• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā latu nomainīs eiro. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2005., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119828

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1905.gada revolūcija Latvijā

Vēl šajā numurā

26.10.2005., Nr. 170

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

XIX.

Nobeigums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005., 27.09.2005., 04.10.2005., 11.10.2005., 12.10.2005.

EIRAJAUTAJUMS.JPG (1768 bytes)Jautājums: Vai eiro apgrozības izraisītā inflācija nesatricināja EMS pamatus?
Atbilde: Nevar noliegt, ka vairumā eirozonas valstu pēdējos gados inflācija pastiprinājās. Atkārtoti jānorāda ekonomikas teorijas atziņa, ka jāatšķir pieprasījuma inflācija un izmaksu inflācija. Neviens eksperts nav pierādījis, ka ECB ir pārmērīgi emitējusi eiro un tādējādi izraisījusi pieprasījuma inflāciju. Speciāli jāpasvītro, ka emisijas jomā ECB sekmīgi tikusi galā ar saviem atbildīgiem pienākumiem visās 12 valstīs. Izplatītais viedoklis par eiro kā inflācijas motoru ir aplams pašā saknē. Inflācija eirozonas valstīs ir izmaksu inflācija, un attēlot eiro kā šīs inflācijas grēkāzi būtu ekonomiskais analfabētisms. Tā nevar nopietni apgalvot, ka eiro ir atbildīgs par naftas cenu augstlēkšanas rekordiem pasaules tirgū.
Saturīga informācija ir pārstāvēta tabulā. Tabula liecina: pirmkārt, patēriņa cenu pieaugums dažādās valstīs ir visai atšķirīgs; tas liecina, ka katrai valstij ir savi īpaši cenu izaugsmes cēloņi; otrkārt, visstraujāk cenas pieaugušas Spānijā, Īrijā, Portugālē, vislēnāk – Beļģijā, Austrijā un Vācijā, kas ļauj apgalvot, ka iezīmējusies patēriņa cenu izlīdzināšanas tendence; treškārt, Spānijai ir visaugstākais darba apmaksas pieauguma rādītājs. Vācijā – viszemākais, kas nozīmē, ka notiek ienākumu līmeņa tuvināšana; visumā šī tendence ir pietiekami pretrunīga, jo septiņām valstīm vienības darba apmaksas temps atpaliek no patēriņa cenu pieauguma tempa; ceturtkārt, cenu konkurencē Vācijai ir nepārprotamas priekšrocības, jo septiņos gados vienības darba apmaksa gandrīz neizmainījās. Jāpiekrīt viedoklim, ka pašreizējā Eiropas integrācijas krīze ir nevis ES politisko institūciju, bet gan politiskās vadības krīze, kas neskāra Eiropas Monetāro savienību.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Patēriņa cenu un vienības darba apmaksas pieaugums eirozonas valstīs

2005.gadā procentos pret 1998.gadu

Valsts

Patēriņa
cenas

Vienības darba apmaksas
pieaugums

Spānija

23,8

37,9

Īrija

28,1

21,6

Portugāle

27,2

20,9

Itālija

17,2

19,0

Luksemburga

16,6

17,2

Francija

13,1

17,0

Nīderlande

19,9

16,7

Somija

12,4

14,3

Grieķija

24,7

13,0

Beļģija

14,0

10,8

Austrija

12,5

9,5

Vācija

9,7

0,1

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!