Pirmajā Letonikas kongresā

Zinātnē Letonika apvieno humanitāro zināšanu jomas, kas pēta Latvijas kultūras identitāti un nācijas vienotību, aplūkojot to saistībā ar Eiropas un pasaules kultūru. Lai apkopotu līdzšinējo veikumu un iezīmētu turpmākos uzdevumus, Rīgas Latviešu biedrības namā 24. un 25.oktobrī notiek Letonikas 1.kongress.

To atklājot, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka Letonika ir oficiāli atzīta par prioritāru, valstiski nozīmīgu zinātniskās pētniecības virzienu, jo mūsdienu globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur Letonikas pētījumus var izvērst vispilnīgāk, izmantojot fundamentālu avotu bāzi un pamatojoties uz zinātnieku iestrādēm. Kongresā piedalās 17 dažādu humanitāro zinātņu nozaru un dažādu paaudžu pētnieki. Pārstāvēti visi Latvijas zinātnes centri un augstskolas. Daugavpils Universitātē Letonikas kongress sāka darbu jau 21. oktobrī. Trijās sekcijās tika nolasīti vairāk nekā divdesmit referātu un ziņojumu par dažādiem vēsturiskā procesa un valodas, literatūras un kultūras attīstības aspektiem, kas saistīti ar Latgales novada robežsituāciju. Rīgas Latviešu biedrībā kongresa darbs notiek 12 sekcijās. Pavisam pieteikušies 235 referenti, arī ārzemju speciālisti, kas pēta Letonikas tematiku. Šodien Līgo zālē notiek Krišjāņa Barona dzimšanas dienas tradicionālā konference “Latvijas novadi: tradīcijas, teksti, identitātes”.
Sveicot Latvijas akadēmisko saimi pirmajā kongresā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Letoniku salīdzināja ar upi, ko baro daudzas straumes, no kurām daudzas nāk no tālas pagātnes. Kā starpdisciplināra zinātnes nozare tā aicināta koordinēt un integrēt pētījumus dažādās jomās ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē. Jo Latvijas kultūra un latviešu valoda, būdama “mūsu elpa un dvēsele”, ir bagātība, kas nepieder tikai mums vien. Tāpat kā tas ir ar Baltijas tautu Dziesmusvētku tradīciju, ko UNESCO atzinusi par pasaules nemateriālās kultūras šedevru. (Valsts prezidentes runas teksts publicēts “LV” A13.lpp.).
Letonikas tematikas nozīmību savā apsveikuma telegrammā kongresam apliecinājis arī Eiropas komisārs zinātnes jautājumos Janežs Potočniks (Janez Potočnik). Vēlot veiksmi kongresa darbā, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis zinātniekus mudināja čaklāk pārvērst savus pētījumus rakstītos darbos un rakstīt visās sev pieejamās valodās, lai par tiem uzzinātu visā pasaulē. Pašlaik internetā par pētījumiem Letonikā ir 1000 šķirkļu latviešu valodā un diemžēl tikai 32 šķirkļi angļu valodā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks izcēla Letonikas emocionālo raksturu. Jo cilvēks aug, top par personību, apzinās savu identitāti, apgūstot un iemīlot savu valodu, izzinot savas zemes vēsturi un kultūru. Īpaši uzsverot principu “vienoti dažādībā”, arī Eiropas Savienība aicina izvērst nacionālo vērtību pētniecību, stiprināt tautu kultūras kopības apziņu un kultūras sakaru nepieciešamību.
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks atzīmēja, ka Letonikas spēks ir tās īpašā garīgā saite ar katru latvieti, katru Latvijas iedzīvotāju. Šīs garīgās saites stiprināšanu arī Rīgas Latviešu biedrība uzskata par savu svarīgāko uzdevumu, tāpēc par vērienīgiem kultūras svētkiem kļuvuši tradicionālie sarīkojumi “Gaismu sauca”. Tāds notiks arī šajā svētdienā, 30.oktobrī. Tas veltīts Krišjāņa Barona 170.dzimšanas dienai un tieši sasaucas ar Letonikas tematiku.
Ar referātu par Latvijas valodas politiku Eiropas Savienības kontekstā kongresa zinātnisko daļu ievadīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Profesors Jānis Stradiņš runāja par letonistiku Latvijas, Baltijas un Eiropas kontekstā. Filozofe Maija Kūle atgādināja par humanitārajām zinātnēm kā kultūras pamatu Latvijā un Eiropas Savienībā. Jurists Tālavs Jundzis referēja par Latvijas neatkarības atjaunošanas nevardarbīgo ceļu un šīs pieredzes starptautisko politisko nozīmi.
Šie akadēmiskie ziņojumi deva kongresam teorētiski dziļu un reizē emocionālu ievirzi, noskaņojot referentus un klausītājus produktīvam darbam.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv