķirība ir tā, ka Rietumi šoreiz ne tikai rāda apmierinātu sejas izteiksmi, bet arī piedalās spēlē.

•

Lietuvas “Lietuvos Rytos” publicēts ASV politiskā analītiķa Ričarda Krickus raksts par Putina Krieviju. Viņš norāda, ka gada sākumā arvien aktuālāki kļuva jautājumi, kas bija saistīti ar Krievijas iekšējām nekārtībām, un tai pašā laikā šķita, ka arī Krievijas ietekme pasaulē mazinās arvien vairāk, ko apliecināja arī 9.maijs un Krievijas mēģinājums vēlreiz pārliecināt pasauli, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir labprātīgi iekļāvušās PSRS, bet ko Rietumu novērotāji un analītiķi vienā balsī nosauca par absurdu. Putina nepatikšanas palielināja Buša vizīte Latvijā, kas skaidri demonstrēja ASV atbalstu Baltijai. Taču situāciju mainīja pasaules naftas tirgus un Rietumu valstu skaidrā apzināšanās, ka tās ir atkarīgas no Krievijas resursiem. Kā raksta autors, Vašingtona nav spējīga veikt reālas darbības, un līdz ar to Putins var nepievērst īpašu uzmanību ASV kritikai, piemēram, par atgriešanos pie autoritārisma. Bušam Putins ir vairāk nepieciešams nekā Putinam Bušs. Tomēr pārāk atslābināties Putinam nevajadzētu, jo pašreizējā viņam labvēlīgā situācija var izvērsties daudz skumjāka. Maskava var cerēt uz to, ka dažus gadus lielās energoresursu cenas nesīs labus ienākumus, taču daži Krievijas analītiķi brīdina, ka to lielākā daļa var nonākt ietekmīgāko ierēdņu kabatās. Neviena no mūsdienu ekonomikām nevar balstīties tikai uz derīgiem izrakteņiem vien.

•

Vācu “Die Welt”: Lielā koalīcija nozīmē izdevību ne tikai valstij, bet arī politiķiem, kuri tajā piedalās. SPD to saprata ātrāk nekā CDU. Tās komanda signalizē par gatavību īstenot mērenas reformas cerībā, ka pēc četriem gadiem varēs apvienoties ar vieglākiem un mazāk ietekmīgiem partneriem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem