Par iekšējo tirgu un Eiropas sociālo modeli – saistībā ar “Laval un partneri” lietu

Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisāra Čārlija Makkrīvija oktobra sākumā izteiktais atbalsts Latvijas būvfirmai “Laval un partneri” izraisīja asu reakciju Zviedrijā. Zviedrijas valdība komisāra izteikumos saskatīja uzbrukumu savas valsts sociālajam modelim. Iepriekšējā plenārsesijā deputāti nolēma uz Parlamentu uzaicināt Čārliju Makkrīviju un Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu paskaidrot komisāra izteikumus.
“Laval” lieta ir ļoti sarežģīta, ne velti Zviedrijas Darba tiesa to iesniegusi izskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā, 25.oktobrī Eiropas Parlamentā ievadot debates par latviešu būvfirmas “Laval” un Zviedrijas arodbiedrību strīdu, atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M. Barrozu. Viņu un iekšējā tirgus komisāru Čārliju Makkrīviju Parlaments uz debatēm uzaicināja saistībā ar Č.Makkrīvija nesenajiem izteikumiem Zviedrijā, solot atbalstu firmai “Laval un partneri”. “Pirmkārt, mums ir jāgaida Eiropas Kopienu tiesas nolēmums,” uzsvēra Ž.M.Barrozu. Pēc tam, kad tiesa būs Komisijai pārsūtījusi no zviedru tiesas saņemto pieprasījumu, tā rūpīgi sagatavos savu viedokli.
Ž.Barrozu tic, “ka ir iespējams samierināt četras iekšējā tirgus pamatbrīvības ar dalībvalstu dažādajiem sociālajiem modeļiem”. Komisijas pienākums šajā procesā ir “veicināt Eiropā labklājības sadalījumu, nevis radīt mākslīgas robežas”.
Turklāt debates, ko izraisījusi “Laval” lieta, nav tikai “juridiskas interpretācijas jautājums” bet jautājums par lietas būtību: par vai pret tādu vienotību paplašinātā ES, kura izlīdzinātu nevienlīdzības starp 25 dalībvalstīm? Par vai pret nodarbināto brīvu kustību, pilnībā ievērojot dalībvalstu iekšējos likumus un sociālās sistēmas?
Uzsverot, ka Eiropas Komisija juridiski sarežģītajā “Laval” lietā savu viedokli vēl nav sniegusi, Eiropas komisārs iekšējā tirgus lietās Č.Makkrīvijs izklāstīja “Laval” strīda būtību. Jautājumi, uz ko jāatbild Kopienu tiesai: vai Zviedrijas kategoriskā prasība Latvijas būvfirmai slēgt kolektīvo līgumu ar zviedru arodbiedrību atbilst: iekšējā tirgus noteikumiem, direktīvai par darba ņēmēju norīkošanu darbā un diskriminācijas aizliegumam saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
Č.Makkrīvijs atgādināja, ka vienmēr ir atbalstījis kolektīvos darba līgumus, arī savā valstī Īrijā, būdams finanšu ministrs. Savukārt Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā un bez diskriminācijas ievērotu gan ES tiesību aktus sociālajā jomā, gan iekšējā tirgus noteikumus: “Komisijai ir jābūt godīgai, pildot savus pienākumus.” Atbildot uz dažu deputātu izteikto aizvainojumu saistībā ar komisāra izteikumiem Zviedrijā, komisārs teica: “Es aizstāvēšu līgumā noteiktās tiesības. Taču, ja Parlamenta deputāti sagaida, ka klusi sēdēšu malā un izvairīšos aizvainot dažas dalībvalstis un dažus EP deputātus, viņiem nāksies vilties.” Komisārs arī uzsvēra, ka “Laval” strīdā Latvijas un Zviedrijas arodbiedrības ir pilnīgi vienlīdzīgas.
Hanss Gerts Peterings (Vācija), uzstājoties Eiropas Tautas partijas grupas vārdā, atbalstīja Č.Makkrīviju, kas “Laval” lietā “parādījis sevi kā likuma sargu”. Viņš uzsvēra, ka, paužot sašutumu par Makkrīvija izteikto atbalstu latviešu būvfirmai un draudot bloķēt pakalpojumu direktīvas pieņemšanu, “Zviedrijas valdība grib novērst uzmanību no savas neizdarības” iekšējā tirgus attīstībā, un atzīmēja, ka “visiem ir vienādas tiesības izmantot brīvības, ko piedāvā ES”.
Eiropas Sociāldemokrātu partija, kuras vārdā runāja Martins Šulcs (Vācija), uzsvēra, ka PSE grupa prasa saglabāt jau esošos sociālos standartus ES. “Makkrīvija kungs,” Šulcs teica, “Jūs klausoties, man šķiet — Eiropa vēlas nodrošināt viszemākos standartus. Bet mūsu mērķis nav nolīdzināt algas Eiropā pēc zemākajiem standartiem.” Pola Nīrupa Rasmusena (Dānija) vārdā viņš jautāja EK priekšsēdētājam, vai Komisija uzskata, ka arodbiedrībām ir tiesības uz streikiem un citiem protesta veidiem. Vai Ziemeļvalstu ietais ceļš ir apvienojams ar iekšējā tirgus likumiem? Ž.M.Barrozu uz abiem jautājumiem atbildēja apstiprinoši. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāda ir Komisijas nostāja tiesā iesniegtajā lietā, viņš teica: “Vispirms jāsagaida Kopienu tiesas nolēmums. Attiecībā uz lietas saturu – mēs nekad neuzbruksim Skandināvijas sociālajam modelim, bet neierobežoti ievērosim savus līgumus. Mūsu uzdevums ir būt par likumu sargu.”
Grehems Vatsons (Lielbritānija), uzstājoties liberāļu grupas vārdā, atzīmēja, ka viedoklis “Laval” lietā ir atkarīgs no tā, “kādu vēlamies redzēt Eiropu: tādu, kas būs dinamiska un varēs aizsargāt savus iedzīvotājus un darba spēku, vai tādu, kas balstīsies uz pagātnes slogu?” Viņaprāt, tie, kas uzaicināja Makkrīviju un Barrozu uz Eiropas Parlamentu, “iespējams, grib dabūt sev balsis tuvākajās Zviedrijas vēlēšanās”. Viņš uzsvēra, ka, piemērojot Zviedrijas protekcionistisko attieksmi, ES nevarēšot konkurēt ar Indiju un Ķīnu.
Karls Šlīters (Zviedrija) Č.Makkrīvijam pārmeta uzbrukumu Zviedrijas darba tirgus pamatprincipam, vēloties visai Eiropai piemērot modeli vienu, proti, īru, kādreizējo modeli: “Jūs domājat, ka tas, kas darbojas vienā valstī kādu laiku, darbosies visur un vienmēr.” Bet Zviedrijas sociālais modelis ir ļoti veiksmīgs, viņš piebilda.
Fransiss Vērss (Francija), atbalstot Sociāldemokrātu grupu, uzsvēra, ka ES nevar būt pieņemams sociālais dempings. Arī uz Latvijas būvfirmu “Laval un partneri” attiecas ES noteikumi par savstarpēju atzīšanu. Atbalstot, “Laval”, komisārs Makkrīvijs esot nepareizi interpretējis ES tiesību aktus.
Jenss Pēters Bonde (Dānija) aicināja Komisiju respektēt Skandināvijas valstu sociālo modeli, nevis priekšlaikus “Laval” lietā aizstāvēt Latviju.
Braiens Krovlijs (Īrija) nožēloja, ka “vēloties aizsargāt novecojušas sistēmas” un “personiski uzbrūkot Komisijas pārstāvjiem”, vairāki deputāti populistiskā veidā meklē sev atbalstu.
Roberts Zīle debatēs izteica pārsteigumu, ka “Parlaments aizņem savu, Komisijas prezidenta un komisāra Makkrīvija laiku, lai nodarbotos ar politisku demagoģiju”. (skat. zemāk)

Eiropas Parlamenta preses dienests