• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Lietuvā vienojas par koalīciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.2000., Nr. 370/372 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12036

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Lietuvieši balso par valdības maiņu"

Vēl šajā numurā

20.10.2000., Nr. 370/372

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Lietuvā vienojas par koalīciju"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.10.12.

Valdību veidos liberāļi un Jaunā savienība. Vīlušies kreisie.

Svētdien Lietuvā "Bloks par jauno politiku" vienojās par kreisi centriskas koalīcijas izveidošanu. Ministru prezidents būs bijušais Viļņas mērs un Liberālās savienības priekšēdētājs Pakss, kas šajā amatā īsu laiku bija jau pagājušajā gadā, toreiz vēl kā konservatīvās Tēvzemes savienības biedrs. Vēlēšanās konservatīvie zaudēja varu, un tagad viņiem ir tikai neliela frakcija parlamentā. Liberālā partija aiz bijušā prezidenta Aļģirda Brazauska Sociāldemokrātiskās koalīcijas Saeimā iegāja kā partija ar otru spēcīgāko frakciju. Par dažiem deputātiem mazāka ir bijušā kandidāta uz prezidenta amatu Paulauska Jaunās savienības/sociālliberāļu frakcija. Viņam līdz šim nav pieredzes ne deputāta, ne arī valdības darbā. Tagad Paulausks būs parlamenta priekšsēdētājs.

Kopā abām liberālajām partijām ir 63 no 141 parlamenta vietas. Atbalstu viņi saņēma no Centra savienības, Modernajiem kristīgajiem demokrātiem, kuri ir atdalījušies no Kristīgo demokrātu partijas, kā arī no Zemnieku savienības, kura arī nepieder pie jaunā koalīcijas līguma parakstītājiem. Līdz ar to koalīcijai kopā ir 71 mandāts. Tā atbalsta līdzšinējo ārpolitikas kursu, kas ved Eiropas Savienības un NATO virzienā. Pakss, rēķinoties ar Zemnieku savienību un Paulausku, gatavojas īstenot piesardzīgāku privatizācijas politiku nekā konservatīvie. Taču tāda privatizācijas lēmumu atcelšana, par kādu vēlēšanu cīņas laikā runāja Jaunās politikas rindās, tomēr netiek plānota.

Četras Jaunās politikas koalīcijas partijas vasarā izveidoja vaļīgu savienību, kurai savu atbalstu solīja arī prezidents Adamkus. Tagad Adamkus parlamentā ir nosaucis jauno ministru prezidenta kandidātu. Pakss kā kandidāts uz valdības vadītāja amatu guva virsroku pār Paulausku ne tikai tāpēc, ka viņam ir lielāka pieredze, bet arī tāpēc, ka viņu atklāti atbalsta Adamkus. Pēc atkāpšanās no amata pagājušajā gadā Pakss neilgu laiku strādāja prezidenta pilī, līdz vietējās vēlēšanās pavasarī atkal kļuva par Viļņas mēru.

Sociāldemokrātiskā koalīcija, kura sastāv no reformkomunistiem un Sociāldemokrātiem un kura ar 51 mandātu ir izteikti spēcīgākā frakcija parlamentā, kritizē valdības sastādīšanu. Brazausks kā demagoģiju noraidīja priekšstatu, ka liberāļi sastāda valdību bez iepriekšējas vienošanās ar prezidentu. Brazausks, dēļ kura atgriešanās politikā Sociāldemokrātiem jāpateicas par panākumiem, ir vīlies par vēlēšanu rezultātu. Brazausks teica, ka liberāļi vēlas vienkārši atrasties pie varas, "taču mēs gribam darīt darbu". Jautāts par prezidenta vēlēšanām, kas notiks apmēram pēc diviem gadiem, Brazausks teica, ka atkal aizies no politikas un būs pensionārs, "tāpat kā līdz šim".

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!