Par tīrām jūrām un okeāniem Eiropā
Pirmdien, 24.oktobrī, Eiropas
Komisija ierosināja plaša mēroga stratēģiju Eiropas jūras vides
aizsardzībai. Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas
tematiskajā stratēģijā paredzēts nodrošināt, lai līdz 2021.gadam
visi Eiropas Savienības jūru ūdeņi būtu veselīgi vides
aizsardzības izpratnē, tādējādi aizsargājot šo vērtīgo resursu
bāzi, no kuras ir atkarīga ar jūru saistīta saimnieciskā un
sociālā darbība. Šī ir otrā tematiskā stratēģija, ko Eiropas
Komisija pieņem saskaņā ar 6. Vides rīcības programmā paredzēto.
Tā būs galvenā sastāvdaļa topošajā jūras politikā, ko Kopiena
piedāvās 2006.gadā.
Vides komisārs Stavross Dimss izteicās: “Mūsu dzīves līmeņa un
ekonomiskās labklājības nodrošināšanā liela nozīme ir Eiropas
jūrām un okeāniem, taču to kvalitāte kļūst arvien zemāka pārlieku
lielas ekspluatācijas, piesārņojuma, klimata izmaiņu un vairāku
citu faktoru dēļ. Šajā jomā ļoti nepieciešama visaptveroša un
integrēta Eiropas pieeja. Mēs vēlamies panākt, lai Eiropas
iedzīvotāji jau šodien un nākamībā varētu gūt labumu no drošām,
tīrām, veselīgām un dabas resursiem bagātām jūrām un
okeāniem.”
Jauna jūras vides stratēģija
Ir vērojami lieli zaudējumi jūru
bioloģiskajā daudzveidībā bīstamu vielu, pārlieku liela barības
vielu daudzuma, rūpnieciskās zvejas vai klimata pārmaiņu dēļ.
Arvien krājas liecības par jūras vides apstākļu pasliktināšanos,
norādot uz iespējami neatgriezeniskām pārmaiņām, piemēram,
atsevišķu zivju krājumu samazināšanās Eiropā vai eitrofikācijas
ietekme uz Baltijas jūras vidi.
Pašreiz notiekošā jūras vides apstākļu pasliktināšanās un ar to
saistītā ekoloģiskā kapitāla samazināšanās apdraud labklājības un
nodarbinātības iespēju radīšanu, ko dotu Eiropas okeāni un jūras,
piemēram, zivsaimniecības un tūrisma nozarē.
Lai novērstu šādu situāciju, Eiropas Komisija ir izstrādājusi
integrētas politikas pamatu, kā palīdzēt tikt galā ar jūras vidi
apdraudošo negatīvo ietekmi un spiedienu. Tā nosaka skaidras un
izpildāmas pamatnostādnes labu vides apstākļu sasniegšanai visās
ES jūras teritorijās līdz 2021.gadam. Stratēģija ir izklāstīta
paziņojumā, ko papildina priekšlikums direktīvas pieņemšanai un
stratēģijas attīstību atbalstoša analīze, kas ietverta
klātpievienotajā ietekmes novērtējumā. Stratēģija tālāk attīstīs
līdzšinējos sasniegumus Eiropas jūru aizsardzības jomā visos
vadības līmeņos.
Piejūras reģioni
ES dalībvalstis dalās atbildībā
par vairākām dažādām jūras teritorijām, un katrai no tām ir
atšķirīgas vides iezīmes (Baltijas jūra, Atlantijas okeāna
ziemeļaustrumu daļa, Vidusjūra). Lai ievērotu reģionālās
atšķirības, Eiropas Komisijas priekšlikumā paredzēti kopīgi mērķi
un metodes, taču tās ir jāievieš piejūras reģionu līmenī. Tas
nozīmē, ka dalībvalstis, kurām ir kopīga jūras teritorija, būs
atbildīgas par ciešu sadarbību, lai izstrādātu plānus, kuriem to
attiecīgajos jūras ūdeņos jānodrošina labas vides statuss. Šajos
plānos jāiekļauj sīki izstrādāts vides novērtējums, kurā
noteikts, ko konkrētas reģionālās jūras kontekstā nozīmē labas
vides statusa sasniegšana. Tiem arī jāsatur konkrēti vides mērķi
un uzraudzības programmas. ES līmenī netiks noteikti nekādi īpaši
mērķi, taču plānus pārbaudīs un apstiprinās Eiropas
Komisija.
ES dalībvalstīm un ārpus ES esošām valstīm ir kopīgas jūras
teritorijas, tāpēc, lai sasniegtu labas vides statusu, nāksies
cieši sadarboties ar šīm trešajām valstīm. Dalībvalstis mudinās
strādāt jau esošo reģionālo jūras konvenciju ietvaros, piemēram,
OSPAR konvencija (Ziemeļjūra un Ziemeļatlantija), HELCOM
konvencija (Baltijas jūra), kuru darbībā iegūta plaša jūras vides
aizsardzības pieredze. Katra dalībvalsts izstrādā rentablu
pasākumu programmu, kā panākt labas vides statusu jūras videi.
Pirms jebkāda jauna pasākuma ieviešanas vajadzēs iesniegt tā
ietekmes novērtējumu, ieskaitot sīki izstrādātu izmaksu un
ieguvumu analīzi. Valstu programmas apstiprinās Eiropas
Komisija.
Tematiskā stratēģija
Jūras stratēģija ir viena no
septiņām tematiskajām stratēģijām, kuras Eiropas Komisijai
jāiesniedz saskaņā ar ES Sesto Vides rīcības programmu (6EAP).
Citas stratēģijas ir saistītas ar gaisa piesārņojumu, atkritumu
novēršanu un pārstrādi, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, augsnēm,
pesticīdiem un pilsētu attīstību. Gaisa piesārņojuma stratēģija
tika publiskota 2005.gada 21.septembrī
http://europa.eu.int/comm/environment/water/marine.htm.
Pārējās stratēģijas jāiesniedz dažu nākamo mēnešu laikā.
Tematiskās stratēģijas ir jauns pavērsiens lēmumu pieņemšanā. Tās
balstās uz plašiem pētījumiem un konsultācijām ar ieinteresētajām
personām, izvirzītās problēmas tās aplūko vienoti, ņemot vērā
atbilstošās saites ar citām problēmām un politikas jomām, turklāt
tām jāveicina labāka reglamentējošas sistēmas izveide.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa