Par veselības finansēšanu

Ministrs: "Paziņojumi, ka kādā ārstniecības iestādē netiks sniegta pat neatliekamā palīdzība, ir pārspīlēti un bezatbildīgi."

Vakar, 19. oktobrī, Labklājības ministrijā notika preses konference par veselības aprūpes finansēšanas principiem, kurā piedalījās labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, viņa padomnieks Viktors Jaksons, Ārstniecības departamenta direktors Oskars Velmers, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktore Ināra Bluķe un Viduslatvijas slimokases direktors Andris Zīverts.

Preses konferences ievadā A. Požarnovs teica:

— Šodien Saeimā tiek izskatīti šī gada budžeta grozījumi un nākamā gada budžets. Pēdējās dienās ir bijis liels satraukums par veselības finansējumu, daudzas iestādes ir izteikušās par reālo situācija šajā jomā. Tāpēc šodien Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā notika sanāksme, kurā visu novadu slimokasu direktori informēja par reālo situāciju, vai tā ir draudoša. Runājot par veselības finansējumu, ir jāņem vērā gan ieņēmumu, gan izdevumu daļa, gan arī organizatoriskā struktūra. Šī gada budžeta grozījumi paredz pieaugumu veselības aprūpei — 440 000 latu. Kas attiecas uz izdevumu daļu, ļoti svarīgi ir tas, vai līguma nosacījumus pilda slimokases un ārstniecības iestādes. Es gribētu tikai uzsvērt, ka neatliekamā palīdzība tiks sniegta visā Latvijas teritorijā. Paziņojumi, ka kādā ārstniecības iestādē netiks sniegta pat neatliekamā palīdzība, ir pārspīlēti un bezatbildīgi. Sabiedrība — pacienti — nav vainojami ārstniecības iestāžu grūtībās, bet reizēm tiek manipulēts ar viņu interesēm, lai kāda ārstniecības iestāde saņemtu vairāk līdzekļu.

Nākamā gada budžets paredz pieaugumu veselības aprūpei sešu miljonu latu vērtībā. Budžets nākamajam gadam ir sastādīts atbilstoši prognozētajiem ieņēmumiem no nodokļiem. Valdība ir akcentējusi, ka budžets tiek pildīts neapmierinoši, īpaši lielas problēmas ir ar akcīzes nodokli un ienākumu nodokli. Labklājības ministrija ir atbildīga par to, kādā veidā atvēlētā summa veselības aprūpei tiek izlietota, par ieņēmumu daļu ir atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests, Finansu ministrija.

Tad runāja I. Bluķe :

— Gan Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, gan slimokases savu darbu veic to līdzekļu ietvaros, kādi noteikti likumā par valsts budžetu. Veselības aprūpes budžets veidojas tikai no diviem avotiem: valsts dotācija un iedzīvotāju nodokļa iezīmētās daļas. Tie ir tie līdzekļi, kas tiek novirzīti aģentūrai un pēc tam slimokasēm veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Atbilstoši šiem plānotajiem naudas līdzekļiem tiek slēgti līgumi ar ārstniecības iestādēm konkrētu pakalpojumu nodrošināšanai. Slimokases šo līgumu nosacījumus izpilda. Slimokasu direktoru vārdā es daru zināmu, ka līgumu par 2000. gadu nosacījumi tiks pildīti. Noslēdzot līgumu par konkrētas ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu, konkrētā ārstniecības iestāde zina par saviem līdzekļiem gada robežās, zina palīdzības veidu, kas tām ir jānodrošina, un ir atbildīga par līdzekļu izlietojuma plānošanu. Līgumos ir noteikts, ka pirmām kārtām tiek sniegta neatliekamā ārstnieciskā palīdzība, tikai pēc tam plānveida palīdzība, uz kuru ārstniecības iestādēm ir jāveido rindas, ņemot vērā līgumos ar slimokasēm paredzētos naudas līdzekļus. Šobrīd ir tikai atsevišķas rindas uz atsevišķiem pakalpojumiem un paredzēti papildu līdzekļi 440 000 latu. Nauda tiks atvēlēta ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanai bērniem. Mēs esam ļoti priecīgi, ka pieaug jaundzimušo skaits. Nākamā prioritāte ir onkoloģiskie pacienti un tuberkulozes ārstēšana. No šiem līdzekļiem tiks apmaksāti izdevumi, kas radušies difterijas uzliesmojuma rezultātā. Daļēji tiks apmaksātas bērnu sirds operācijas.

Sīkāk par slimokasu darbu runāja A. Zīverts :

— Es runāšu visu slimokasu direktoru vārdā. Pirms kāda laika slimokases rīkoja preses konferenci, kurā runāja par tām piešķirtajiem nepietiekamajiem finansu līdzekļiem. Mēs brīdinājām sabiedrību un piedāvājām risinājumu — veidot hospitalizācijas rindas. Ja ārstniecības iestādes ceļ trauksmi, lai pievērstu uzmanību, ka slimokasēm ir par maz valsts iedalīto līdzekļu, tad mēs to atbalstām, taču, ja tas tiek darīts tādēļ, lai pievērstu uzmanību kādai konkrētai slimnīcai, kas tādā veidā varētu dabūt vairāk līdzekļu, tad mēs to atbalstīt nevaram. Slimokases noslēdza līgumus ar ārstniecības iestādēm par konkrētu naudas summu, kas netika noteikta voluntāri, bet gan vadoties no savas maksātspējas. Rezultātā katrai iestādei bija iespējams savu darbu plānot. Vidēji 40% pacientu slimnīcās iestājas neatliekamā kārtā, bet 60% — plāna kārtā. Ja iestāde šos principus nav ievērojusi, tad tai nekas cits neatliek, kā paziņot, ka līdzekļi ir beigušies. Es varu ar pilnu atbildību paziņot, ka šāda situācija ir izveidojusies tikai iestādes vadītāja neprasmīgas saimniekošanas un plānošanas dēļ. Tā ir sakārtota tirgus graušana. Neviena no slimokasēm nav arī saņēmusi brīdinājumus no ārstniecības iestādēm.

Par veselības aprūpes budžeta veidošanos runāja V. Jaksons :

— Situācija tiek kontrolēta, neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta, iedzīvotāji necietīs. Jau gada sākumā mēs brīdinājām, ka rudenī būs krīze ar veselības pakalpojumu apmaksu galvenokārt plānveida palīdzībai. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji redzētu un sajustu, ka uz gada beigām ir izveidojušās rindas pēc noteiktiem pakalpojumiem, jo budžetā trūkst naudas. Tad Latvijas iedzīvotāji redzētu, ka šī valdība, šie politiķi viņiem ir nodrošinājuši vienu gadu stāvēt rindā pēc kardioloģiskas palīdzības, divus gadus gaidīt uz gūžas operāciju utt. Tad attiecīgi iedzīvotāji varētu lemt, vai viņus apmierina šāda valdība. Tie ir normāli demokrātiskas valsts procesi un veidi, kā tie tiek virzīti. Diemžēl pašlaik tiek nepareizi veidots veselības aprūpes budžets, Finansu ministrija nosaka budžeta griestus, kas tiek tālāk sadalīti pēc pakalpojumu veidiem. Vari — izdzīvo, nevari — nomirsti. Būtu jāņem vērā, ka veselības aprūpes budžets sastāv no pakalpojumu groza jeb sortimenta: neatliekamas situācijas (infarkti, insulti), nopietni plānveida pakalpojumi (gūžas operācija, sirds pārstādīšana) un kosmētiskās operācijas. Profesionāļi sastāda sarakstu, politiķi nosaka, līdz kuram līmenim saviem iedzīvotājiem garantēs šo pakalpojumu apmaksu. Profesionāļi saka: infarktam mēs varam taisīt operāciju vai ārstēt ar zālēm bez operācijas, politiķi nosaka, kādu līmeni var atļauties. Diemžēl šobrīd politiķi ir noteikuši, ka mēs varam atļauties tikai vidējo līmeni. Tas pats attiecas arī uz rehabilitāciju. Līdz ar to ir caurspīdīga sistēma, iedzīvotāji zina, ko piedāvā profesionāļi un ko akceptē valdība. Tālāk šis pakalpojumu sortiments ir jāreizina ar kontingentu (bērni, strādājošie, pensionāri, bezpajumtnieki utt.). Ir statistikas dati par šīm grupām, ar ko un cik bieži tās slimo. Šo skaitu sareizinot, mēs iegūstam pakalpojumu daudzumu, kas mums ir jāsniedz konkrētiem iedzīvotājiem, beigās tas vēl jāreizina ar pakalpojumu cenu. Tātad budžets veidojas, sareizinot pakalpojumu sortimentu ar sniedzamo pakalpojumu daudzumu un to cenu.

Visjutīgākais jautājums, protams, ir medicīnas darbinieku algas. Taču tām ir jābūt iekļautām pakalpojumu cenā. Par visām šīm kategorijām kādam ir jāmaksā, un tā ir, kā jau ministrs teica, ieņēmumu daļa. Šobrīd maksā strādājošie — iedzīvotāju ieņēmumu nodoklis veselības aprūpei ir 28,4%, pārējais ir valsts dotācija no vispārējiem valsts ieņēmumiem. Mēs izrēķināsim, cik lielai ir jābūt valsts dotācijai, taču, kā tā ienāks, tas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta un Finansu ministrijas kompetencē. Tā, mūsuprāt, jāveido veselības aprūpes budžets. Tad, nākot vēlēšanām, politiķi varēs teikt: mūsu partija ierosina veselības aprūpes budžetā vēl iekļaut to un to, nevis nekonkrēti solīt, ka budžets vispār tiks palielināts, un tad nebūs strīdi, kam tas aizies — caurajiem jumtiem, algām vai kam citam. Protams, ar šādu budžetu ne visi būs apmierināti. Iedzīvotāji var būt neapmierināti, ka pārāk mazs ir pakalpojumu sortiments, ar valsts apmaksāto tehnoloģiju līmeni, taču tad tie attiecīgi tālāk balsos vai nebalsos par konkrētajiem politiķiem, kas noteikuši, kas tad šajā pakalpojumu sortimentā utt. ietilpst.

Preses konferences nobeigumā tika uzsvērts, ka slimnīcām ar pašreizējo finansējumu ir nevis jāpārkāpj līgumā ar slimokasi minētā summa, bet gan jāveido rindas uz plānveida pakalpojumiem. Kā teica ārstniecības departamenta direktors O. Velmers, rindas liks par veselības aprūpes budžetu aizdomāties arī sabiedrībai.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore