Ar diskusiju cer saredzēt Eiropas nākotni

Lai mazinātu varas un pilsoņu atsvešinātību Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija (EK) 13.oktobrī apstiprināja tā dēvēto plānu D jeb komunikācijas plānu “Demokrātijai, dialogam un debatēm”.

Pēc tam, kad Francijas un Nīderlandes pilsoņi referendumā atteicās no ES konstitūcijas, valstu līderi aicināja uz “pārdomu laiku”, lai rosinātu dalībvalstu sabiedrības apspriest ES nākotnes virzību. Plāns D paredz rīkot diskusijas par ES sociālajiem, ekonomiskajiem un paplašināšanās jautājumiem. Aprīlī dalībvalstu vadītājiem jāziņo EK par debašu rezultātiem, kurus savukārt ņems par pamatu ES galotņu sanāksmei pavasarī. Lai iepazīstinātu Latvijas sabiedrību ar jauno EK komunikāciju plānu, pagājušajā nedēļā Rīgā darba vizītē bija ieradusies EK prezidenta vietniece, ES institucionālo reformu un komunikāciju lietu komisāre Margota Vallstrema. Līdztekus sarunām ar valsts augstākajām amatpersonām M.Vallstrema un ārlietu ministrs Artis Pabriks uzklausīja nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības pārstāvju viedokļus aizvadītajā piektdienā notikušajā diskusijā “Kā likt Eiropai klausīties?”.
“Es neticu, ka mūsdienīgus, izglītotus cilvēkus var ietekmēt ar propagandu,” savu pārliecību vairākkārt pauda M.Vallstrema. Viņasprāt, pienācis pēdējais brīdis “patiesi ieklausīties” ES pilsoņos un viņu vajadzībās. Diskusiju ar pilsoņiem nav iespējams apiet, un Eiropas politiķi vairs nevar izlikties, ka saruna ar iedzīvotājiem ir lieka vai ka pastāv kāds “viegls triks”, ar kura palīdzību sabiedrībai iemānīt priekšstatus par ES.
ES politiskais žargons un vienveidīgās brošūras, kas tūkstošos eksemplāru tiek drukātas un izplatītas dalībvalstīs, iedzīvotājus no Eiropas tikai atbaida. “Mēs drukājam pārāk daudz brošūru,” atzina M.Vallstrema. Pamatinformācija par ES ir vajadzīga, taču tā jāpasniedz skaidrā, saprotamā valodā, turklāt publikācijas jāveido, ņemot vērā atsevišķo dalībvalstu kultūras un vēsturisko kontekstu. Komisārei šķiet, ka vairāk jāakcentē audiovizuālie mediji un internets, padarot ES saistošāku tās pilsoņiem. Informācijai par Eiropas institūcijās notiekošo jānonāk medijos, no kuriem pilsoņi ik dienas smeļas ziņas. Pēc Vallstremas domām, ES šobrīd nespēj pietiekami familiāri uzrunāt savus pilsoņus. Briseles vienvirziena diktāts saziņā ar iedzīvotājiem vairs nav nedz pamatojams, nedz derīgs, piebilst komisāre.
“Diskusija ar pilsoņiem ir vienīgais veids, kā ES projekts var iegūt leģitimitāti.” Eiropas Komisija nākusi klajā ar jauno komunikācijas stratēģiju būtisku ES lēmumu sastrēguma brīdī.
ES trūkst vienošanās par budžetu, atsevišķas valstis ir atteikušās no ES konstitūcijas, joprojām daudzus ES pilsoņus satrauc bezdarbs, arī ES ekonomiskie rādītāji nav spīdoši. Turklāt situāciju saasina arī neizbēgamā globalizācijas ietekme. Uz šī fona rūk iedzīvotāju ticība ES institūcijām.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks piekrita, ka ES jaunais komunikāciju plāns radies Eiropai sarežģītā laika posmā, kad tās institūcijas un politiskie līderi nav spējuši rast atbildes uz virkni būtisku jautājumu. Arī varas atsvešināšanās no sabiedrības gan ES institūciju, gan nacionālo valstu līmenī vēršas plašumā.
Valstu vadītājiem un ES institūcijām jānāk klajā ar piedāvājumu iedzīvotājiem, kā risināt ES samilzušās sociālās problēmas gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs, kā arī jāsniedz noteikts skatījums par ES tālāko paplašināšanos. “Mums ir telpa, kurā var ienākt jaunas valstis, jautājums ir – uz kādiem principiem un kas notiks ar valstīm, kas paliks aiz robežas?” vaicāja ārlietu ministrs.
EK rosinātā diskusija ar sabiedrību izšķirs to, vai tuvākajos desmit divdesmit gados ES loma pasaulē arvien vairāk mazināsies vai arī tā spēs kļūt par nozīmīgu pasaules līmeņa spēlētāju un vienu no globālajiem varas centriem līdzās ASV un Āzijai. ES politisko ietekmi un konkurētspēju pasaules preču un darbaspēka tirgū noteiks savienības spēja īstenot izvirzītās stratēģijas “praksē, nevis tikai uz papīra”. Latvijai kā nelielai valstij, kas, pēc ministra teiktā, atrodas “sīvā apkaimē”, izdevīgāka ir spēcīga ES.
“Mums ir būtiski, lai mēs nebūtu vieni, un mēs esam gatavi ieguldīt pietiekami daudz enerģijas, lai šo savienību padarītu spēcīgāku, taču mēs neesam gatavi to darīt vieni, un mēs gribētu redzēt pretimnākšanu arī no citām valstīm,” uzsvēra A.Pabriks.
Turklāt, pēc ministra uzskata, ir pamats domāt par plašāku Eiropas sabiedrības vērtību orientācijas krīzi, kuras ietekme izpaužas kā satricinājumi un neveiksmes Eiropas Savienības institucionālajā un lēmumu pieņemšanas līmenī. Pēc ministra domām, “problēmas, kas pēdējā laikā pēc vairākiem nepieņemtiem lēmumiem uzpeldējušas kā putas virs ūdens, atspoguļo mūsu Eiropas sabiedrības vispārējo demokrātijas krīzi”, bet ES kā institūciju kopums maksā par to ar iedzīvotāju neticību un atsvešinātību. Izeju no Eiropas vērtīborientācijas strupceļa varētu rast dziļākās un plašākās, cita starpā arī akadēmiskās, diskusijās. “Mēs esam demokrātijas attīstības gaitā sasnieguši to punktu, kur mums jāizšķiras, vai spēsim izdarīt jaunu kvalitatīvu lēcienu vai ne,” atzina A.Pabriks. “Ja nespēsim, tad Eiropas Savienības nākotne, manuprāt, ir apdraudēta.”

Sannija Jauce, “LV”
sannija.jauce@vestnesis.lv