Bīstamie dzīves slazdi
Turpinājums. Sākums – “LV”, 28.10.2005.
Turpinām publicēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sagatavotos ieskatus dažādās bīstamās situācijas. Šoreiz par to, kā rīkoties gadījumā, ja dzīvojamā ēkā izcēlies ugunsgrēks
Pats galvenais – nekrist panikā.
Objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle
palielina iespējas izglābties.
Ja naktī pamostoties cilvēks apjauš, ka izcēlies ugunsgrēks,
jāpārveļas pāri gultas malai un jārāpo uz durvju pusi. Nevajag
gultā celties sēdus, jo tad var nokļūt stāvoklī, kad bīstami
elpot. Turoties tuvāk grīdai, var paglābties no bojāejas.
Aizrāpojot līdz istabas durvīm, vajag mēģināt sataustīt durvis.
Nav jācenšas paņemt drēbes vai vērtslietas. Šajā situācijā
cilvēks un viņa tuvinieki ir vienīgās glābjamās vērtības.
Atvērt vai neatvērt durvis
Ja, uztaustot durvis, jūtat, ka
tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Aiz durvīm plosās uguns.
Atverot durvis, liesmas strauji iekļūs istabā.
Aizvērtās durvis var kalpot par aizsegu no uguns un pasargāt,
kamēr ierodas palīdzība.
Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un
pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat
istabu, durvis jāaizver. Tas mazinās uguns izplatību un aizsargās
īpašumu.
Neaizmirstiet paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs
slēgti un nevarēsit pamest ēku, atslēga noderēs, lai atgrieztos
dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.
Glābējus izsauc pa tālruni 112 vai 01 Foto: Arnis Blumbergs |
Karstas durvis
Ja durvis ir karstas, jāaizbāž
spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas.
Noderēs arī palagi, drēbes – viss, kas pa rokai.
Var mazliet atvērt logu. Atverot logu pilnībā, radīsies caurvējš,
kas veicinās dūmu pieplūdi istabā.
Svarīgi ir atrasties pēc iespējas zemāk pie loga. Tas ļaus elpot
svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām
piepildīs istabu.
Tikai galējas nepieciešamības gadījumā drīkst atvērt logu pilnīgi
vai izsist stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no
mājas ārpuses. Turklāt stikls būs izsists un vairs nebūs iespēju
to aiztaisīt.
Lēkt vai nelēkt
Ja atrodaties pirmajā stāvā un
varat izkļūt drošībā pa logu – dariet to. Ja atrodaties augstāk
par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma izlēkt. Daudzi
cilvēki, kuri būtu varējuši izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā
istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.
Ja nevarat izkļūt no istabas, mēģiniet radīt troksni, lai pārējie
zinātu, kur atrodaties. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu
priekšmetu, nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu. Arī
vicinot pa logu dvieli vai palagu, izmetot kādu sadzīves
priekšmetu pa logu, var pievērst uzmanību.
Lifts aizvedīs strupceļā
Ja iespējams, aizsedziet degunu un
muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un būs
vieglāk elpot.
Nevajag meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi
zaudēsit, var būt izšķirošais, lai paspētu glābties.
Nekavējieties arī kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt.
Pametiet māju pēc iespējas ātrāk, jo dārga ir katra minūte.
Nedrīkst izmantot liftu, jo tas var aizvest uz stāvu, kurā
izcēlies ugunsgrēks vai apstāties. Lifta šahta var būt stipri
piedūmota.
Rēķinieties ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turieties pie
kāpņu margām. Tas palīdzēs noturēties, ja kāpņu telpā būs
pamatīga drūzma.
Kad esat nokļuvis drošībā, ja iespējams, piezvaniet
ugunsdzēsējiem, ja viņi vēl nav ieradušies. Neuzskatiet par
pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem.
Turpinājums sekos
Mārtiņš Muriņš,
VUGD Galvenās ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes vecākais inspektors