Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" darbības un attīstības koncepcija

Turpinājums. Sākums - "LV" Nr.360/362, 13.10.2000.; "LV" Nr.365/367, 18.10.2000.

8. Komunikāciju tīkls

8.12.  Visaktīvākā informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām notiek Rīgas centrā, kur atrodas Saeima, Ministru Kabinets, ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes, ieskaitot valsts nozīmes informācijas sistēmu iestādes. Jāizvērtē šādas iestāžu dabīgas ģeogrāfiskās koncentrācijas pozitīvais moments. Apjomīgu informātikas un telekomunikāciju projektu realizācija, visu veidu telekomunikāciju tehnoloģiju konverģence, strauji pieaugošie pārraidāmās informācijas apjomi nākotnē radīs nepieciešamību izveidot optisko kabeļu tīklu Rīgas centrā, kas būtiski sekmēs VNDPT un speciālā elektrosakaru tīkla attīstību. Jāveic priekšprojekta tehniski-ekonomiskā izpēte.

8.13.  Katrai IS ir tiesības veidot savu loģisko tīklu, vadoties no savas IS tehniskajām, ekonomiskajām un drošības prasībām. VITA funkcijas datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanā (tīkla un transporta līmenī) IS principā neatšķiras no citu operatoru piedāvājumiem.

No datu pārraides viedokļa VITA komunikāciju tīkls pašlaik tiek būvēts kā virtuālo tīklu kopa, izmantojot Frame Relay tehnoloģiju. Šāds risinājums ir tehnoloģiski un no tīkla drošības viedokļa pamatots, jo:

- nodrošina dažādas informācijas pārraidi vienotā komunikāciju tīklā;

- garantē klientiem noteiktus piekļuves laikus;

- dod iespēju organizēt atsevišķus virtuālos kanālus ar dažādiem datu pārraides ātrumiem atsevišķu organizāciju loģisko tīklu izveidei (VID, policija, robežsardze, utt.), tai skaitā arī publiski pieejamus kanālus;

- dod iespēju operatīvi mainīt tīkla konfigurāciju un atsevišķo kanālu kapacitātes;

- ir ekonomiskāks nekā daudzi kanāli ar zemu caurlaides spēju.

8.14.  Šobrīd ir divas praktiskas iespējas Frame Relay (FR) tīkla izveidošanai.

VITA komutāciju tīkla vajadzībām ir iegādājusies Ascend B-STDX 8000/9000 Multiservice Frame Relay slēdžus uzstādīšanai Rīgā un visos rajonu centros. Tie pašlaik ir vieni no vismodernākajiem un jaudīgākajiem FR slēdžiem pasaulē.

Lattelekom FR pakalpojumu piedāvā uz NewBridge 3600 MainStreet DAN multipleksoru bāzes, kuros FR servisa vajadzībām papildus instalēta MainStreet Frame Relay Switch Card (FRS) vai Frame Relay Engine Card (FRE). Tas ir lēts risinājums kā MainStreet 2.048 Mbps E1 multipleksoru vidē nodrošināt FR pamatiespējas nelielam lietotāju skaitam ar nelielu virtuālo savienojumu ātrumu.

8.15.  Tabulā 8.1. dots abu FR sistēmu salīdzinājums. VITA realizētais FR risinājums, salīdzinot ar Lattelekom piedāvāto, nodrošina:

- daudz augstākus tehnoloģiskos parametrus ar tālākās attīstības iespējām;

- lielākas funkcionālās iespējas, kas nodrošina plašāku pakalpojumu spektru klientiem;

- pielāgojamību (flexibility) - operatīvas vadības un tīkla konfigurācijas izmaiņas iespējas, kas ir īpaši būtiski izejot no tīkla klientu funkcijām;

- mazākas juridiskās un finansiālās problēmas, īpaši tīkla konfigurācijas maiņas gadījumos.

Abas sistēmas nodrošina praktiski pilnīgas tīkla testēšanas iespējas līdz abonentu pieslēguma punktiem ieskaitot. Lai realizētu pēc iespējas detalizētu un fragmentētu tīkla testēšanu, nepieciešams izmantot attālināti vadāmu telekomunikāciju kanālu aparatūru (kabeļu līniju modemus un mikroviļņu līnijas). Taču šāda aparatūra sadārdzina tīkla un līdz ar to pakalpojumu izmaksas, tāpēc izstrādājot tīkla projektu jāsalīdzina iegūtais tīkla izmantojamības pieaugums ar investīciju pieaugumu. Principā iespējams ir kopīgajā tīkla testēšanas sistēmā iekļaut arī īrēto līniju aparatūru, vēlams šādu iespēju paredzēt kanālu īres līgumos.

Nav būtiska potenciāli vairāk iespējamā datu plūsmas kopijas nelicenzēta novirzīšana VITA veidotajā FR sistēmā, jo pēdējo garantēti administrēs drošības prasībām atbilstošs personāls, kas kopumā nodrošina augstu summāro drošības līmeni. Savukārt lai nesankcionēti piekļūtu datiem sinhronajā (agregētajā) datu pārraides kanālā ir jālieto speciāla un dārga aparatūra (protokolu analizators), kuru piedevām vēl bez sakaru traucēšanas ir ļoti sarežģīti pieslēgt pārraides kanālam.

8.1. tabula

VITA un Lattelekom piedāvāto Frame Relay pakalpojumu salīdzinājums

8.16.  Kopumā var secināt, ka VITA realizētais FR risinājums ir daudz progresīvāks un atbilstošāks komunikāciju tīkla funkcijām. No sistēmas iestāžu interešu viedokļa VITA piedāvāto pakalpojumu priekšroka ir iespēja izveidot kopējus maģistrālos loģiskos datu pārraides kanālus visiem nepieciešamajiem virtuālajiem tīkliem, kas samazina maģistrālā kanāla izmaksas katrai IS. VITA FR slēdžu administrēšana nodrošinās nepastarpinātu un operatīvu tīkla konfigurācijas (atsevišķo kanālu kapacitātes) izmaiņu vajadzības gadījumos. Tāpēc jāinstalē visi VITA īpašumā esošie FR slēdži Ascend B-STDX 8000/9000 Multiservice Frame Relay un turpmākā FR tīkla administrēšana (līdz abonentu pieslēguma punktu rūteriem ieskaitot) jāuzdod VITA. Atsevišķo virtuālo tīklu administrēšanu nosaka VITA līgumattiecības ar attiecīgo sistēmas iestādi.

Nepieciešamās trafika apkalpošanas spējas nodrošināšanai un optimālā komunikāciju (maģistrālā un piekļuves) tīkla veidošanas varianta izvēlei jāizstrādā vispusīgs un detalizēts tīkla tehniski-ekonomiskais projekts, izmantojot VITA īpašumā esošos sakaru kanālus un/vai no citiem operatoriem īrētos kanālus. Valsts interesēs ir prioritāri nepieciešams liberalizēt vietējo īrēto līniju tirgu 1999. gadā. Virtuālo datu pārraides kanālu administrēšanai (Frame Relay pakalpojumi) funkcionālu, tehnoloģisku un vadības apsvērumu dēļ jābūt VITA funkcijai.

9. Rezerves tīkls krīzes situācijām

9.1.  Saskaņā ar Nacionālo drošības koncepciju VITA jānodrošina rezerves sakaru tīkls valdības iestādēm tā izmantošanai sekojošos gadījumos:

- ārkārtējā situācijā - avārijas, dabas vai tehnogēnas katastrofas, liela ugunsgrēka, epidēmijas, Starptautiskā Epizootiju biroja norādīto A grupas sevišķi bīstamo lipīgo slimību uzliesmojuma vai liela dzīvnieku skaita vienlaicīgas saslimšanas gadījumos, sabiedriskās nekārtības vai terorisma rezultātā reģionālā vai valsts mērogā radītos postošos apstākļos, kuri apdraud cilvēku, vidi, saimnieciskas darbības stabilitāti, ja šo apstākļu seku novēršanai nepieciešamie resursi pārsniedz reģiona ātrās reaģēšanas spēku, atbildīgo valsts institūciju un pašvaldību resursu iespējas; pieaugot ārkārtas situācijas intensitātei tā var pāriet krīzē;

- krīzes situācijā - militāru, politisku, ekonomisku, sociālu apstākļu un ārkārtējo situāciju seku izraisīta valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas, iedzīvotāju drošības, tiesību un mantisko interešu apdraudējuma gadījumā; visnopietnākajos gadījumos nekontrolēta krīzes situācija var novest pie izņēmuma stāvokļa izsludināšanas;

- izņēmuma stāvokļa laikā - pie valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpaša tiesiska režīma, kas, ja valsti apdraud ārējs ienaidnieks vai valstī vai tās daļā izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo iekārtu, pieļauj noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības.

9.2.  Šo situāciju rezultātā var tikt sagrauta telekomunikāciju un datu pārraides tīklu infrastruktūra. Atsevišķu grupējumu politiskas, kaitnieciskas vai noziedzīgas darbības var izraisīt ļaunprātīgu sakaru līdzekļu sagrābšanu, bojāšanu vai paralīzi. Tā rezultātā valdības telekomunikācijām un datu pārraidei rodas virkne problēmu:

- lielas dabas katastrofas spēj nopostīt sakaru un elektropārvades līnijas, radiotorņus un antenas, kā arī paralizēt tīklu vadības centrus;

- noziedzīgas darbības rezultātā vai lokālas kara darbības rezultātā var tikt nodarīti bojājumi atsevišķiem tīklu elementiem un/vai paralizēta vadības centru darbība, ieskaitot datorsistēmu un programmatūras sagraušanu;

- masu nekārtību gadījumā var tikt radīti iepriekšējā gadījumā minētie postījumi, vai var notikt mēģinājumi sagrābt tīkla vadības centrus;

- globālas kara darbības gadījumā jebkuras miera laika darbam veidotas sakaru sistēmas ilgstoša darbība ir problemātiska.

9.3.  Nepieciešamo sakaru nodrošināšanai krīzes situācijās ar valsts pirmajām amatpersonām (Valsts un Ministru prezidenti, Saeimas priekšsēdētājs), ar jebkuru ministriju, ar visām valsts, pašvaldību un starptautiskajām struktūrām (atkarībā no notikuma un iesaistāmajām institūcijām), tai skaitā kaimiņvalstu krīzes centriem tiek veidots Krīzes centrs. Sakaru līdzekļi jāizmanto visdažādākie - telefons, rācijas, mobilie sakari, datu pārraide, utt.

Ministru kabineta Krīzes situāciju kontroles ekspertu komisija atzinusi par piemērotu vietu Krīzes centram VITA telpas. Krīzes centra rezerves dislokācijas vietai jābūt ārpus Rīgas, tā pašlaik nav noteikta.

9.4. Ievērojot minētās potenciālās sekas, krīžu gadījumiem jāveido alternatīvu, neatkarīgu tīklu infrastruktūru, vēlams ar atšķirīgu tehnoloģiju, kā arī alternatīvus, ģeogrāfiski atsevišķi izvietotus tīkla vadības centrus.

9.5. Rezerves tīkls var būt:

- rezerves telekomunikāciju tīkls, kas nodrošina balss sakarus;

- rezerves datu pārraides tīkls ziņojumu nosūtīšanai un saņemšanai;

- integrēts balss un datu pārraides tīkls;

- apraides tīkls, kas nodrošina informācijas izplatīšanu.

9.6.  Rezerves tīklu var veidot, izmantojot infrastruktūru, analoģisku pamattīkliem, bet relatīvi nelielam klientu lokam (valdības iestādēm). Tā var būt:

- fiksēto telekomunikāciju tīklu infrastruktūra;

- mobiliem klientiem paredzēta telekomunikāciju tīkla infrastruktūra;

- jauktu tehnoloģiju infrastruktūra .

9.7. Atsevišķa fiksētā transporta tīkla izveide, izveidojot visā valsts teritorijā atsevišķas sakaru kabeļu šahtas, kas faktiski atbilst pilnīgi alternatīvam, rezerves tīklam no fiksētā publiskā telekomunikāciju tīkla, šobrīd ir ļoti dārgs risinājums. Pat Rīgā, kur VITA ir sava pietiekami sazarota transporta tīkla infrastruktūra, tā pamatā atrodas Lattelekom piederošajās kabeļu šahtās, tātad arī nav pilnīgi atbilstoša rezerves tīkla principiem. Lai to izmantotu VITA jāuzstāda moderna balss/datu komutācijas sistēma (piemēram, ISDN tipa centrāle).

9.8. Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, rezerves tīklu ieteicams veidot, izmantojot radiosakaru pārraides tehnoloģiju. Šajā gadījumā iespējami vairāki risinājumi:

- mobilo rāciju tīklu izveidot vienlaicīgi kā alternatīvu telefonu sakaru tīklu un datu pārraides tīklu īsu ziņojumu pārraidei; vairākās valstīs veidojamie digitālie jaunā Viseiropas standarta TETRA tīkli, piemēram, tiek iecerēti kā vienotas tehnoloģijas tīkli dažādu Eiropas valstu drošības struktūru sadarbībai;

- izmantot uz radio tehnoloģijām balstītu komunikāciju tīkla infrastruktūru, (piem., sadarbībā ar VRTC) izmantojot Frame Relay tehnoloģiju, kurā iespējams integrēt atsevišķus telefona kanālus (Voice over Frame Relay);

- veidojot satelītsakaru tīklu, izmantojot vai nu nelielas apertūras terminālu (VSAT) tehnoloģiju, vai Iridium standarta tehnoloģiju (zemas orbītas pavadoņu, jeb LEO tehnoloģija) gan balss, gan neliela apjoma datu pārraidei; perspektīva varētu būt atsevišķa VSAT termināla uzstādīšana neliela skaita speciālo klientu sakaru kanālu rezervēšanai, piem., alternatīvā tīkla vadības centrā.

9.9.  Krīzes situācijai veidojamā tīkla (tīklu) projekts jāizstrādā reizē ar pamattīkla projektu, ievērojot nepieciešamās drošības, tehnoloģiskās un informatīvās prasības kā arī ietverot tā (to) izmaksas projekta kopējā tehniski ekonomiskajā pamatojumā. Rezerves tīkla projekta realizācija pieļaujama kā pamattīkla veidošanas atsevišķs etaps.

VITA jānodrošina rezerves sakaru tīkls valdības iestādēm tā izmantošanai krīzes situācijās. Jāizstrādā tīkla projekts, ievērojot nepieciešamās drošības, tehnoloģiskās, informatīvās, finansiālās u.c. prasības, kā arī pamatojot izmantojamo tehnoloģiju izvēli.

10. VITA darbības ekonomiskais modelis

10.1.  VITA maksimāli jādarbojas brīvā konkurencē ar citiem informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, taču VITA sniedz gan tādus pakalpojumus, kas pieejami informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu tirgū, gan arī pilda specifiskas monopolfunkcijas un ar likumdošanu noteiktas funkcijas. Līdz ar to tā nevar pilnībā strādāt brīvas konkurences apstākļos, dažādu VITA pakalpojumu tarifu un izcenojumu noteikšanā jāpielieto vairākas metodes. Jebkurā gadījumā VITA klientiem norēķini par pakalpojumiem jāveic līdzīgā kārtībā kā ar citiem piegādātājiem - atbilstoši līgumiem par pakalpojumu sniegšanu.

10.2.  Tirgū pieejamajiem pakalpojumiem VITA klientiem jābūt brīvas izvēles iespējai, tas nozīmē, ka nosakot cenas šādiem pakalpojumiem, VITA jārēķinās ar citu piegādātāju konkurenci un jāspēj īstenot pareiza finansu politika. Par šādiem pakalpojumiem VITA nevar pieprasīt augstāku cenu, ja vien pakalpojums nav ar papildus pievienoto vērtību. Finansu politikai jāspēj nodrošināt VITA darbības finansēšanai nepieciešamā ienākumu plūsma un/vai izmaksu samazināšana. Nav pieļaujamas tiešas valsts subsīdijas un investīcijas VITA lai uzlabotu tās konkurētspēju informācijas pakalpojumu tirgū.

10.3.  Monopolpakalpojumu sniegšanai finansējumu jānodrošina analogi visiem monopoliem tarifus pakļaujot regulatoru uzraudzībai.

Atbilstoši jaunajai Telekomunikāciju sektorpolitikai šīs funkcijas izpildīs neatkarīgs Nacionālais telekomunikāciju regulators, kurš tiks veidots kā atsevišķa institūcija vai arī būs iekļauts Vienota regulatora sastāvā visiem monopolpakalpojumu sniedzējiem. Arī VITA pakalpojumu tarifu kontroli jāparedz veikt Nacionālajam regulatoram, paredzot šo funkciju veikšanu attiecīgajos normatīvajos aktos. Dažādu pakalpojumu regulējamo tarifu noteikšanas pamatā, analoģiski publiskajam sektoram, jābūt pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajām izmaksām, tajās ietverot ne tikai tiešās ekspluatācijas izmaksas, bet arī investīciju un finansu izmaksas.

Pašlaik telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus atbilstoši likumam Par telekomunikācijām kontrolē neatkarīga Telekomunikāciju tarifu padome (TTP). VITA sniegtie telekomunikāciju un informācijas pakalpojumi atbilst papildpakalpojumu grupai ar pievienotu vērtību, šo pakalpojumu tarifu kontroli saskaņā ar pašreizējiem likumiem TTP neveic. Līdz Nacionālā regulatora izveidei, jāuzdod minētā funkcija TTP, koriģējot attiecīgos normatīvos aktus.

10.4.  Ar likumdošanas aktiem noteikto pakalpojumu sniegšanai VITA jāsaņem finansiālo nodrošinājumu vai nu valsts pasūtījumu formā no Satiksmes ministrijas Informātikas un/vai Sakaru departamentiem, vai arī valsts investīciju un/vai dotāciju formā konkrētu projektu finansēšanai. Attiecīgie projekti jāizstrādā/jāizvērtē neatkarīgai organizācijai.

10.5.  Valsts tiešā VITA finansēšanā var piedalīties izdarot valsts pasūtījumu par specifiskiem pakalpojumiem vai projektiem un finansējot noteiktus investīciju projektus. Investīciju projektus var finansēt gan palielinot pamatkapitālu, gan izdarot aizdevumu, gan izsniedzot garantijas kredītu ņemšanai. Nav pieļaujama tieša komerckredītu ņemšana, jo tas var apdraudēt VITA uzticēto valstisko funkciju izpildi neveiksmīgas saimnieciskās darbības rezultātā. Pārejas laikā uz šādu ekonomisko darbību 1999. gadā jāsaglabā valsts dotācija maģistrālo sakaru kanālu īrei uz rajonu centriem.

10.6.  Lai varētu pareizi izvērtēt izmaksas un noteikt VITA darbības rezultātus, kā arī likvidētu esošo pretrunu ar VITA faktisko juridisko statusu, nepieciešams pašreizējo grāmatvedības uzskaites un atskaites sistēmu pārkārtot atbilstoši valsts uzņēmumos noteiktajai kārtībai. Attiecīgas izmaiņas Satiksmes ministrijai steidzami jāsaskaņo ar Finansu ministriju. Jāizstrādā uzņēmuma grāmatvedības politika un kontu plāns, jāveic uzņēmuma grāmatvedības sakārtošana:

- jāveic aktīvu pārvērtēšana, to atspoguļojot bilancē; līdzšinējā VVISC un VITA pastāvēšanas laikā nav tikusi veikta pamatlīdzekļu pārcenošana, mainoties naudas vērtībai, kā rezultātā VITA pamatlīdzekļu patreizējā bilances vērtība ir visai apšaubāma;

- pēc aktīvu pārvērtēšanas jānosaka pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas laiki un jāsāk uzskaitīt amortizācija, lai varētu iegūt patiesu priekšstatu par darbības izmaksām;

- attiecībā uz prasībām un saistībām jānosaka nepieciešamo uzkrājumu veidošanas kārtība;

- VITA gada pārskats jāpārbauda pēc starptautiski atzītām revīzijas prasībām.

10.7.  Lai novērstu iespējas slēptā veidā privatizēt VITA rīcībā esošo valsts īpašumu, jāizdara grozījumi VITA statūtos, izslēdzot no tiem VITA tiesības dibināt uzņēmumus vai piedalīties kopuzņēmumos. Tādējādi tiks ievērojami mazināts arī potenciālais interešu konflikts VITA sludinātos konkursos uz valsts pasūtījuma izpildi.

10.8.  Jāizstrādā detalizēts VITA uzņēmējdarbības plāns nākošajiem pieciem gadiem, ievērojot iepriekšminētos principus. Plānam jāparāda sniedzamo pakalpojumu un klientu loks, partneri un konkurenti, finansu politika, riski. Tajā jāparedz arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo valsts investīciju apmērs.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre