Vidējais statistiskais vīrietis Latvijā

Šā gada sākumā gandrīz trešdaļa (32%) pilngadīgo vīriešu bija neprecējušies, vairāk nekā puse (53%) – precējušies, aptuveni katrs devītais (11,8%) – šķīries, bet 3,2% – atraitņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apskats par Latvijas vīriešiem demogrāfiskā skatījumā.

Līgavaiņi briedumā

Arvien mazāk vīriešu precas agrā jaunībā. Piemēram, pērn no visiem precētajiem tikai 1,2% bija vecumā līdz 19 gadiem. Salīdzināju mam – 2000.gadā viņu bija divas reizes vairāk, bet 1990.gadā – 7,5%.
Statistiķi norāda, ka laulībā stājušos vīriešu vecums pakāpeniski pieaug. Pirms piecpadsmit gadiem vīrieši pirmajā laulībā stājās 24,5 gadu vecumā, bet pērn vidējais statistiskais līgavainis Latvijā bija sasniedzis 27,8 gadus. Kopumā vīriešu vidējais precību vecums aizvadītajā gadā bija 32,1 gads, bet pirms piecpadsmit gadiem – 28,9.

Puišu vairāk Latgalē

Kopš 1990.gada vīriešu, tāpat kā visu Latvijas iedzīvotāju, skaits turpina samazināties. Tas sarucis par 14,3%.
Gados jaunāko stiprā dzimuma pārstāvju ir vairāk nekā sieviešu, proti, vīriešu vecumā līdz 32 gadiem skaits pārsniedz sieviešu skaitu. Turpretī gados vecāku cilvēku vidū šī tendence ir pretēja.
Vīriešu vecumsastāvs dažādos valsts reģionos ir atšķirīgs. Piemēram, relatīvi vairāk zēnu vecumā līdz 14 gadiem ir Latgalē (19,1%), Vidzemē (17,9%) un Kurzemē (17,5%). Visvairāk jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir Vidzemē un Latgalē, bet vīriešu vecumā virs 60 gadiem – Rīgā un Pierīgā.

Dzīvos ilgāk

Latvijā nedaudz pieaudzis paredzamais mūža ilgums. Pērn dzimušajiem vīriešiem tas ir 67,1 gads (iepriekšējā gadā 65,9). CSP aprēķini liecina, ka, piemēram, vīriešiem, kuri aizvadītajā gadā bija sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais paredzamais turpmākās dzīves ilgums ir 12,9 gadi, bet sievietēm tajā pašā vecumā – 17,8 gadi. Dati norāda, ka vīriešu paredzamais mūža ilgums pieaug straujāk nekā sieviešu. CSP pieļauj, ka to var skaidrot ar zīdaiņu mirstības samazinājumu un gados jaunu vīriešu mirstības nelielu samazinājumu.

“LV” informācija