Ministru kabineta rīkojums Nr.689

Rīgā 2005.gada 26.oktobrī (prot. Nr.60 27.§)

Par koncepciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.–2013.gadā

1.Atbalstīt koncepcijas par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.–2013.gadā (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2.Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Finanšu ministrijai:

3.1. sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādāt nacionālo stratēģisko ietvardokumentu un līdz 2005.gada 22.decembrim iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;

3.2. sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādāt operacionālās programmas un līdz 2006.gada 3.aprīlim iesniegt tās noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;

3.3.līdz 2005.gada 30.novembrim izveidot operacionālo programmu pagaidu uzraudzības komiteju;

3.4. konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādāt likumprojektu par struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;

3.5. konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādāt un līdz 2006.gada 1.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus Ministru kabineta noteikumu projektus:

3.5.1. par struktūrfondu un Kohēzijas fonda atklāta konkursa projekta veidlapu;

3.5.2.par struktūrfondu un Kohēzijas fonda nacionālās programmas sagatavošanu;

3.5.3.par pamatprasībām standartlīgumiem;

3.5.4.par struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības un izvērtēšanas pasākumiem;

3.5.5. par pamatprasībām izdevumu atbilstības pārbaudēm un pārbaudēm projektu īstenošanas vietās;

3.5.6.par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību;

3.5.7.par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus.

4.Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Valsts kancelejai, Veselības ministrijai un Vides ministrijai, konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādāt priekšlikumus par minēto institūciju pārziņā esošo operacionālo programmu prioritāšu vai pasākumu ieviešanas modeli, kā arī operacionālo programmu prioritāšu un pasākumu ieviešanas modeli un līdz 2006.gada 3.februārim informēt Finanšu ministriju.

5.Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Valsts kancelejai, Veselības ministrijai un Vides ministrijai, konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, līdz 2006.gada 30.novembrim izstrādāt struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības iekšējās procedūras.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

(Ministru kabineta

2005.gada 26.oktobra rīkojums Nr.689)

Koncepcijas par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.–2013.gadā
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Līdzekļus, kas Latvijai pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā 2004.–2006.gadam, varēs izmantot līdz 2008.gadam. Līdztekus šim plānošanas periodam norisinās darbs, sagatavojot nākamo plānošanas periodu, proti, tiek izstrādāta normatīvo aktu bāze finansējuma izmantošanai, noteikts izmantojamā finansējuma apjoms un prioritārās jomas.

Lai sagatavotos nākamā plānošanas perioda ieviešanai, arī Latvijai jāveic virkne pasākumu — jāizstrādā plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas pamato finansējuma apguvi.

Izstrādājamie Eiropas Savienības tiesību akti, kas nosaka vadības sistēmas pamatprincipus nākamajā plānošanas periodā, paredz iespēju veidot atšķirīgas plānošanas perioda ieviešanas sistēmas — šajā koncepcijā aplūkoto koncentrēto un dekoncentrēto plānošanas perioda ieviešanas modeli.

Nākamā plānošanas perioda finansējums būs pieejams Latvijai ar 2007.gada 1.janvāri, taču, pirms uzsākt tā izmantošanu, izstrādājami un apstiprināmi daudzi apjomīgi konceptuāli dokumenti, un šis darbs prasa vismaz 15 mēnešus. Tādēļ Finanšu ministrija, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi pašreizējā plānošanas perioda ietvaros pieejamo struktūrfondu apguvē, kā arī atbilstošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, piedāvā divus plānošanas perioda ieviešanas modeļus struktūrfondu finansējuma apguvei 2007.–2013.gadā. Modeļa izvēle ļaus uzsākt darbu pie plānošanas perioda ieviešanas dokumentu izstrādes, tādējādi dodot iespēju Latvijai izmantot nākamā plānošanas perioda finansējumu nekavējoties — tiklīdz tas kļūs pieejams.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

1.variants. Koncentrētais modelis

Koncentrētais plānošanas perioda ieviešanas modelis paredz esošās plānošanas perioda ieviešanas sistēmas pārmantojamību — par plānošanas perioda ieviešanu atbild viena valsts pārvaldes iestāde. Modeļa izvēles gadījumā minētā valsts pārvaldes iestāde izstrādās gan stratēģisko ietvardokumentu, gan arī būs atbildīga par normatīvo aktu un operacionālo programmu izstrādi, uzraudzības komitejas izveidi operacionālajām programmām un operacionālo programmu uzraudzību ar vienotas vadības informācijas sistēmas starpniecību. Tiek plānots, ka šajā plānošanas perioda ieviešanas modelī tiks izstrādātas trīs operacionālās programmas un vienota normatīvo aktu bāze, kas pamato minēto programmu ieviešanu.

2.variants. Dekoncentrētais modelis

Dekoncentrētais modelis paredz kompetences un atbildības sadalīšanu starp nozares ministrijām. Ja izvēlas minēto modeli, Finanšu ministrija — stratēģiskā ietvardokumenta izstrādi koordinējošā iestāde — izstrādā stratēģisko ietvardokumentu, savukārt operacionālās programmas un normatīvos aktus, kas pamato to ieviešanu, izstrādā atbilstošā operacionālās nozares vadošā iestāde. Tādējādi ir plānots, ka tiks izstrādātas septiņas operacionālās programmas, kā arī normatīvie akti, kas pamato katras programmas ieviešanu.

Koncepcijā ir izklāstītas abu minēto plānošanas perioda ieviešanas modeļu stiprās un vājās vietas, katram modelim norādītas atbildīgās institūcijas, kā arī laika grafiks sagatavošanas un plānošanas darbu veikšanai, lai laikus uzsāktu nākamajā plānošanas periodā pieejamā finansējuma apguvi.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš