Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”

Izdarīt likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 2.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) trešā persona—hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām.”

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4. pants. (1) HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.

(2) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.

(3) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.

(4) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita.

(5) Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.

(6) Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus.”

3. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8. pants. (1) HES valdītājam ir aizliegts ekspluatēt HES, ja nav saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumiem fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi.

(2) Ja HES valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Valsts būvinspekciju un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, iesniedzot saskaņošanai grozījumus drošuma programmā, kā arī plānu pasākumiem, kuri tiks veikti pēc HES ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumi fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējums videi.

(3) Elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo HES valdītāju no drošuma programmas pildīšanas.”

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 13.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 26.oktobrī.