ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministri spriež par reģionālo sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2005., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119971
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ārlietu ministri spriež par reģionālo sadarbību
Vakar, 26.oktobrī, Latvijā viesojās Beļģijas ārlietu ministrs Karls de Guhts, kurš ar savu kolēģi Arti Pabriku apsprieda ne vien Latvijas un Beļģijas divpusējās sadarbības jautājumus, bet galvenokārt Eiropas Savienības (ES) aktuālās politiskās norises.
|
|
Kā vakar preses konferencē
informēja A.Pabriks, ministri pievērsās situācijai ES, kas
izveidojusies pēc Francijas un Nīderlandes “nē” konstitūcijai, kā
arī apspriedās par ES budžetu un tālāku paplašināšanos “gan
Balkānu, gan austrumu virzienā”. K.de Guhts raksturoja sevi kā
paplašināšanas idejas patiesu atbalstītāju un atzina, ka pēc
neizdošanās pieņemt konstitūciju ES integrācijai vajadzētu vairāk
“sniegties dziļumā”, īpaši starp eirozonai piederošajām valstīm.
Viņš arī atzina, ka patlaban nav “gatavas alternatīvas” ES
konstitucionālajam līgumam, tāpēc tajā iestrādātie priekšlikumi
nav vis atmetami, bet prasa arī turpmāku uzmanību.
A.Pabriks ieteica tuvākajā laikā rīkot kopīgu Baltijas,
Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu vadītāju tikšanos. “Mums
jācenšas paplašināt mūsu reģionu intereses un kompetenci,” sacīja
ministrs.
Arī tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Beļģijas
ārlietu ministrs uzsvēra mazo un vidējo valstu sadarbības
nepieciešamību ES integrācijas un nākotnes veidošanas sakarā. Kā
informē Valsts prezidenta preses dienests, puses pauda
ieinteresētību ciešākai sadarbībai starp Baltijas jūras reģiona
valstīm. V.Vīķe-Freiberga un K.de Guhts apspriedās par Beļģijas
prezidentūras prioritātēm Eiropas Drošības un sadarbības
organizācijā nākamā gada sākumā.
Beļgijas ārlietu ministrs uzsvēra vajadzību pēc tālākām ANO
reformām, īpaši tādām, kas palīdzētu nostiprināt cilvēktiesību
standartus pasaulē.
“LV” informācija