Ārzemju presē

Krievu “Vremja”: Latvijā iededzies politisks skandāls, kurā galvenā persona ir Boriss Berezovskis. Neoficiālā versija par iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona atkāpšanās iemesliem norādot uz Borisu Berezovski, proti, ministrs atkāpies tāpēc, ka nav gribējis izpildīt Nacionālās drošības padomes lēmumu par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā. Jēkabsons pēc atkāpšanās paziņojis, ka šis lēmums esot liels reveranss Krievijai un spēcīgi esot jūtams kaimiņvalsts specdienestu spiediens. To eksministrs uzskata par galveno iemeslu Berezovska pasludināšanai par persona non grata. Rakstā runāts arī par slepenas informācijas noplūdes varbūtību tūlīt pēc Nacionālās drošības padomes sēdes.

•

ASV “The New York Times” raksta, ka NATO valstu aizsardzības ministri sanāksmē Viļņā apsprieda arī Ukrainas militāro reformu plānus, kuru mērķis ir valsts bruņotos spēkus pārveidot atbilstoši NATO prasībām. Sanāksmē Ukrainas aizsardzības ministrs Anatolijs Gricenko pauda pārliecību, ka Krievija nepretosies viņa valsts līdzdalībai NATO. Grūtāk būšot pārliecināt Ukrainas iedzīvotājus, kuri daudzus gadus esot bijuši pakļauti pret NATO naidīgi noskaņotajai padomju propagandai. Tomēr ir iespējams, ka Maskava pret Ukrainas līdzdalību NATO attieksies daudz negatīvāk nekā pret Baltijas valstu uzņemšanu aliansē. Kā slāvu nācijai tai ar Krieviju ir dziļas vēsturiskās un reliģiskās saites.

•

ASV “The International Herald Tribune”: Pēc dažu analītiķu domām, Polijas prezidenta vēlēšanu rezultāti atspoguļoja Poliju kā ļoti sašķeltu – ģeogrāfiski starp austrumiem un rietumiem, ekonomiski starp tiem, kas ir ieguvēji, un tiem, kas ir zaudētāji no pēdējo 15 gadu reformām, un sociāli starp tiem, kas pelnījuši, un tiem, kas cietuši korupcijas dēļ. Dažas stundas pēc tam, kad kļuva skaidra Leha Kačiņska uzvara, viņš saviem atbalstītājiem solīja poļus apvienot. Taču, ja Kačiņskis cer panākt nacionālo vienotību un realizēt stingrāku ārpolitiku attiecībās ar ES un kaimiņvalstīm, vēlēšanu rezultāti, pēc analītiķu domām, liecina gluži ko citu.

•

Austrijas “Salzburger Nachrichten”: Dažās Eiropas valstīs politika jau sen nav orientēta uz sociālo solidaritāti, ar kuru kādreiz lepojās Eiropa un daļēji var lepoties arī šodien. Dažās valstīs tas ir ļoti skaidri redzams, piemēram, Latvijā. Eiropa vairs nezina, cik lielā mērā tā var atļauties būt sociāla un vai to vajadzētu. Lielbritānijas premjera Blēra mēģinājums Eiropas sociālo modeli iekļaut ES augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā liecina par bezpalīdzību un apjukumu, kāds valda šajā jautājumā. Amerikāņu modelis biedē valstu vairākumu, bet arī veco Eiropas modeli saglabāt nav iespējams. Taču kaut kas vidējs starp abiem vēl nav izmēģināts. Pārāk liels atbalsts vājina iedzīvotāju pašiniciatīvu, bet tā Eiropai ir nepieciešama. Ideāla kombinācija būtu sociālā drošība, pastāvot pilnīgai mobilitātei. Vienīgi pagaidām nav atrasta recepte tās īstenošanai.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem