Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.359
Rīgā 2000.gada 18.oktobrī (prot. Nr.49, 13.§)
Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošajām infekcijas slimībām
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
14.panta pirmās daļas 5.punktu un 35.pantu
1. Šie noteikumi nosaka infekcijas slimības, ar kurām saslimušās vai inficējušās personas un personas, par kurām ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka tās inficējušās ar šādu infekcijas slimību (turpmāk – infekciozās personas), nedrīkst tikt nodarbinātas darbos (arī atrasties mācību praksē), kuru veikšanas laikā ir risks inficēt citas personas, kā arī veicamos pretepidēmijas pasākumus.
2. Uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), iestādēs un organizācijās, kas iesaistītas pārtikas apritē, nedrīkst nodarbināt personas, kuras inficējušās ar šādām infekcijas slimībām:
2.1. A un E hepatīts;
2.2. infekciozas akūtas zarnu slimības ar noteiktu vai nenoteiktu etioloģiju;
2.3. enterobioze un himenolepidoze;
2.4. paratīfs, salmoneloze, šigeloze, vēdertīfs vai to izraisītāju nēsāšana;
2.5. bakterioloģiski vai histoloģiski apstiprināta plaušu tuberkuloze, kā arī ārpusplaušu tuberkuloze ar fistulām vai mikobaktēriju izdalīšanu ar urīnu;
2.6. jebkuras ādas un gļotādas slimības ar sastrutojumiem, pustulām, čūlām, fistulām atklātās ķermeņa daļās, to skaitā folikulīts, furunkuls, karbunkuls, ādas un zemādas panarīcijs, paronihija, abscess, strutains konjunktivīts;
2.7. difterija vai difterijas izraisītāja nēsāšana.
3. Uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), iestādēs un organizācijās, kuru darbības veids ir pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, pirtīs, solārijos, peldbaseinos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, veļas mazgātavās, ķīmiskajās tīrītavās, kā arī pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos nedrīkst nodarbināt personas, kuras inficējušās ar šādām infekcijas slimībām:
3.1. bakterioloģiski vai histoloģiski apstiprināta plaušu tuberkuloze, kā arī ārpusplaušu tuberkuloze ar fistulām vai mikobaktēriju izdalīšanu ar urīnu;
3.2. lipīgas ādas parazitārās un sēnīšu slimības, to skaitā mikrosporija, trihofītija, kašķis;
3.3. difterija vai difterijas izraisītāja nēsāšana.
4. Ārstniecības iestādēs nedrīkst nodarbināt personas, kuras inficējušās ar šādām infekcijas slimībām:
4.1. A un E hepatīts un infekciozas akūtas zarnu slimības ar noteiktu vai nenoteiktu etioloģiju;
4.2. bakterioloģiski vai histoloģiski apstiprināta plaušu tuberkuloze, kā arī ārpusplaušu tuberkuloze ar fistulām vai mikobaktēriju izdalīšanu ar urīnu;
4.3. sifiliss lipīgajā periodā (personām, kuras aprūpē zīdaiņus un pirmsskolas vecuma bērnus);
4.4. lipīgas ādas parazitārās un sēnīšu slimības, to skaitā mikrosporija, trihofītija, kašķis;
4.5. jebkuras ādas un gļotādas slimības ar sastrutojumiem, pustulām, čūlām, fistulām atklātās ķermeņa daļās, to skaitā folikulīts, furunkuls, karbunkuls, ādas un zemādas panarīcijs, paronihija, abscess, ārējās auss iekaisums, strutains konjunktivīts (personām, kuras veic invazīvas manipulācijas, kā arī strādā ārstniecības iestāžu ķirurģijas nodaļās (kabinetos), intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļās, dzemdību namos (nodaļās) un jaundzimušo nodaļās);
4.6. herpesvīrusu infekcija izsitumu periodā (personām, kuras aprūpē jaundzimušos, zīdaiņus, bērnus ar ekzēmu vai apdegumiem un pacientus ar imūndeficītu);
4.7. patogēnā stafilokoka epidēmiskā celma nēsāšana (personām, kuras veic ķirurģiskas procedūras, kā arī strādā ārstniecības iestāžu ķirurģijas nodaļās, intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļās, dzemdību namos (nodaļās) un jaundzimušo nodaļās, ja reģistrēta ārstniecības iestādē iegūta patogēnā stafilokoka attiecīgā celma izraisīta pacientu grupveida (divi gadījumi un vairāk) saslimšana);
4.8. B vai C hepatīta vīrusa nēsāšana (ārstniecības personām, kuras veic invazīvas manipulācijas, ja šī ārstniecības persona inficējusi citu personu profesionālās darbības laikā un tas ir pierādīts epidemioloģiskajā izmeklēšanā un tiesā);
4.9. difterija vai difterijas izraisītāja nēsāšana.
5. Vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs un bērnu nometnēs nedrīkst nodarbināt personas, kuras inficējušās ar šādām infekcijas slimībām:
5.1. A un E hepatīts un infekciozas akūtas zarnu slimības ar noteiktu vai nenoteiktu etioloģiju;
5.2. bakterioloģiski vai histoloģiski apstiprināta plaušu tuberkuloze, kā arī ārpusplaušu tuberkuloze ar fistulām vai mikobaktēriju izdalīšanu ar urīnu;
5.3. sifiliss lipīgajā periodā (personām, kuras aprūpē zīdaiņus un pirmsskolas vecuma bērnus);
5.4. lipīgas ādas parazitārās un sēnīšu slimības, to skaitā mikrosporija, trihofītija, kašķis;
5.5. difterija vai difterijas izraisītāja nēsāšana.
6. Ja personai radušās pamatotas aizdomas, ka tā saslimusi ar kādu no šajos noteikumos minētajām infekcijas slimībām (piemēram, tai ir kāds slimības simptoms no personas medicīniskajā grāmatiņā norādītā slimību simptomu kompleksa), kuras dēļ nosakāmi profesionālās darbības ierobežojumi, persona nekavējoties ziņo par to darba devējam un griežas pie primārās veselības aprūpes ārsta.
7. Ārstniecības personas pienākums ir informēt infekciozo personu par profesionālās darbības ierobežojumiem un izdarīt ierakstu medicīniskajā dokumentācijā. Infekciozās personas pienākums ir nekavējoties informēt darba devēju par profesionālās darbības ierobežojumiem.
8. Darba devējs nedrīkst nodarbināt infekciozo personu darbos, kuru veikšanas laikā ir risks inficēt citas personas.
9. Ja pacients vairs nerada inficēšanās risku, ārstniecības persona nekavējoties izdara attiecīgu ierakstu medicīniskajā dokumentācijā un informē pacientu par to, ka viņam vairs nav profesionālās darbības ierobežojumu.
10. Ja radies strīds vai neskaidrības, jautājumu par profesionālās darbības ierobežojumu noteikšanu vai atcelšanu izlemj ārstniecības persona, pieaicinot infekcionistu un epidemiologu.
11. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Labklājības ministrs A.Požarnovs