Kur pirmoreiz izlauzies mūsu augstākās izglītības avots

Vakar, 19. oktobrī, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) zinātniskā konferencē atzīmēja 225. gadadienu, kopš tagadējā Latvijas teritorijā sākusi darboties pirmā augstskola un pirmais zinātnes centrs "Academia Petrina" jeb Pētera akadēmija.

Konferenci atklāja mājasmāte — Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, kas izvietojies kādreizējās "Academia Petrina" telpās, direktore Gita Grase, atgādinot, ka cilvēks attīstās un pilnveidojas domājot. Un nekas tā neattīsta domāšanu kā izglītība, mācīšanās.

Kā allaž interesants un faktiem bagāts bija Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jāņa Stradiņa priekšlasījums — viņš apcerēja Pētera akadēmiju kā pirmo zinātnisko institūciju Latvijā. ("LV" lasītāji plašāk par šo tematu var uzzināt mūsu laikraksta 6. oktobra numurā, pētījumā "Zinātne, Kurzeme un Zemgale"). Referents pauda atziņu, ka, visus kritērijus summējot, Latvijā pirmā augstskola tomēr bija Jelgavā, kaut arī Rīgā dažās skolās augstākās mācību iestādes iezīmes vērojamas arī krietni agrāk.

Mākslas zinātnieks, LZA goda loceklis Imants Lancmanis savā ziņojumā izsekoja hercoga Pētera personībai, valdnieka cilvēciskajām rakstura īpašībām un viņa interesei par zinātni un kultūru. Runātājs ļāva apjaust, ka hercoga dzīves gaitu līdzšinējie pētnieki un raksturotāji bieži vien viņu vērtējuši vienkāršoti. Jo hercogā Pēterī vienlaikus ļoti spilgti izpaudušās gan liela skopuļa, gan dāsna labdara, kas īpaši atbalstīja zinātni un kultūru, iezīmes.

Aktrise, LZA goda locekle, Jelgavas pilsētas goda pilsone Elza Radziņa, kā pati teica, nerunāja ne zinātniski, ne akadēmiski. Jo stāstīja par sevi un savu dzīvi, kas bērnībā un jaunībā nesaraujami bijusi saistīta ar hercoga Jēkaba ģimnāziju — tā tolaik atradās "Academia Petrina" ēkā. Turpat blakus nākamā aktrise kopā ar māsu un māti, kas ģimnāzijā strādāja par apkopēju, arī dzīvoja. "Man tagad ir 83 gadi un astoņi mēneši. Bet kā bērns esmu šo sētu un namu apdzīvojusi gan ziemās, gan vasarās." Atceroties savus skolotājus, Elza Radziņa īpaši siltus vārdus veltīja Pēterim Bušam, jo tieši viņš jaunajai ģimnāzistei iedevis Friča Bārdas dzejoli "Svešinieks" un mudinājis to nolasīt skolas sarīkojumā. Un tas pavēra vārtus uz teātra pasauli.

Konferences viesis profesors, Lietuvas Vēstures un filozofijas zinātnes asociācijas prezidents Jozs Aļģimants Krikštopaitis analizēja pasaules mēroga zinātnieka Teodora Grothusa divus skatījumus uz mikropasauli. Pirmais no tiem kalpojis elementu lēcienveida pārmaiņu izskaidrošanai elektrolīzes procesā, bet otrs kļuva par pamatu idejai par kādu vidē eksistējošu parādību, kuru pēc 40 gadiem Maikls Faradejs savā darbā nodēvēja par spēka lauka līnijām. Ja Nobela prēmijas zinātnē sāktu piešķirt simt gadus agrāk, tad Teodors Grothuss to būtu saņēmis divreiz, savas uzstāšanās nobeigumā teica referents.

Konferences otrajā daļā par Pētera akadēmijas kopsakarību ar medicīnu runāja LZA korespondētājloceklis Arnis Vīksna, par "Academia Petrina" zvaigžņu lūkotavu stāstīja muzeja speciāliste Anita Ungure, par seno akadēmiju kā tiltu starp Latviju un Poliju savus atzinumus pauda Jelgavas Poļu biedrības dibinātāja Jadviga Radziņa, bet Jelgavas 1. ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne iezīmēja viņa vadītās mācību iestādes vietu "Academia Petrina" mantinieku vidū. Dr. habil. phil., LZA akadēmiķis Viktors Hausmanis sniedza priekšlasījumu "Humanitārās zinātnes Latvijā uz 21. gadsimta sliekšņa."

Konferences viesu spraigajās valodās starpbrīdī ieklausījās arī hercoga Jēkaba vaska tēls viņam iekārtotajā zālē ēkas pirmajā stāvā. Izskatījās, ka dižais valdnieks šajā sabiedrībā jutās gluži omulīgi. Starp citu, nākamnedēļ slavenākajam no Kurzemes hercogiem ir jubileja — 390. dzimšanas diena. Un nav jau brīnums, ka daļa viesu no zinīgu ļaužu aprindām uz svinībām ierodas maķenīt priekšlaikus.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Zinātniskās konferences darbā: LZA prezidents Jānis Stradiņš un vice-prezidenti Tālis Millers un Juris Ekmanis

Konferences namamāti muzeja direktori sveic Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis un mācību prorektors Pēteris Bušmanis

Un pati "Academia Petrina"

Foto: Sigizmunds Timšāns