Kā latu nomainīs eiro
Jautājumi un atbildes
XIX.
Nobeigums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005., 27.09.2005., 04.10.2005., 11.10.2005., 12.10.2005.
Jautājums: Vai eiro apgrozības izraisītā
inflācija nesatricināja EMS pamatus?
Atbilde: Nevar noliegt, ka vairumā eirozonas valstu
pēdējos gados inflācija pastiprinājās. Atkārtoti jānorāda
ekonomikas teorijas atziņa, ka jāatšķir pieprasījuma inflācija un
izmaksu inflācija. Neviens eksperts nav pierādījis, ka ECB ir
pārmērīgi emitējusi eiro un tādējādi izraisījusi pieprasījuma
inflāciju. Speciāli jāpasvītro, ka emisijas jomā ECB sekmīgi
tikusi galā ar saviem atbildīgiem pienākumiem visās 12 valstīs.
Izplatītais viedoklis par eiro kā inflācijas motoru ir aplams
pašā saknē. Inflācija eirozonas valstīs ir izmaksu inflācija, un
attēlot eiro kā šīs inflācijas grēkāzi būtu ekonomiskais
analfabētisms. Tā nevar nopietni apgalvot, ka eiro ir atbildīgs
par naftas cenu augstlēkšanas rekordiem pasaules tirgū.
Saturīga informācija ir pārstāvēta tabulā. Tabula liecina:
pirmkārt, patēriņa cenu pieaugums dažādās valstīs ir visai
atšķirīgs; tas liecina, ka katrai valstij ir savi īpaši cenu
izaugsmes cēloņi; otrkārt, visstraujāk cenas pieaugušas Spānijā,
Īrijā, Portugālē, vislēnāk – Beļģijā, Austrijā un Vācijā, kas
ļauj apgalvot, ka iezīmējusies patēriņa cenu izlīdzināšanas
tendence; treškārt, Spānijai ir visaugstākais darba apmaksas
pieauguma rādītājs. Vācijā – viszemākais, kas nozīmē, ka notiek
ienākumu līmeņa tuvināšana; visumā šī tendence ir pietiekami
pretrunīga, jo septiņām valstīm vienības darba apmaksas temps
atpaliek no patēriņa cenu pieauguma tempa; ceturtkārt, cenu
konkurencē Vācijai ir nepārprotamas priekšrocības, jo septiņos
gados vienības darba apmaksa gandrīz neizmainījās. Jāpiekrīt
viedoklim, ka pašreizējā Eiropas integrācijas krīze ir nevis ES
politisko institūciju, bet gan politiskās vadības krīze, kas
neskāra Eiropas Monetāro savienību.
Georgs Lībermanis,
LU
Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks
Patēriņa cenu un vienības darba apmaksas pieaugums eirozonas valstīs
2005.gadā procentos pret 1998.gadu
Valsts |
Patēriņa |
Vienības darba apmaksas |
Spānija |
23,8 |
37,9 |
Īrija |
28,1 |
21,6 |
Portugāle |
27,2 |
20,9 |
Itālija |
17,2 |
19,0 |
Luksemburga |
16,6 |
17,2 |
Francija |
13,1 |
17,0 |
Nīderlande |
19,9 |
16,7 |
Somija |
12,4 |
14,3 |
Grieķija |
24,7 |
13,0 |
Beļģija |
14,0 |
10,8 |
Austrija |
12,5 |
9,5 |
Vācija |
9,7 |
0,1 |