"Lietuvieši balso par valdības maiņu"

"Die Welt"

— 2000.10.10.

Konservatīvie piedzīvo zaudējumu parlamenta vēlēšanās.

Lietuvā parlamenta vēlēšanas pēc Padomju savienības sabrukuma notiek jau trešo reizi, un lietuvieši tās atkal izmanto, lai veiktu valdības maiņu. Turpmāk Lietuvas Seimā dominēs divas kreisās partijas: galvenokārt bijušā prezidenta Aļģirda Brazauska Sociāldemokrātiskā koalīcija. Runa ir par vēlēšanu savienību, kurā ietilpst kādreizējie LDDP komunisti, sociāldemokrāti un vēl divas mazākas partijas. Koalīcija saskaņā ar iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem ir ieguvusi 31,2% balsu un tai ar 19,5% seko kādreizējā kandidāta uz prezidenta amatu Artura Paulauska sociāli liberālā Jaunā savienība. Abu partiju vadītāji bijušajā Lietuvas padomju republikā spēlēja svarīgu lomu — Paulausks kā ģenerālprokurors un Brazausks kā vietējo komunistu vadītājs.

Vītauta Landsberģa Tēvzemes savienība, kas līdz šim valsti pārvaldīja kopā ar kristīgajiem demokrātiem, salīdzinot ar 1996. gada vēlēšanām, ir piedzīvojusi dramatisku balsu zaudējumu.

Tagad abas lielākās partijas — Jaunā savienība un Sociāldemokrātiskā apvienība tiek uzskatītas par koalīcijas partnerēm. Sociāldemokrātiskā apvienība iestājas par "sociālu tirgus ekonomiku" ar "privātu iniciatīvu un konkurenci", taču vienlaikus aicina uzņemties arī "sociālu atbildību".

Sociāli liberālā Jaunā savienība vēlēšanu cīņas laikā solīja līdz 2004. gadam radīt ne mazāk kā "120 000 jaunu darba vietu pilsētās un laukos" un ar 10% budžeta subsidēt Lietuvas lauksaimniecību, tomēr nepaskaidrojot, uz kā rēķina šī nauda tiks iegūta. Ņemot vērā saspringto finansu stāvokli, spēles telpa šādai labdarībai ir niecīga.

Konservatīvie ap kādreizējo tautas varoni Vītautu Landsberģi jau sen varēja noskaņoties uz sakāvi. Valdības partiju popularitāte drastiski samazinājās, kad 1999. gadā Krievijas finansu krīzes iespaidā zaudējumus cieta arī Lietuvas ekonomika. Tā saruka pat vairāk nekā par 4% gadā, un arī 2000. gadā ekonomiskās attīstības motors, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, apgriezienus uzņēma ar grūtībām.

Krievijas noieta tirgus sabrukums īpaši skāra Lietuvā tradicionāli spēcīgo lauksaimniecību. Katrai piektajai darba vietai valstī ir kaut kāda saistība ar lauksaimniecību, turklāt šis sektors dod tikai 7–8% saražotā kopprodukta vērtības.

Spēcīgais dolārs, kam ir piesaistīta vietējā valūta lits, vēl papildus apgrūtina tik nepieciešamo pusfabrikātu eksportu uz eiro zonu. Taču daudzas problēmas ir arī pašu radītas, jo nav realizēti reformu pasākumi. Strukturālās pārmaiņas valstī apgrūtina, piemēram, tas, ka privātie uzņēmumi praktiski nevar iegādāties īpašumā zemi.

Vislabākās atzīmes aptaujās Lietuvā Landsberģa Tēvzemes savienība ieguva par Lietuvas pārstāvēšanu Rietumos. Taču arī šeit konkurenti viņu panāk: Paulausks no Jaunās savienības pirms vēlēšanām Briselē iespaidīgi uzdeva jautājumus ES pārstāvjiem, lai uzsvērtu vēlmi integrēties.

Jans Palokats