Aicina atcelt ierobežojumus darbaspēkam no jaunajām ES valstīm

Eiropas Savienības (ES) “vecajām” dalībvalstīm “ar steigu” jāatver savi darbaspēka tirgi “jauno” ES dalībvalstu pilsoņiem, jo tas samazinātu nelegālo strādnieku skaitu, kuri ES ieplūst no trešajām valstīm, tā uzsvērts Lielbritānijas prezidentūras ziņojumā, ar kuru vakar ES neformālajā galotņu sanāksmē tika iepazīstināti ES valstu vadītāji. Vakar ES līderi tikās Lielbritānijas pilsētā Hemptonkortā, lai apspriestos par ES nākotni, tai skaitā par globalizācijas ietekmi, ekonomiskajām reformām un ES budžetu.

Kā vēstī interneta portāls Euobserver.com, dokuments, uz kuru savā uzrunā britu deputātiem pirms līderu sanāksmes atsaucās arī Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, aicina Rietumvalstis novērst šķēršļus Austrumeiropas un Centrāleiropas darbaspēka ienākšanai to tirgos. Pēc ES paplašināšanās 2004.gada 1.maijā ienācēju valstu darbaspēkam brīvi pārvietoties un strādāt atļāva Lielbritānija, Īrija un Zviedrija. Tā rezultātā parādījusies jaunu strādnieku plūsma, un tā izrādījusies “viegli vadāma un izdevīga”, teikts ziņojumā. Valstis, kuras joprojām noslēgušas savu darba tirgu, nostāda sevi “neauglīgā situācijā”, jo jaunie Eiropas pilsoņi tik un tā imigrē uz šīm valstīm, kur tiek nodarbināti nelegāli. Ziņojumā aicināts atcelt ierobežojumus, īpaši attiecībā pret universitātēs izglītotiem austrumeiropiešiem. Eiropai ne tikai jācenšas vairot iekšējo mobilitāti, bet vienlaikus jāspēj piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārienes.
Lielākā daļa “veco” ES valstu, kurām adresēts šis ziņojums, ierobežojušas savus tirgus bailēs no bezdarba. Dalībvalstīm līdz nākamā gada aprīlim jāizlemj, vai tās piemēros ierobežojumu otro posmu un pagarinās pārejas periodu par vēl trim gadiem līdz 2009.gadam. Austrija un Vācija jau likušas manīt, ka tās savus tirgus neatvērs. Līdzīgi varētu rīkoties arī Francija. Turpretim Spānija esot paudusi vēlmi ierobežojumus atcelt, un arī citas valstis esot gatavas automātiski izsniegt darba atļaujas jaunpienācējiem.
Kopš 2004.gada maija līdz šā gada jūlijam Lielbritānijas Iekšlietu ministrija reģistrējusi 16 625 latviešus, kas ieradušies strādāt šai valstī. Kopumā ES valstīs strādā no 40 000 līdz 50 000 Latvijas iedzīvotāju, liecina Stratēģiskās analīzes komisijas Demogrāfisko pētījumu grupas aplēses. Tā kā ne visiem ES strādājošajiem latviešiem ir darba atļaujas, kopējais mūsu viesstrādnieku skaits varētu būt vēl lielāks. Kopumā Lielbritānijas īpašajā programmā, kas domāta iebraucošo strādnieku kontrolēšanai, reģistrējušies aptuveni 232 000 cilvēku no astoņām valstīm – Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas un trim Baltijas valstīm. Īrijā kopš ES paplašināšanās darbā oficiāli reģistrējušies 128 000 strādnieku no Austrumeiropas, bet Zviedrijā līdz šā gada oktobrim bija reģistrējušies 16 000 strādnieku no jaunajām ES dalībvalstīm.

“LV” informācija