Jāiegulda izglītībā, nevis patēriņā

Sešās no desmit jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm inflācija tagad ir zemāka, nekā tā bija pagājušā gada pavasarī, kad tās pievienojās Savienībai. Latvijas nav starp šīm valstīm.

Oskars Spurdziņš konferences laikā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Jau pērn augustā gada inflācija mūsu valstī sasniedza 7,8% un arī pašlaik necik nav kritusies – septembrī tā bija 7,2%. Augstā inflācija, ar to saistītie riski un iespējamie pasākumi tās mazināšanai bija viens no tematiem, ko nedēļas sākumā apsprieda starptautiskās konferences “Bankas un finanses Baltijā 2005” dalībnieki.
Ņemot vērā augsto inflāciju, kas pagaidām neuzrāda īpašas mazināšanās pazīmes, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš konferencē aicināja ikvienu – gan bankas un uzņēmumus, gan iedzīvotājus – reāli izturēties pret savām iespējām un ieguldīt paša līdzekļus uzņēmējdarbībā un izglītībā, nevis patēriņa preču iegādē. Šis aicinājums sasaucās ar Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča inflācijas cēloņu skaidrojumu, proti, Latvijā vērojamais spēcīgais pieprasījums palielina vietējo ražotāju un tirgotāju iespējas paaugstināt cenas. Viņaprāt, svarīga loma spēcīgajā iekšzemes patēriņā un inflācijā ir tieši banku sektoram, jo kreditēšana veicina iekšzemes pieprasījumu un līdz ar to cenu celšanos.
Arī finanšu ministrs atzina, ka ļoti straujā nekustamā īpašuma tirgus un hipotekārās kreditēšanas attīstība palīdz uzturēt augstu iekšzemes pieprasījumu. Banku sektorā joprojām vērojams liels optimisms attiecībā uz turpmāko kreditēšanas un vispārējo tautsaimniecības attīstību. Salīdzinot ar citām pasaules valstīm, Latvijā kreditēšanas pieaugumam ir pārāk liela ietekme uz patēriņa cenām. Šāda situācija, viņaprāt, ilgstoši nevar pastāvēt un kreditēšanas tempam agrāk vai vēlāk jāmazinās. Taču – jo vēlāk notiks šāda korekcija, jo potenciāli lielāka būs negatīvā ietekme uz valsts ekonomisko izaugsmi un netieši uz pašu banku sektoru.
O.Spurdziņš norādīja, ka augstā pieprasījuma apstākļos jāstiprina ekonomikas piedāvājuma puse un Latvija to varot izdarīt, izmantojot ES fondu līdzekļus. Lai laikā apgūtu ES līdzekļus, nākamgad vajadzētu sevišķi intensīvi izmantot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu, jo daļa no tā vēl nav apgūta.
Finanšu ministrija identificējusi vairākus piedāvājuma puses faktorus, kuru ietekme radusies pakāpeniski pēdējo divu gadu laikā. Lielākoties inflācija izskaidrojama tieši ar izmaksām. Kā nozīmīgākās O.Spurdziņš minēja naftas produktu straujo sadārdzināšanos, netiešo nodokļu likmju un ar nodokļiem apliekamās bāzes harmonizāciju atbilstoši ES prasībām, administratīvās izmaiņas un eiro kursa kāpumu. Arī konkurences līmenis Latvijas tautsaimniecībā nav pietiekams, jo daudzos tirgus sektoros ir acīm redzami dominējošie spēlētāji. Vēl viens ilgtermiņa faktors ir cenu līmeņa tuvošanās ES vidējam līmenim. LB vadītājs šajā sakarā norādīja, ka mēģinājumiem strauji tuvināt cenas ES vidējam līmenim būtu agrāk vai vēlāk jāapstājas, jo vidējie ienākumi Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. Taču pagaidām, pat par spīti augstajai inflācijai, iekšzemes patēriņš mūsu valstī nav samazinājies.
Kaut arī pēdējos gados vērojama stabila tautsaimniecības attīstība, tai jābūt ilgtspējīgai, lai Latvija drīzāk sasniegtu ES valstu vidējo pārticības līmeni, un valsts budžets un fiskālā politika ir nopietnākie valdības rīcībā esošie instrumenti šā mērķa sasniegšanai, uzskata finanšu ministrs. Kā zināms, nākamā gada valsts budžetā prognozēts 1,5% deficīts.
Vienlaikus gan ministrs atzina, ka šobrīd pārlieku lielam optimismam nav pamata, jo izskan aizvien jauni paziņojumi par naftas un degvielas cenu rekordiem, jau ir apstiprināti un vēl tiek plānoti administratīvi regulējamo cenu tarifu kāpumi. Turklāt ražotāji un tirgotāji plašsaziņas līdzekļos informē par neizbēgamu cenu celšanos neskaitāmām preču grupām.
Konference, ko sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Lietuvas Banku asociāciju, Igaunijas Banku asociāciju un Latvijas Biznesa skolu organizēja Finanšu ministrija, Rīgā notika jau vienpadsmito reizi. Tajā piedalījās ministriju, centrālo banku un tirgus uzraudzības institūciju pārstāvji, kā arī banku, investīciju, apdrošināšanas un citu finanšu pakalpojumu uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu direktori no Baltijas, Eiropas valstīm un Krievijas.
Divās konferences darba dienās notika vairākas sesijas, kuru dalībnieki sprieda ne vien par inflāciju un tās radītajām problēmām, bet arī par eiro ieviešanu, Baltijas valstu attīstību ES sastāvā, banku sektora darbību un tā nākotni, hipotekārās kreditēšanas un valsts un privātā sektora partnerības attīstību, uzņēmuma izaugsmes finansēšanu, informācijas un banku tehnoloģijām, jaunumiem nodokļu likumdošanā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv