"Tiesības uzzināt patiesību"

"Izvestija"

— 2000.10.17.\

Rīgā atklāta holokaustam veltīta konference.

Latvija ir gatava uzzināt visu patiesību par genocīdu pret ebrejiem Otrā pasaules kara laikā. Par to vakar, atklājot holokaustam veltītu konferenci, paziņojusi Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Savā ievadrunā Vīķe–Freiberga atzina, ka "Latvijai ir kauns un sāpīgi" par genocīdu pret ebrejiem, turklāt gandrīz sešdesmit gadu senos notikumos piedalījušies arī "daži Latvijas pilsoņi". "Jau desmit gadu Latvija ir neatkarīga un suverēna valsts, un ir pienācis laiks apzināt pagātni un nosodīt tos cilvēkus, kuri ir vēl dzīvi un nav sodīti par izdarītajiem noziegumiem," paziņoja Valsts prezidente. Uzzināt patiesību par tiem laikiem ir "svēts pienākums", jo tikai pilnvērtīga informācija var atdot cieņu holokaustā cietušiem cilvēkiem.

Uz konferenci "Holokausta izpētes problēmas Latvijā" Rīgā ieradās eksperti no Lietuvas, ASV, Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Izraēlas un Lielbritānijas. Šoreiz konferencē piedalās arī Krievijas pārstāvis akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans. Konferenci organizējusi Latvijas vēsturnieku komisija, kas darbojas Valsts prezidentes kancelejas paspārnē.

To gadu notikumi iedzīvotājiem vēl ir dzīvā atmiņā. Turklāt daudzie tiesas procesi pret "padomju okupācijas režīma" funkcionāriem atkal likuši uzbangot noskaņojumam, kas Baltijā briedis visu padomju periodu. Un tieši tāpēc, skarot jebkurai Eiropas valstij tik svarīgo tēmu, latvieši runā ne tikai par pagātni, bet arī par nākotni.

Viena no iespējamām konferences tēmām — tiesas procesi pret "Arāja komandas" locekļiem, kuri Latvijā, kā arī kaimiņu apgabalos Baltkrievijā un Krievijā iznīcināja ebrejus, čigānus un komunistus. Notiesājot dažus VDK padomju funkcionārus par genocīdu pret latviešiem Otrā pasaules kara laikā, tagad Latvija gatavojas pieprasīt, lai tai tiktu izdoti nacisma noziedznieki. Starp Latviju un Austrāliju, kur dzīvo divi "Arāja komandas" locekļi Konrāds Kalējs un Kārlis Ozols, noslēgts līgums par ekstradīciju. Rīgā jāatrisina svarīgākais jautājums — par nacisma noziedznieku izdošanas pieprasīšanu, lai tos varētu tiesāt Latvijā. Galvenais, kā šī tiesas prāva var ietekmēt valsts sabiedrisko domu. Latvijas prezidente, uzstājoties konferencē, jau ne pirmo reizi aicinājusi vienādi vērtēt divu totalitāro režīmu — padomju un nacisma — noziegumus; "mums jāsaprot sava pagātne, lai varētu sevi atbrīvot". Viens no konferences iniciatoriem Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga aicinājis iet tālāk un apspriest genocīda iemeslus, piemēram, antisemītismu, kura pazīmes atkal redzamas Latvijā.

Viktorija Sokolova