Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas amatpersonu vizīti

Lai apspriestu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem un iespējamās sadarbības formas ar Latviju, pirmdien, 31.oktobrī, Finanšu ministrijā viesojās un ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu tikās ERAB Somijas, Norvēģijas un Latvijas izpilddirektores vietnieks Tūrs Hērnēss un izpilddirektores vecākais padomnieks Rauli Suikans.
Plānots, ka nākamajā piecu gadu periodā ERAB koncentrēsies uz infrastruktūru un vidi, galveno akcentu liekot uz transporta un pašvaldību infrastruktūrām un enerģētikas jomu, kā arī uz uzņēmējdarbības un finanšu sektora attīstību, priekšroku dodot likumdošanas sakārtošanai, korupcijas apkarošanai, valsts iepirkumu atklātības veicināšanai, naudas atmazgāšanas riska novēršanai un finansējuma nodrošināšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
“Latvija ir valsts ar ļoti strauju attīstības tempu, tādēļ arī kapitāla piesaiste investīcijām pašreiz ir būtiska. Latvija kā akcionāre atbalsta bankas darbības paplašināšanos dienvidu un austrumu virzienā, bet reizē mēs vēlētos, lai arī netiktu mazinātas aktivitātes Baltijā,” teica finanšu ministrs O. Spurdziņš. Ministrs norādīja, ka ERAB noteikti ir papildu atbalsts vietējiem uzņēmumiem, turklāt, kā valdībā tiek plānots attīstīt vairākus privātās partnerības projektus, arī šajā jomā bankas pieredze varētu lieti noderēt. “Pateicoties Valsts prezidentes iniciatīvai, mūsu uzņēmējiem ir radusies interese par sadarbības attīstīšanu ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu, joprojām notiek sadarbība ar Ukrainu un ceram arī uz labiem biznesa kontaktiem ar Krieviju. Lielu projektu attīstības veicināšanā šajās zemēs es saskatu arī ERAB lomu, turklāt tas saskan ar ERAB attīstības stratēģiju,” piebilda O. Spurdziņš.
Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un citām partnerinstitūcijām ir izskatījusi ERAB stratēģijas programmu, un pašreiz tiek apkopoti izteiktie komentāri un priekšlikumi.
Tikšanās laikā ERAB amatpersonas izjautāja finanšu ministru arī par valdības plāniem biznesa vides attīstīšanā – vai tiek plānoti kādi pasākumi, kā tas savulaik notika, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi no 25% uz 15%. Ministrs atzina, ka pašreiz tiek izvērtēta iespēja pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma likmi, kas trīs līdz piecu gadu laikā varētu tikt samazināta līdz 15%. Ar šādu soli valdība cer mazināt ēnu ekonomiku, turklāt plānots, ka budžeta ieņēmumi šajā pozīcijā līdz ar to tikai pieaugs, kā tas notika, samazinot UIN.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments