Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Latvijas integrācijas eiroatlantiskajās struktūrās drošības aspekti

Runa 5. Stokholmas konferencē par Bal-tijas jūras reģiona drošību un sadarbību 2000. gada 19. oktobrī

Ekselences, dāmas un kungi!

Jūtos pagodināta, uzstājoties gadskārtējā Stokholmas konferencē par Baltijas jūras reģiona drošību un sadarbību, konferencē, kura pierādījusi savu īpašo lomu diskusiju veicināšanā sakarā ar Baltijas jūras reģiona attīstību. Īpaši jāuzsver šīs konferences nozīme Amerikas Savienoto Valstu iesaistē Baltijas jūras reģionā un transatlantisko saišu konsolidēšanā.

Manas uzstāšanās temats ir saistīts ar Latvijas integrācijas eiroatlantiskajās struktūrās drošības aspektiem un Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības nostiprināšanu. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvību, Baltijas jūras reģiona valstis ievērojami atšķiras ekonomiskās attīstības, ģeopolitisko saistību, aizsardzības iespēju un drošības alianšu ziņā.

Dažas Baltijas jūras reģiona valstis, kā Vācija un Dānija, ir plaukstošas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Citas labklājīgas reģiona valstis — Zviedrija un Somija — ir izvēlējušās pievienošanos ES, bet nevēlas iestāties NATO.

Kaimiņvalsts Norvēģija, kas gan nav gluži Baltijas jūras reģiona valsts, rīkojās pretēji, iestājoties NATO, bet ES — ne. Polija ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO locekli un ES kandidātvalsti.

Latvija, Lietuva un Igaunija pagaidām vēl nav šo organizāciju biedres, bet cer pievienoties gan ES, gan NATO, cik vien ātri iespējams. Arī Krievija, kurai ir vislielākās ekonomiskās grūtības, salīdzinot ar valstīm, kuras minēju, vēlas iestāties kā ES, tā arī NATO.

Patlaban Baltijas jūras reģionā kā uz dambretes galdiņa atrodas valstis ar dažādu attīstības pakāpi.

Es uzskatu, ka mums jāstrādā kopā, lai izveidotu vairāk integrētu reģionu ap Baltijas jūru, reģionu, ko veido valstis ar viegli salīdzināmu statusu, kurām ir līdzīgs pārvaldes veids un attīstības tempi.

Tas nenozīmē, ka visas Baltijas jūras reģiona valstis ir jāliek vienā veidnē vai Prokrusta gultā. Tām visām nav jābūt vienās un tajās pašās organizācijās. Tā, raugoties no drošības un aizsardzības viedokļa, Zviedrijas un Somijas neitralitāte ir tām izdevīga, jo ļauj šīm valstīm pašām veidot drošas aizsardzības sistēmas. Latvija, ņemot vērā tās pašreizējo ģeopolitisko stāvokli, nevar atļauties greznību būt par neitrālu valsti.

Šā iemesla dēļ, iestāšanos gan NATO, gan ES Latvija uzskata par savas ārējās un drošības politikas svarīgākajām prioritātēm. Latvijai un arī citām valstīm, kas bija nebrīvas, šie centieni nav atdalāmi un viens otru papildina. Visu kandidātvalstu pilnīga uzņemšana NATO un ES iezīmēs gadu simtiem ilgušās spēka un ietekmes sfēru politikas beigas. Tas būs signāls, ka pilnīgi likvidēta mākslīgā dalīšana, kas gadu desmitiem radīja draudus, ka Eiropā var izcelties ugunsgrēks ar vēl postošākām sekām nekā jelkad agrāk, un nopietni traucēja kontineta integrētu un harmonisku attīstību kopumā.

Šodien mēs, eiropieši, varam lepoties, ka esam panākuši visaptverošu mieru un stabilitāti kontinentā pēc nesaskaņu un pastāvīgu karu gadsimtiem. Eiropas sabiedrība ir panākusi saskaņu attiecībā uz to, kā jāpārvalda mūsu valstis, balstoties uz brīvā tirgus ekonomikas, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskuma principiem un demokrātiskām politiskajām institūcijām.

Šīs kopīgās vērtības un intereses ir stingrs pamats, lai veidotu jaunu drošu, stabilu un plaukstošu valstu saimi, kas galu galā aptvers Eiropas un Ziemeļamerikas kontinentu.

Lai sasniegtu šos fundamentālos drošības, stabilitātes un labklājības mērķus, aptuveni pirms pusgadsimta tika izveidota NATO alianse un Eiropas Savienība. Patlaban šīs organizācijas ir kļuvušas par dzīvotspējīgākajiem instrumentiem, lai sasniegtu ilgstošu mieru un uzplaukumu kontinentā.

Tā ir Latvijas un astoņu citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pārliecība, kas turpmāko NATO alianses paplašināšanos uzskata par savas drošības politikas galveno mērķi. Šī kopīgā pārliecība ir radījusi solidaritātes un sadarbības garu deviņu NATO kandidātvalstu starpā, kas maijā Viļņā nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka "ikvienas demokrātijas integrācija [NATO] būs ieguvums mums visiem".

Pirms dažām dienām aizsardzības ministru apspriedē Sofijā kandidātvalstis atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos iestāties NATO.

Šo deviņu valstu ārlietu ministru sanāksme nākamā gada maijā veicinās NATO kandidātvalstu attiecību nostiprināšanas praktisko aspektu.

Dāmas un kungi!

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis neuzlūko NATO paplašināšanu kā skriešanās sacīkstes vai spēli ar neizšķirtu rezultātu. Tās uzskata, ka, gatavojoties dalībai NATO un ES, to nacionālajās un reģionālajās interesēs ir sadarboties visās jomās un izvairīties no nevajadzīgas konkurences. Tās saprot, ka būs ieguvējas, ja atbalstīs viena otru, kā tas bija pirms gandrīz desmit gadiem, kad notika cildena un nevardarbīga cīņa par brīvību, kas vainagojās ar panākumiem.

Tajā pašā laikā ikviena valsts ir atbildīga, lai nodrošinātu dalības kritēriju izpildi attiecībā uz abām organizācijām. Katra valsts ir jāizvērtē atbilstoši tās sasniegumiem saskaņā ar objektīviem iestāšanās kritērijiem, kas ir skaidri definēti un visiem vienādi.

Latvija, protams, ir apņēmusies pielikt visas pūles, lai nodrošinātu nepārtrauktu virzību uz ātrāku iestāšanos.

Lai nodrošinātu pienācīgu Latvijas gatavību pilnīgai dalībai NATO, Latvijas valdība ir apņēmusies līdz 2003. gadam pakāpeniski paaugstināt valsts finansējumu aizsardzībai līdz 2% no nacionālā kopprodukta.

Latvija turpinās īstenot praktiskus pasākumus dalībai NATO, balstoties uz plānu, kas izstrādāts īpaši šim mērķim. Šis plāns ir svarīgs jauns elements ceļā uz mūsu valsts nākotnes dalību NATO organizācijā.

Šos pasākumus mēs veicam visai nopietni un priecājamies par mūsu sasniegumu un progresa augsto novērtējumu Briselē.

Vēsturiskajam Viseiropas integrācijas procesam, kas sākās ar Vācijas atkalapvienošanos, jāvainagojas ar atlikušo kandidātvalstu uzņemšanu NATO un ES. Latvija līdz ar pārējām astoņām NATO kandidātvalstīm ļoti gaida un intensīvi gatavojas NATO 2002. gada samitam.

Tomēr mūs bažīgus dara fakts, ka nopietna gatavošanās nākamajam NATO paplašināšanas solim, šķiet, nav izpelnījusies īpašu vietu NATO dalībvalstu darba kārtībā. Tāpēc es mudinu NATO dalībvalstis pildīt solījumu, kas tika dots Vašingtonas samitā — celt Eiropu, kas brīva no ideoloģiska un militāra dalījuma.

Dāmas un kungi!

Austrumvācijas uzņemšana NATO pirms desmit gadiem un Polijas, Ungārijas un Čehijas Republikas pievienošanās aliansei pagājušajā gadā ir atstājušas pozitīvu iespaidu uz visas Eiropas kopējo drošību, kā arī veicinājušas divpusējo attiecību sekmīgu attīstību reģiona valstu starpā.

Atlikušās NATO kandidātvalstis ar prieku secina, ka jauno dalībvalstu iesaistīšanās aliansē ir stiprinājusi stabilitāti Eiropā un devusi nozīmīgu ieguldījumu NATO militārā un politiskā spēka vairošanā.

Arī Latvijas un tās Baltijas kaimiņu uzņemšana NATO paplašinās Eiropas drošības telpu un būs ieguvums visai eiroatlantiskajai sabiedrībai.

Un galu galā arī Krievija būs ieguvēja, iemantojot stabilus, miermīlīgus un prognozējamus kaimiņus rietumos, līdzīgi kā tā jau ieguva, robežojoties ar Norvēģiju jau vairāku gadu desmitu garumā. Stabilitāte un prognozējamība paver jaunas iespējas pārrobežu sadarbībai, cīņai pret organizēto noziedzību, tirdzniecības un biznesa kontaktu attīstībai.

Mūsu austrumu kaimiņi būs tikai ieguvēji gan no miera un stabilitātes zonas izplešanās, gan no novecojušu aukstā kara stereotipu, aizspriedumu, aizdomu un baiļu izskaušanas.

Latvija kā Krievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta, lai Krievijā attīstītos demokrātija, darbotos tirgus ekonomika un tā būtu atvērta dialogam ar Rietumiem. Latvija var būt vērtīgs partneris šajā dialogā un ir gatava jebkurā brīdī tajā iesaistīties.

Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka Latvijas iedzīvotāji atbalsta Latvijas iestāšanos NATO un šis atbalsts kļūst arvien lielāks. 60 procenti Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijai jāiestājas NATO aliansē, un pieaug atbalsts arī to iedzīvotāju vidū, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda.

Neraugoties uz krievvalodīgajos masu saziņas līdzekļos plaši izvērsto kampaņu pret NATO, kas ietekmē Latvijas mazākumtautības, gandrīz puse no šiem iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijai jākļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Savas vizītes laikā Bosnijā pagājušajā gadā tiekoties ar Latvijas miera uzturēšanas spēkiem, es biju gandarīta, ka kāds jauns krievu izcelsmes virsnieks izteica tādu pašu apņēmību kā viņa kolēģi — aizsargāt mūsu kopējās vērtības un nodrošināt stabilu mieru Balkānos. Latvijas valdības piekoptā politika iedrošina visas etniskās, reliģiskās un nacionālās grupas aktīvi iesaistīties visos valsts dzīves aspektos.

Mēs lepojamies, ka mūsu sabiedrības integrācijas politika ir sekmīga un var kalpot kā paraugs citiem pasaules reģioniem.

Dāmas un kungi!

Ilgtermiņa stabilitātes, drošības un labklājības veidošana Eiropā nav iespējama bez Viduseiropas un Austrumeiropas demokrātiju pilnvērtīgas līdzdalības. Tās ieguldījušas milzīgu piepūli, lai stiprinātu saiknes ar saviem Rietumu kaimiņiem. Dažkārt šie centieni prasījuši lielus sociālos upurus, bet mēs to uztveram kā ieguldījumu mūsu kopējā nākotnē.

80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Latvija cīnījās pret represīvo režīmu, lai atgūtu savu neatkarību un atjaunotu demokrātisku valsts pārvaldi.

Pēdējās desmitgades laikā mēs esam smagi strādājuši, lai atjaunotu savu nāciju uz sabrukušās padomju impērijas drupām un integrētu dažādās mūsu sabiedrības grupas. Mēs esam nesuši ekonomiskos upurus un laiku pa laikam pieņēmuši nepopulārus lēmumus, lai spētu pievienoties institūcijām, kuras iestājas par tādām primāri svarīgām vērtībām kā individuālā brīvība, kolektīvā drošība, brīvais tirgus un likuma vara.

Mēs vēlamies izvairīties no divdesmitā gadsimta vēstures atkārtošanās, kad mums nācās izjust traģiskos notikumus, esot par ķīlniekiem vienas vai otras lielvaras ietekmes sfērā. Iestāšanās NATO Latvijai nozīmē daudz vairāk nekā tikai pievienošanās militāri integrētai komandai vai dalība miera uzturēšanas operācijās. Mums pievienošanās nozīmē kļūšanu par aktīviem partneriem šajā vēsturiskajā procesā — brīvas un nedalītas Eiropas veidošanā.

Nesenā krīze Kosovā pierādīja, ka NATO joprojām ir vienīgā organizācija Eiropā, kurai ir vēlme un spējas nodrošināt mieru ekstrēmu krīžu situācijās. Es esmu pārliecināta, ka NATO saglabās savu galvenā pīlāra lomu transatlantiskās drošības veidošanā 21. gadsimtā, un esmu īpaši pateicīga par mūsu Amerikas un Eiropas partneru atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas reģionā.

Latvija jau spējusi pierādīt, ka tā ir gatava uzņemties atbildību par ilgtermiņa drošības nodrošināšanu šajā kontinentā. Mana valsts aktīvi līdzdarbojās Eiropas miera uzturēšanas operācijās. Mēs esam nosūtījuši savus militāros, policijas un medicīnas darbiniekus uz Kosovu un Bosniju un Hercegovinu, un mēs līdzdarbojāmies EDSO novērotāju misijā Gruzijā.

Vietējā mērogā mēs līdzdarbojamies mīnu iznīcināšanas operācijās Baltijas jūrā un būvējam reģionāla mēroga gaisa telpas novērošanas sistēmu, kas tiks savienota ar NATO gaisa telpas uzraudzības tīklu. Tāpat mēs sadarbojamies ar aliansi zinātnes attīstības un vides aizsardzības programmās. Pēdējo pāris gadu laikā attīstītais Latvijas, Amerikas un Kanādas zinātnieku kopējais projekts, kura ietvaros tiek veikta piesārņoto ūdeņu attīrīšana bijušajā PSRS zemūdeņu bāzē Liepājā, ir devis milzīgu pieredzi un jaunas zināšanas visām iesaistītajām pusēm par bijušo militāro bāzu attīrīšanu.

Dāmas un kungi!

Kopējais mērķis pievienoties NATO un ES veicinājis arī ļoti ciešas un veiksmīgas sadarbības veidošanos aizsardzības jomā starp trijām Baltijas valstīm. Vairāku gadu garumā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kareivji kopējās miera uzturēšanas vienības "Baltbat" ietvaros darbojās Bosnijā un Hercegovinā. Tāpat mūsu trīs valstis izveidojušas kopēju gaisa aizsardzības uzraudzības sistēmu un Baltijas aizsardzības koledžu.

ASV un citu donorvalstu sniegtā palīdzība šo Baltijas projektu īstenošanai bijusi ļoti svarīga, un mūsu kopējiem projektiem būs liela nozīme Baltijas militāro struktūru integrēšanā NATO drošības sistēmā. Arī triju Baltijas valstu militārā sadarbība sniegs ievērojamu ieguldījumu NATO militārās kapacitātes stiprināšanā.

Dāmas un kungi!

Pateicoties vēlmei kļūt par eiroatlantiskās sabiedrības sastāvdaļu, Latvija aktīvi un enerģiski tiecas pretim integrācijai gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Līdz ar iestāšanās sarunu sākšanu 1999. gada decembrī Latvijas un Eiropas Savienības attiecības iegāja jaunā fāzē. Latvija cer pabeigt sarunas līdz 2002. gada beigām un būt starp pirmajām kandidātvalstīm, kuras pievienosies Eiropas Savienībai.

Latvija būs izstrādājusi savu nostāju visā 31 sarunu sadaļā nākamā gada sākumā, laikā, kad ES prezidentūru uzņemsies Zviedrija. Mēs ceram uz Zviedrijas atbalstu un ceram uzsākt sarunas visās atlikušajās sadaļās, lai spētu tās noslēgt līdz mūsu uzstādītajam mērķa datumam — 2003. gada 1. janvārim.

Kā topošā ES dalībvalsts Latvija atbalsta notiekošās debates par ES kopējo ārējo un drošības politiku. Mēs sveicam ES Ķelnes un Feiras samitos pieņemtos lēmumus par ES ārējām attiecībām ar Krieviju, Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu. Mūsuprāt, vēl noteiktāka un loģiskāka būtu ES rīcība, realizējot šos politiskos solījumus.

Jebkuri kopēji lēmumi par ES ārējo un drošības politiku ir jānostiprina ar militārām spējām.

Latvija līdzdarbojas ekspertu konsultācijās par Eiropas drošību un ir gatava iesaistīties kopējo drošības spēku veidošanā. Lai arī drošība ir Eiropas Savienības nozīmīga prioritāte, mēs uzskatām, ka jebkādiem Eiropas kopējiem militāriem spēkiem jābūt arī ciešā saistībā ar NATO.

Dāmas un kungi!

Eiropa atrodas integrācijas procesā. Kontinentā ir sākušās nopietnas un ambiciozas reformas, kuras tiek veiktas, lai integrācijas process būtu iespējams. Mēs augstu vērtējam transatlantisko saikņu nozīmi un atbalstām Savienoto Valstu arvien ciešāku iesaistīšanos Eiropas un Baltijas jūras reģiona lietās.

Mūsu maksimālais mērķis ir radīt brīvu un vienotu Eiropu, kura darbotos vienotā aliansē ar ASV un Kanādu un būtu par pamatu stabilitātei un drošībai 21. gadsimtā. Šādas struktūras ietvaros mēs ceram kļūt par aktīvu un atsaucīgu Baltijas jūras reģiona valstu kopienas locekli.

Paldies par uzmanību!

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs, Artis Nīgals, Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas