Rīgā 2005.gada 25.oktobrī (prot. Nr.61 25.§)
3.1. mērķlielums (A vērtība) — norāda maksimālo līmeni, kuru pārsniedzot nevar nodrošināt ilgtspējīgu augsnes un grunts kvalitāti;
3.2. robežlielumi:
3.2.1. piesardzības robežlielums (B vērtība) — norāda maksimālo piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības;
3.2.2. kritiskais robežlielums (C vērtība) — norāda, ka, to sasniedzot vai pārsniedzot, augsnes un grunts funkcionālās īpašības ir nopietni traucētas vai piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi.
4.1. piesārņotās vietas izpēte un monitorings, ja ir pārsniegts piesardzības robežlielums (B vērtība) vai ir pārsniegts mērķlielums (A vērtība) ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām vietās, kuras Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde novērtējusi par bīstamām;
4.2. piesārņotās vietas sanācija, ja ir pārsniegts kritiskais robežlielums (C vērtība).
5.1. augsnes paraugu ņemšanas dziļums ir 25 centimetri. Ja trūdvielu akumulācijas horizonts ir plānāks, paraugus ņem horizonta biezumā, bet ne seklāk par 10 centimetriem;
5.2. augsnes vidējo paraugu veido, sajaucot ne mazāk kā 25 atsevišķus paraugus, kas vienmērīgi noņemti izpētāmajā teritorijā, kuras platība nepārsniedz piecus hektārus;
5.3. ja augsnes vidējā paraugā konstatēta piesārņojošās vielas koncentrācija, kas pārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību), vai ja ir pārsniegts mērķlielums (A vērtība) šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām, piesārņojošās vielas izplatības dziļumu, platību un virzienu nosaka, ņemot grunts papildu paraugus ar 50 centimetru intervālu visas piesārņotās zonas robežās, kamēr sasniedz to dziļumu un robežu, kur piesārņojošās vielas koncentrācija nepārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību) vai mērķlielumu (A vērtību) šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām;
5.4. lai noteiktu grunts piesārņotības līmeni piesārņotās vietās, kur grunts piesārņojumu rada piesārņoto pazemes ūdeņu migrācija (pazemes ūdeņu piesārņoto zonu robežās), grunts paraugus ņem ar 50 centimetru intervālu visā piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības dziļumā (arī pazemes ūdeņu līmeņa svārstības zonā).
6.1. smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), niķeļa (Ni), svina (Pb), cinka (Zn) — koncentrācijas noteikšanai sausnā paraugus sagatavo atbilstoši standartā LVS ISO 11466:1995 “Augsnes kvalitāte — Karaļūdenī šķīstošo elementu mineralizācija” minētajām metodēm un testē atbilstoši standartā LVS ISO 11047:2003 “Augsnes kvalitāte — Kadmija, hroma, kobalta, vara, svina, mangāna, niķeļa un cinka satura noteikšana augsnē, ekstrahējot ar karaļūdeni. Liesmas un elektrotermiskās atomabsorbcijas spektrometrijas metodes” minētajām metodēm;
6.2. dzīvsudraba (Hg) koncentrācijas noteikšanai paraugus sagatavo un testē atbilstoši standartā LVS 346:2005 “Augsnes kvalitāte — Dzīvsudraba noteikšana ar aukstā tvaika atomabsorbcijas spektrofotometriju” minētajām metodēm;
6.3. arsēna (As) koncentrācijas noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg;
6.4. naftas produktu koncentrācijas noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot naftas produktu summas mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg;
6.5. poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH), polihlorbifenilu (PCB), cianīdu, aromātisko ogļūdeņražu, hlororganisko savienojumu, pesticīdu un cikloheksāna koncentrāciju noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot mazākā nosakāmā koncentrācija nepārsniedz A vērtību.
Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
Ministru kabineta
2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.804
1.tabula
Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi attiecībā uz varu (Cu), svinu (Pb), cinku (Zn), niķeli (Ni), arsēnu (As), kadmiju (Cd), hromu (Cr), dzīvsudrabu (Hg), naftas produktiem, poliaromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAH) un polihlorbifeniliem (PCB)
Nr. |
Parametrs |
Mērvienība |
Smilts |
Mālsmilts |
Smilšmāls |
Māls |
||||||||
A |
B |
C |
A |
B |
C |
A |
B |
C |
A |
B |
C |
|||
1. |
Cu |
mg/kg |
4 |
30 |
150 |
7 |
40 |
150 |
12 |
50 |
150 |
19 |
60 |
150 |
2. |
Pb |
mg/kg |
13 |
75 |
300 |
13 |
100 |
500 |
16 |
200 |
500 |
23 |
200 |
500 |
3. |
Zn |
mg/kg |
16 |
250 |
700 |
24 |
250 |
700 |
46 |
350 |
700 |
70 |
350 |
700 |
4. |
Ni |
mg/kg |
3 |
50 |
200 |
8 |
75 |
200 |
16 |
75 |
200 |
28 |
100 |
200 |
5. |
As |
mg/kg |
2 |
10 |
40 |
2,5 |
10 |
40 |
3 |
15 |
40 |
5,5 |
20 |
40 |
6. |
Cd |
μg/kg |
80 |
3000 |
8000 |
90 |
3000 |
8000 |
180 |
4000 |
10000 |
200 |
4000 |
10000 |
7. |
Cr |
mg/kg |
4 |
150 |
350 |
11 |
150 |
350 |
22 |
170 |
350 |
40 |
170 |
350 |
8. |
Hg |
μg/kg |
250 |
2000 |
10000 |
540 |
2000 |
10000 |
800 |
3000 |
10000 |
800 |
3000 |
10000 |
9. |
Naftas produktu summa |
mg/kg |
1 |
500 |
5000 |
1 |
500 |
5000 |
1 |
500 |
5000 |
1 |
500 |
5000 |
10. |
PAH summa |
mg/kg |
1 |
12 |
40 |
1,2 |
15 |
40 |
1,2 |
18 |
40 |
1,5 |
20 |
40 |
11. |
PCB summa |
mg/kg |
0,02 |
0,1 |
1 |
0,02 |
0,1 |
1 |
0,03 |
0,2 |
1 |
0,05 |
0,2 |
1 |
2.tabula
Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi attiecībā uz neorganiskajiem savienojumiem, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, hlororganiskajiem savienojumiem, pesticīdiem un cikloheksānu
Nr. |
Vielas |
Mērvienība |
Vērtība |
|
A |
C |
|||
1. |
Neorganiskie savienojumi: |
|||
1.1. |
cianīdi–brīvie |
mg/kg |
1 |
20 |
1.2. |
cianīdu komplekss (pH<5) |
mg/kg |
5 |
650 |
1.3. |
cianīdu komplekss (pH>5) |
mg/kg |
5 |
50 |
2. |
Aromātiskie ogļūdeņraži: |
|||
2.1. |
benzols |
mg/kg |
0,01 |
1 |
2.2. |
etilbenzols |
mg/kg |
0,03 |
50 |
2.3. |
toluols |
mg/kg |
0,01 |
130 |
2.4. |
ksilolu summa |
mg/kg |
0,1 |
25 |
2.5. |
fenolu summa |
mg/kg |
0,05 |
40 |
2.6. |
krezolu summa |
mg/kg |
0,05 |
5 |
3. |
Hlororganiskie savienojumi: |
|||
3.1. |
vinilhlorīds |
mg/kg |
0,01 |
0,1 |
3.2. |
dihlormetāns |
mg/kg |
0,4 |
10 |
3.3. |
1,1 - dihloretāns |
mg/kg |
0,02 |
15 |
3.4. |
1,2 - dihloretāns |
mg/kg |
0,02 |
4 |
3.5. |
1,1 - dihloretēns |
mg/kg |
0,1 |
0,3 |
3.6. |
1,2 - dihloretēns |
mg/kg |
0,2 |
1 |
3.7. |
dihlorpropāns |
mg/kg |
0,002 |
2 |
3.8. |
trihlormetāns |
mg/kg |
0,07 |
15 |
3.9. |
1,1,1 - trihloretāns |
mg/kg |
0,07 |
15 |
3.10. |
1,1,2 - trihloretāns |
mg/kg |
0,4 |
10 |
3.11. |
trihloretēns |
mg/kg |
0,1 |
60 |
3.12. |
tetrahlormetāns |
mg/kg |
0,4 |
1 |
3.13. |
tetrahloretēns |
mg/kg |
0,002 |
4 |
3.14. |
hlorbenzolu summa |
mg/kg |
0,03 |
30 |
3.15. |
hlorfenilu summa |
mg/kg |
0,01 |
10 |
4. |
Pesticīdi: |
|||
4.1. |
DDT*/DDE**/DDD*** summa |
mg/kg |
0,01 |
4 |
4.2. |
drīnu (aldrīns, dieldrīns, endrīns) summa |
mg/kg |
0,005 |
4 |
4.3. |
heksahlorcikloheksānu (HCH) savienojumu summa |
mg/kg |
0,01 |
2 |
4.4. |
atrazīns |
mg/kg |
0,0002 |
6 |
4.5. |
karbarils |
mg/kg |
0,00003 |
5 |
4.6. |
karbofurāns |
mg/kg |
0,00002 |
2 |
4.7. |
hlormetilfenoksietiķskābe (MCPA) |
mg/kg |
0,00005 |
4 |
5. |
Citas vielas: |
|||
5.1. |
cikloheksāns |
mg/kg |
0,1 |
45 |
Piezīmes.
1.*DDT (dichlorodiphenyltrichloroethane) — dihlordifeniltrihloretāns.
2.**DDE (dichlorodiphenyldichloroethylene) — dihlordifenildihloretilēns.
3.***DDD (dichlorodiphenyldichloroethane) — dihlordifenildihloretāns.
Ministru kabineta
2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.804