Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks pirms festivāla “Pārsteidzošā Latvija” preses konferencē Rīgā 25.oktobrī:

Kolēģi ministri, žurnālisti, dāmas un kungi!
Man kā diplomētam politologam, izdzirdot vārdu Francija, pirmām kārtām prātā nāk nevis franču sievietes vai dienvidu klimats, bet gan franču revolūcija.
Tā bija ne tikai cīņa par brīvību, vienlīdzību un brālību – par apgaismības teorētiķu formulētajām vērtībām.
Revolūcijā, man šķiet, izpaudās franču tautas pati būtība, proti, rezistence jeb pretošanās, mūžīgi urdošs nepakļaušanās gars, kas liek frančiem ar aizdomām un zināmu nepatiku skatīties uz visu svešo un jauno. Un arī veco.
Ar to es gribu teikt, ka mūsu festivālam “Pārsteidzošā Latvija” ir grūts uzdevums. Ieinteresēt atturīgos un nedaudz augstprātīgos frančus – tas nav viegli.
Tādēļ mani patīkami pārsteidz gan lielā franču žurnālistu interese par Latviju, gan mūsu festivāla ļoti plašā programma, kurā, atgādināšu, ir vairāk nekā simts dažādu pasākumu.
Tas viss nāk ļoti laikā, jo šķiet, ka no Eiropas Savienības lielvarām – Vācijas, Lielbritānijas un Francijas – tieši pēdējā par Latviju ir zināms vismazāk.
Lai gan mūsu sadarbībai ar Franciju ir laba vēsture, es atgādināšu dažus faktus.
Pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918.gadā, pateicoties Francijas iesaistei, sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921.gadā Latvijas valsts tika atzīta de iure.
Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jau 1991.gadā Latviju apmeklēja Francijas ārlietu ministrs Rolāns Dimā, savukārt 1992.gadā Francijas prezidents Fransuā Miterāns ieradās Latvijā valstsvizītē.
Arī tagadējais Francijas prezidents Žaks Širaks Latvijā bija 2001. gadā. Savukārt Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau četras reizes ir bijusi Francijā, un arī festivāla ietvaros notiks Latvijas Valsts prezidentes oficiālā vizīte Francijā.
Zīmīgi, ka festivāla atklāšanas preses konference Parīzē notika franču ārlietu resora Pulksteņu zālē – tajā pašā, kur 1950. gadā dzima apvienotās Eiropas ideja. Lai gan festivāla programmā ir atraktīvi reprezentācijas, ekonomiskie un kultūras pasākumi, ir jāuzsver, ka festivāls “Pārsteidzošā Latvija” ir ārpolitisks notikums.
Tas iezīmē novatorisku pieeju savas valsts reprezentēšanai un, protams, – runāsim atklāti – ir bijis iespējams, pateicoties abu valstu prezidentu labajām attiecībām.
Mūsu pienākums un uzdevums bija rīkot šo festivālu kaut vai tāpēc, ka – kā atzīmējis Voltērs – ikviens cilvēks ir vainīgs par to, ka viņš nav izdarījis labu, ja viņam ir bijusi tāda iespēja.
Mums ir šāda iespēja, un mēs to izmantojam.
Tādēļ man ir prieks, ka festivāls organizēts, strādājot plecu pie pleca Latvijas un Francijas pusei, un mūsu sadarbību patiešām varētu raksturot ar franču revolūcijas trīs pazīstamajiem saukļiem.
Ja jau Širaka kungs nespēja pretoties Vīķes-Freibergas kundzes valdzinājumam un skūpstīja viņas roku Elizejas pils pakājē, kā mēs labi atceramies no televīzijas kadriem, tad es esmu pārliecināts, ka arī franču tauta nebūs rezistenta un nepretosies “Pārsteidzošās Latvijas” valdzinājumam.
To es arī mums visiem novēlu! Pateicos visiem organizatoriem un festivāla labvēļiem!