Par Ministru prezidenta vizīti Islandē

Pirmdienas, 24.oktobra, vakarā Islandē notika tradicionālā Baltijas valstu un Eiropas Savienības (ES) Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās pirms neformālās Eiropadomes sēdes šā gada oktobrī Londonā.
Pirmo reizi šā formāta sēdi vadīja Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Sanāksmē piedalījās Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens, Somijas premjerministrs Mati Vanhanens, Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks.
Astoņu reģiona valstu valdību vadītāju diskusiju galvenais jautājums bija Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās telpas (EET) līdzšinējā un turpmākā paplašināšanās.
Aigars Kalvītis izteica pateicību Norvēģijas un Islandes valdībām par to piešķirto finansiālo atbalstu EET ietvaros Latvijai un citām jaunajām ES dalībvalstīm.
Tikšanās laikā pārrunātas reģiona attiecības ar Krieviju un ES jaunajiem kaimiņiem. Uzmanības lokā bija jautājums par Latvijas un Igaunijas robežlīgumu ar Krieviju parakstīšanu un tālāku virzību uz ratifikāciju. Premjerministri pauda nepārprotamu atbalstu Latvijas un Igaunijas pozīcijai, uzsverot, ka gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu divpusējās attiecībās ar Krieviju, gan ES un Krievijas attiecībās šis jautājums ir regulāri jāaktualizē.
Premjeri vienprātīgi atzīmēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tikšanos nozīmi sešu un astoņu valstu formātā. Šādas tikšanās dod iespēju saskaņot viedokļus, apmainīties ar domām, un, kaut gan ne vienmēr ir iespējams panākt vienotu pozīciju.
Sešu ES dalībvalstu valdību vadītāji vienojās par kopēju nostāju pirms Eiropadomes sēdes un pauda cerību, ka neformālā ES valstu un valdību vadītāju tikšanās uzlabos kopējo politisko gaisotni ES, veicinās konstruktīvu sadarbību starp dalībvalstīm un radīs labus priekšnosacījumus, lai valstis šā gada decembrī spētu vienoties par ES Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.
Reģiona valstis ir vienisprātis, ka ES ir jādod lielāks ieguldījums, īstenojot atvērtāku un dinamiskāku pieeju globalizācijai. Valdību valdītāji vienprātīgi atzina, ka globalizācija nav jāuztver kā drauds, bet gan kā izaicinājums, kas var dot jaunu pieredzi un veicināt brīvu ES iekšējo tirgu. Tā var sekmēt vienošanos par plašāku konkurenci ne tikai ES, bet arī ārpus tās robežām.
Premjerministri pauda vienotu nostāju attiecībā uz ES sociālo modeli, uzsverot, ka nepastāv pretrunas starp dažādiem modeļiem, katrs no tiem ir radīts konkrētai valstij, un visas ES dalībvalstis var no tiem daudz iegūt un mācīties. Dažādu ES valstu sociālo modeļu pretstatījums ir mākslīgs dalījums.
Premjeri akcentēja nacionālo atbildību par valstu ekonomiskajām un sociālajām reformām. Katrai valstij ir jādomā, kā visefektīvāk īstenot ekonomiskās un sociālās reformas. Dalībvalstīm ir jāmeklē risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Tika atzīmēts, ka ir iespējas vairāk darīt ES līmenī un ir jākoncentrējas uz zinātni un attīstību. Svarīgi ir pabeigt iekšējā tirgus izveidi un modernizēt ES budžeta veidošanas principus.
Tikšanās laikā pārrunāta nepieciešamība ES vienoties par kopēju enerģētikas politiku.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments