Vai veselības aprūpe kļūs pieejamāka?

Veselības aprūpe ir ne tikai viens no daudzajiem tirgū pieejamajiem pakalpojumiem, tā ir universāla cilvēktiesību sastāvdaļa. Tāda ir Eiropas Savienības kopējā nostāja. Kā šis jautājums risināts nākama gada budžetā, ko tas sola pacientiem, ārstiem un slimnīcām, intervijā “Latvijas Vēstnesim” skaidro veselības ministrs Gundars Bērziņš.

Gundars Bērziņš Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Lielākas algas, vairāk zāļu, mazāk rindu

– Vai jūs kā veselības ministrs esat apmierināts ar nule Saeimā pieņemto 2006.gada budžetu?

– Būtiskākās vajadzības ir izdevies tajā iekļaut. Nākamā gada budžets veselības aprūpē risina vairākas fundamentālas problēmas, piemēram, medicīniskā personāla atalgojumu. Atbilstoši valdības apstiprinātajam algu paaugstināšanas grafikam budžetā paredzēti 30,6 miljoni latu, lai nodrošinātu šā gada jūlijā būtiski palielinātās algas, 24 miljoni latu aizies algu palielinājumam no 2006.gada 1.janvāra un plus vēl 4,7 miljoni latu algu pielikumam no nākamā gada 1.jūlija. Tātad nākamgad, salīdzinot ar šā gada 1.jūliju, algas medicīniskajam personālam pieaugs vidēji par 60%. Jāatgādina, ka valsts garantē tikai minimālo likmi, 30% atalgojuma ir piemaksas, kas atkarīgas, piemēram, no sniegto pakalpojumu apjoma ārstniecības iestādē. Līdz šim lielāks algu pielikums ir bijis tieši ārstiem reģionos, kuriem atšķirībā no lielo pilsētu kolēģiem ir mazākas iespējas sniegt maksas pakalpojumus. Straujāk algas augušas arī vidējam medicīniskajam personālam. Nākamgad būtiski pieaugs arī finansējums kompensējamiem medikamentiem, divu gadu laikā tas būs dubultojies. Domāju, šis lēmums ir ļoti iepriecinošs daudziem pacientiem, jo līdz šim visvairāk sūdzību bijis tieši par nespēju kvotu dēļ saņemt valsts apmaksātās zāles.

– Tātad uzsvars ir nevis uz jaunu diagnožu iekļaušanu grozā, bet gan uz to, lai jau esošos kompensējamos medikamentus saņemtu visi, kam tas nepieciešams?

– Vispirms mēs nodrošināsim ar finansējumu jau iekļauto diagnožu grupas, arī šogad sākto programmu par kompensējamiem medikamentiem osteoporozes slimniekiem. Nākamgad attīstīsim medikamentu programmu hepatīta C slimniekiem, kam paredzēti 1,8 miljoni latu.

– Vai tas nozīmē, ka kompensējamo medikamentu sistēmā vairs nebūs kvotu?

– Pilnībā tās neizskaudīsim, kvotas vēl būs. Taču, ja kāds ģimenes ārsts vērsīsies ar pamatotu pieprasījumu pēc papildu līdzekļiem kompensējamām zālēm, tie tiks piešķirti. Nākamā gada budžetā arī paredzēts papildu finansējums rindu samazināšanai gan uz ambulatorajiem, gan stacionārajiem pakalpojumiem. Samazināsies rindas uz kardioloģiskajām operācijām, endoprotezēšanu.

– Par cik procentiem nākamgad varētu sarukt rindas pēc pieprasītākajiem pakalpojumiem?

– Piemēram, Rīgā bija rinda piecu mēnešu garumā pēc ambulatoriem rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, mēs gaidīšanas ilgumu samazinājām līdz mēnesim. Viena no sarežģītākajām situācijām ir ar endoprotezēšanu, kur rindā ir 11 000 cilvēku. Taču vidēji no trim cilvēkiem, kam pienākusi rinda, divi atsakās, jo gaidīšanas ilgums bijis pietiekami ilgs, bieži meklētas citas iespējas. Pašlaik gadā veic ap 850 kardioloģisko operāciju, kas ir nepietiekami. Nākamgad jau varētu būt 1000 – 1020 operāciju gadā. Daudzkārt rindas uz izmeklējumiem var samazināt, iegādājoties papildu aparatūru.

– Cik tad liels kopumā būs 2006.gada veselības aprūpes budžets?

– 357 598 816 latu.

– Cik procentu tas ir no iekšzemes kopprodukta?

– Nepilni četri procenti.

– Daudzi iedzīvotāji ir satraukušies, ka pat bez rindām viņiem tomēr nebūs pieejama ārstēšanās paaugstināto pacientu iemaksu dēļ.

– Tās nebija mainījušas piecus gadus un pēc šā gada aprīlī veiktā paaugstinājuma nemainīsies arī turpmākos piecus gadus. Iemaksas ir pacientu plūsmu regulējošs mehānisms, lai maksimāli nodrošinātu pieejamību vispirms primārajai aprūpei, kur tā ir tikai 50 santīmu, tālāk jau samaksa pieaug atkarībā no tā, kāda līmeņa pakalpojumu pacients izvēlas. Tā varētu būt arī papildu motivācija pacientiem laikus vērsties pie ģimenes ārsta. Visai skaidri iezīmējas tendence, ka galvenais regulējošais kritērijs ir ārstniecības pakalpojuma kvalitāte, jo vislielākais pacientu plūsmu pieaugums vērojams reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, kur gan ir  lielākā pacientu iemaksa, taču arī visplašākās ārstniecības un izmeklējumu iespējas.

10% no nepieciešamā finansējuma

– Kā zināms, viens no būtiskākajiem uzdevumiem veselības aprūpē ir struktūrplāna īstenošana, valdība ir arī apstiprinājusi tā ieviešanas gaitas grafiku un nepieciešamo finansējumu. Cik procentus no šim mērķim nepieciešamā finansējuma jūs saņemsit nākamgad?

– Tiešās investīcijas ir 5,1 miljons latu, kas tiks sadalīti pa visām reģionālajām daudzprofilu un lokālajām slimnīcām. Ir diezgan būtiska valsts galvojuma daļa (19 miljoni latu), kas attiecas uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa celtniecību. Tāpat ir arī galvojums celtniecības darbiem Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Jāatzīst gan, ka tiešajās investīcijās esam saņēmuši apmēram 10% no tās summas, kuru paredzēja grafiks.

– Vai tas jūs nedara bažīgu?

– Nē, jo pats galvenais – ir sākta nepārprotama virzība. Bez tam arī pašām slimnīcām, kā arī to īpašniekiem – pašvaldībām – jādomā par investīciju piesaisti. Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pārmaiņas būs tik radikālas, ka ir jāpārskata visa līdzšinējā pacientu plūsma. Tam arī nepieciešams laiks.

– Tātad valdības apstiprinātajam struktūrplāna īstenošanas grafikam varētu būt pamatīgas nobīdes laikā?

– Saprotiet, pats galvenais, ir sākusies acīmredzama attīstība, investīcijas ir visās slimnīcās, kurām paredzēta nopietna loma struktūrplānā. Tādu ir apmēram 40. Vēlreiz atkārtošu: arī pašas slimnīcas kā komerciestādes var ņemt kredītus. Piemēram, Igaunijā Tallinas slimnīcas ņēmušas kredītus no vairākām bankām. Jāsaprot, ka mūsu valsts viena pati nevar atļauties katru gadu novirzīt vairākus simtus miljonu latu tiešajām investīcijām slimnīcām.

– Vai jūs esat iecerējuši piesaistīt arī privāto kapitālu? Vai daļu no valsts un pašvaldību slimnīcām nav iecerēts nodot privatizācijai?

– Tuvākā nākotnē nekādā gadījumā slimnīcas privatizētas netiks.

– Vai struktūrplāna īstenošanai paredzēts, ka valsts naudu arī aizņemsies?

– Pašlaik rit sarunas ar Eiropas Padomes Attīstības banku, ar tās palīdzību celtas slimnīcas arī, piemēram, Norvēģijā, Spānijā. Kredīts tiek izsniegts uz 30 gadiem ar zemu procentu likmi.

– Vai un kad Austrumu slimnīcu apvienībā tiks iekļauta Gaiļezera slimnīca?

– Par to vēl tiks lemts. Pašlaik rit sarunas, vai Gaiļezera slimnīca no pašvaldību īpašuma varētu pārtapt par valsts ārstniecības iestādi. Es uzskatu, ka no stratēģiskā viedokļa Latvijas medicīnai ir ļoti svarīgi, lai šī slimnīca būtu Austrumu slimnīcu apvienībā. Lielā mērā tas šobrīd atkarīgs no Rīgas domes. Jebkurā gadījumā skaidrība šajā lietā būs 1.janvārī.

– Kas tad nākamā gadā jau konkrēti tiks izdarīts, īstenojot struktūrplānu?

– Ļoti svarīgi ir attīstīt pieejamu un reaģēt spējīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) tīklu valstī. Tādēļ nākamgad tiks iepirktas 70 jaunas aprīkotas NMP mašīnas. Visās 11 daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcās tiks modernizētas uzņemšanas nodaļas, paredzēts papildu finansējums kardioloģisko slimību ārstēšanai. Kā jau minēts, Stradiņi sāks darbu pie jauna korpusa izveides un celtniecības, kura izmaksas būs 40 miljoni latu.

– Kad valsts par ārstniecības pakalpojumiem slimnīcām maksās pilnu cenu? Pašlaik valsts maksātais ir zem pašizmaksas.

– Pakalpojumu cenas pakāpeniski mainīsies. Bet tiks optimizēti arī slimnīcu izdevumi. Nākamgad centralizēti konkursa kārtībā ārstniecības iestādēm iepirks 30 visizplatītākos medikamentus, tas, protams, ļaus ietaupīt līdzekļus. Veidosim pozitīvo zāļu sarakstu slimnīcām, jo es nevaru teikt, ka šobrīd šajā jomā ārstniecības iestādēs valdītu liela kārtība. Lai arī pakalpojumu cenas pakāpeniski pieaugs, tās nekad nenosegs visas slimnīcu izmaksas. Šādus pārmetumus uzklausa veselības ministrijas visās Eiropas valstīs. Piemēram, Norvēģijā valsts slimnīcām par pakalpojumiem maksā 13 reizes vairāk nekā mēs, taču tur notiek tieši tādas pašas diskusijas par šo tēmu kā pie mums. Bez tam es gribētu atgādināt, ka lielākā daļa slimnīcu tomēr spēj strādāt ar peļņu.

– Vai, jūsuprāt, NMP tīkls ir pietiekami attīstīts un pacienti nenomirs pa ceļam no mājām uz slimnīcu, jo vienkārši ceļš būs pārāk tāls?

– Es domāju, tas ir pietiekami attīstīts. Jau šogad esam būtiski samazinājuši ierašanās laiku uz izsaukumu. Rīgā tās ir 8 minūtes, laukos – 23 līdz 25 minūtes, kas ir par 30% mazāk nekā iepriekš. Būtiski ir uzlabot tehnisko aprīkojumu, jo pašlaik no 183 NMP mašīnām tikai 38 ir jaunākas par pieciem gadiem. Taču jau nākamgad visas valstī esošās NMP brigāžu mašīnas būs ne vecākas par pieciem gadiem.

Verdzības medicīnā nebūs

– Cik nākamgad tiks izveidots jaunu ģimenes ārstu prakses vietu?

– Struktūrplāns paredz piecos gados izveidot vēl 20 prakses vietas. Taču pašlaik galvenais ir aizpildīt jau esošās, jo reģionos ir brīvas 30 ģimenes ārstu prakses vietas.

– Kā jūs domājat piesaistīt darbam reģionos jaunus ārstus?

– Pašlaik rit diskusijas, kāds atbalsts būtu vispareizākais: finansējums prakses uzsākšanai vai dzīves vietas iekārtošanai. Taču skaidrs, ka šāds atbalsts noteikti būs.

– Kā jūs motivēsiet ārstus reģionos slēgt līgumus ar slimokasi nevis strādāt privāti? Šāda situācija atsevišķos lauku rajonos izveidojusies ar urologiem.

– Jā, tā ir problēma. Taču šādi speciālisti ir pieejami ne tikai ambulatori, bet arī stacionāros. Aizvien svarīgāka šajā aspektā kļūs starpreģionālā koordinācija gan starp speciālistiem, gan ārstniecības iestādēm. Bez tam minēto valsts atbalstu prakses sākšanai vai dzīves vietas iekārtošanai saņems tie ārsti, kas slēgs līgumus ar slimokasi. Taču teikšu uzreiz: personāla problēma nebūs viegli risināma, un to nevar izdarīt pāris gados. Jo šogad augstskolu beidza 55 ārsti, taču mums būtu nepieciešams, lai katru gadu medicīnā ienāktu 140 – 180 jaunu ārstu. Rezidentūru šogad beidza 5 ģimenes ārsti, vakantas, kā jau minēju, ir 30 prakses vietas.

– Runājot par rezidentiem, jūs teicāt, ka līdz šā gada beigām verdzība medicīnā (lasi: rezidentu diezgan beztiesiskais stāvoklis) tiks atcelta. Kas šajā jomā jau ir pavirzījies uz priekšu?

– Nākamgad 1 100 000 latu tiks novirzīti tieši rezidentu algām, un viņu atalgojums būs 70% no vidējās ārstu algas. Tātad visi rezidenti saņems 277 latus mēnesī. Pašlaik rezidentam, cilvēkam ar augstāko izglītību, nav tiesību medicīnā pieņemt nevienu patstāvīgu lēmumu, viņa pilnvaras ir mazākas nekā vidējam medicīniskajam personālam. Tādēļ ir izveidota darba grupa, kurā piedalās arī Jauno ārstu biedrības pārstāvji, kas noteiks tās funkcijas, kuras rezidenti drīkstēs pildīt patstāvīgi. Ir divi iespējamie varianti. Pirmais – Ārstniecības likumā noteikt nesertificēta reģistrēta ārsta tiesības un pienākumus, otrais – Izglītības un zinātnes ministrija profesijas aprakstā noteiks rezidentu pienākumus. Esmu devis mēnesi laika, lai darba grupas un profesionālās asociācijas izšķirtos par vienu no šiem variantiem. Mana kategoriska prasība – līdz nākamā gada pavasarim, kad būs kārtējais jauno ārstu izlaidums, verdzībai jābūt atceltai.

– Kā jūs raugāties uz jauno ārstu vēlmi, lai rezidentūras gala pārbaudījumi sakristu ar sertifikācijas eksāmenu?

– Tas ir mans kategorisks uzstādījums. Es nepieļauju iespēju, ka nākamgad rezidentūras beidzēji izlaidumā nesaņemtu arī sertifikātu savā specialitātē. Ja būs kāda profesionālā asociācija, kas to nevarēs nodrošināt, mēs tai vienkārši atņemsim šo funkciju un nodosim to augstskolai.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv