Eiropas nauda siltumapgādes modernizācijai

Drīzumā pašvaldībām būs pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums siltumapgādes sistēmu modernizācijai.

Videi nekaitīga enerģijas ražošana

Programmas ietvaros tiks atbalstīti energoefektivitātes paaugstināšanas projekti – kurināmā konversija, lai samazinātu enerģijas ražošanas ietekmi uz vidi, koģenerācijas tehnoloģiju ieviešana, siltumenerģijas zudumu samazināšana, katlumāju rekonstrukcija un energoaudits. Eiropas nauda būs pieejama pašvaldībām, komersantiem, kuri veic sabiedriskas nozīmes pakalpojumus, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās palīdzības iestādēm.
Eksperti uzskata, ka joprojām daudzām enerģijas patērētāja siltumavotu iekārtām ir ievērojams potenciāls energoefektivitātes paaugstināšanai, tādēļ to rekonstrukcija ļaus novērst negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp samazināt tā saukto siltumnīcas efektu, saruks arī kurināmā patēriņš.
Kaut gan ERAF projekta kopējās izmaksas netiek ierobežotas, ERAF līdzfinansējuma daļa sedz līdz 75% no kopsummas. Piemēram, ja projekta kopējās izmaksas ir 200 000 latu, no kurām attiecināmās izmaksas ir 100 000, tad no ERAF var tikt pieprasīts līdzfinansējums līdz 75 000 latu. Atlikusī summa jāsedz no valsts budžeta līdzfinansējuma, projekta pieteikuma iesniedzēja paša līdzekļiem vai citiem finanšu avotiem. Īstenojot ERAF līdzfinansētos projektus, var pretendēt uz valsts budžeta dotācijām līdz 60% no nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma.
Projekts īstenojams līdz 2008.gada 31.augustam. Tā pieteikums līdz 21.novembrim iesniedzams Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Īres nami paliek tukšā

Finansējumu varēs iegūt sociālo dzīvojamo namu rekonstrukcijai, lai samazinātu siltuma zudumu. Turpretim pašvaldību īres nami uz ERAF finansējumu nevarēs pretendēt.
No padomju laikiem mantotajās dzīvojamajās mājās iekšējās un ārējās komunikācijas ir katastrofālā stāvoklī un viena no galvenajām problēmām ir lielais siltuma zudums. Kaut gan pašvaldību vadītāji uzsver, ka ar saviem līdzekļiem neko daudz nevar uzsākt, savukārt daļai iedzīvotāju ienākumi ir pārāk zemi, lai spētu atmaksāt kredītu, nopietnas valsts programmas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai nav. Tikmēr daudzdzīvokļu māju stāvoklis gadu no gada pasliktinās, bet jaunas īres mājas pašvaldības neceļ. Valsts atbalsts bijis pieejams ēku energoauditam, bet siltumapgādes sakārtošana lielākoties veikta, iedzīvotājiem ņemot aizņēmumu no bankas.
“Cilvēki ir pliki un nabagi, bet tās mājas pūst,” saka Bauskas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Viņasprāt, valdībai aktīvāk būtu jāizlemj jautājums, ko darīt ar padomju laiku mantojumu, jo varot pienākt brīdis, kad ēkas sāks grūt. Ā.Gaile uzskata, ka to varētu risināt ar Eiropas Savienības atbalstu.
Savukārt bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests ir pretējās domās: dzīvokļiem ir īpašnieki, tāpēc viņiem kopā ar pašvaldību, kurai jārūpējas par siltumapgādi savā teritorijā, būtu jādomā par ēku atjaunošanu un nolietoto siltumtīklu nomaiņu.

Evija Hauka “LV”
evija.hauka@vestnesis.lv