Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: Kad Lietuva līdz ar iestāšanos ES un NATO bija sasniegusi svarīgākos ārpolitiskos mērķus, tā koncentrējās uz trim jauniem mērķiem – Eiropas demokrātiju integrēšanu, uz tilta lomu starp ES, NATO un austrumu kaimiņiem, kā arī drošības un stabilitātes zonas paplašināšanu austrumu virzienā. Tā uzskata, ka savu vīziju par Eiropu no Baltijas līdz Melnajai jūrai drīzāk varēs realizēt NATO nekā ES, tomēr neatlaidīgi aicina arī ES izstrādāt skaidru kaimiņattiecību politiku iepretī Ukrainai, Baltkrievijai un Moldovai. Viļņā domā, ka vēl lielāka Baltkrievijas izolācija kaitēs no ārpasaules nošķirtajiem iedzīvotājiem, taču tikai viņi varot īstenot iekšējās pārmaiņas, piemēram, tādas kā “oranžā revolūcija” Ukrainā. Nākamā gada maijā Viļņa cer uz jaunu impulsu, kad “jauno demokrātiju” vadītāji tiksies ar vecās ES valstu vadītājiem un Krievijas prezidentu. Lietuva pastāvīgi met izaicinājumu Maskavas ambīcijām reģionā.

•

Intervijā krievu “Nezavisimaja gazeta” Krievijas ārvalstu centra vadītāja Eleonora Mitrofanova pauž, ka vissarežģītākā situācija ar krievu tautiešiem ir Centrālāzijā – sevišķi salīdzinājumā ar Baltiju. Viņa stāsta par Krievijas ārvalstu centra aktuālajiem uzdevumiem, skaidro, kas tiek saprasts ar jēdzienu krievu tautieši, kāda ir centra līdzdalība Krievijas valsts politikas realizācijā krievu tautiešu atbalstam ārvalstīs.

•

Krievu “Inopressa”, atsaucoties uz franču “Liberation”, raksta: Labākais padoms, ko var dot kādam, kurš brauc uz Uzbekistānas pilsētu Andižanu (ar nosacījumu, ka viņu tur vispār ielaiž), laikam ir “nesarunāties ar cilvēkiem”, jo ikvienam sarunu biedram pēc tam var rasties problēmas. Tāds esot tiesību aizstāvju verdikts. Visi, kuri sniedza liecības, tika arestēti vai emigrēja. Ja kāds gatavojas runāt, tad viņam vispirms būtu nopietni jāpadomā, jo tas draud ar arestu. Iepriekš minētie fakti ir saistīti ar protestētājiem, kuri 13.maijā bija sapulcējušies vienā no pilsētas laukumiem un uz kuriem drošības spēki (pēc prezidenta Islama Karimova pavēles) atklāja uguni. Atbildes “nezinu”, “neko neesmu dzirdējis”, “neko neesmu redzējis” ir vienīgās, ko masu mediji var saņemt netālu no šīs vietas. Bet organizācijas Human Right Watch apkopotās aculiecinieku liecības ir ļoti precīzas: tikusi atklāta uguns, cilvēki klieguši. Ticis šauts no dažādām ēkām. Atklājuši uguni uz visiem, kuri mēģinājuši bēgt. Tagad ikviens baidās runāt, atsakoties nosaukt savu vārdu. Cilvēki stāsta, cik Uzbekistānā ir labi dzīvot, un izvairās no jebkādas kritikas. Pēc 13.maija notikumiem vairāki simti tika aizturēti un brīdināti, ka sūdzību vai liecību sniegšanas gadījumā viņi tiks iznīcināti.

•

Eiropas Savienības portāls “EUobserver”: Zviedrijas premjerministrs uzsver, ka Francijai un Vācijai ir noteikta politika attiecībās ar Krieviju, kamēr Briselei tādas trūkst. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis neplāno veidot bloku ES ietvaros, taču tām ir spēcīgas savstarpējās saites. Sadarbības attīstību uzsvēris arī Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem